44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;
45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā.
Tā kā pirmā draudze sastāvēja no jūdu kristiešiem, tad palīdzība cilvēkiem vajadzībās viņiem nebija nekas jauns, jo VD svētie raksti māca palīdzēt bāreņiem, atraitnēm un svešiniekiem. Atšķirība ir tajā, ka individuālās palīdzības vietā šeit, šķiet, ir ienākusi arī draudzes kopēja palīdzība.
Draudzes locekļi nepārdeva visu. Tiem joprojām turpināja būt savi īpašumi, piem., Ap.d. 2,46 sacīts, ka viņiem vēl bija mājas (nezinām, cik daudziem), Ap.d. 12,12 pieminēts Marijas nams.
46.p. un 47a.p., saskaņā ar grieķu val., parāda, ka centrālā aktivitāte, kurai pakārtojās pārējās, kas minētas šajos pantos, bija ēšana: “baudīja barību”.
Senajā pasaulē ar ēšanu saistījās kaut kas vairāk par izsalkuma apmierināšanu.
Parasti cilvēki ēda kopā ar sev līdzīgiem. 1.Kor. 11.nod. problēma parāda, ka šo sabiedrības priekšstatu bija grūti lauzt kristīgajā draudzē. Arī Ap.d. 10. nod. notikums un 11.nod. sākumā tā skaidrojums to labi parāda. Jēzus mācīja pie sevis aicināt viesībās tādus, kam nebija ar ko atdarīt (Lk. 14,12-14), lai mācekļi to nebūtu darījuši atmaksas dēļ. Tas nozīmē, ka kristiešu kopīgās maltītes bija beznosacījuma mīlestības liecība.
Komentāri
Tā kā pirmā draudze sastāvēja no jūdu kristiešiem, tad palīdzība cilvēkiem vajadzībās viņiem nebija nekas jauns, jo VD svētie raksti māca palīdzēt bāreņiem, atraitnēm un svešiniekiem. Atšķirība ir tajā, ka individuālās palīdzības vietā šeit, šķiet, ir ienākusi arī draudzes kopēja palīdzība.
Draudzes locekļi nepārdeva visu. Tiem joprojām turpināja būt savi īpašumi, piem., Ap.d. 2,46 sacīts, ka viņiem vēl bija mājas (nezinām, cik daudziem), Ap.d. 12,12 pieminēts Marijas nams.
46.p. un 47a.p., saskaņā ar grieķu val., parāda, ka centrālā aktivitāte, kurai pakārtojās pārējās, kas minētas šajos pantos, bija ēšana: “baudīja barību”.
Senajā pasaulē ar ēšanu saistījās kaut kas vairāk par izsalkuma apmierināšanu.
Parasti cilvēki ēda kopā ar sev līdzīgiem. 1.Kor. 11.nod. problēma parāda, ka šo sabiedrības priekšstatu bija grūti lauzt kristīgajā draudzē. Arī Ap.d. 10. nod. notikums un 11.nod. sākumā tā skaidrojums to labi parāda. Jēzus mācīja pie sevis aicināt viesībās tādus, kam nebija ar ko atdarīt (Lk. 14,12-14), lai mācekļi to nebūtu darījuši atmaksas dēļ. Tas nozīmē, ka kristiešu kopīgās maltītes bija beznosacījuma mīlestības liecība.