6 Bet, viņiem ejot caur Frīģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt.
7 Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva.
8 Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā.
9 Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: "Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!"
10 Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju.
Šie panti stāsta par to, kā Pāvils ar saviem misijas biedriem nonāca Eiropā. Atklātas dažas būtiskas lietas.
Parādīta ļoti spēcīga Svētā Gara vadība pār misionāriem. 6.p.: gan darbības vārds pirmajā teikuma daļā, kas apzīmē iešanu caur, gan divdabis otrajā teikuma daļā, kas tulkots kā “aizliedza”, abi ir aoristā. Tas nozīmē, ka viņi vispirms bija saņēmuši aizliegumu no Svētā Gara Dieva vārdu (orgiģinālā tikai τὸν λόγον) Āzijā (iespējams, ka domāta Mazāzija) nerunāt, un tāpēc viņi izgāja cauri Frīģijai un Galatijai. Nevis iešanas laikā viņi saņēma sapratni par to, ka Āzijā nevajag runāt, bet pirms tam.
Arī 7.p. rāda Jēzus Gara, kas ir tas pats Svētais Gars, spēcīgu vadību. Skatoties uz kartes, tas ir tā, it kā viņi būtu gribējuši doties Austrumu virzienā, bet Jēzus Gars viņiem neļāva, kāpēc tad arī viņi devās pretējā virzienā un 8.p. “nonāca Troadā” burtiski nozīmē “nogāja lejā uz Troadu”.
Svētā Gara vadība misionāru centienu ietvaros. Svētais Gars aizliedza (6.p.), Jēzus Gars neļāva (7.p.). Misionāri saņema vadību no Svētā Gara tad, kad viņi mēģināja kaut ko darīt. Šeit par to liecina “runāt” (6.p.) un “lūkoja” (7.p.), ko 7.p. var tulkot arī kā mēģināja (πειράζω).
Veidi, kā viņi saprata Svētā Gara vadību, nav uzrakstīti. Varbūt tas notika dzirdot balsi, varbūt caur vizījām, iepriekšsakārtotiem apstākļiem, caur pravietiskiem vārdiem no kāda klātesošā (par Sīlu sacīts, ka viņš bija pravietis, sk. Ap.d. 15:32; iespējams, arī Pāvilam bija pravieša dāvana, skatoties, kā skaidro Ap.d. 13:1), vai arī caur kādu gudru spriedumu (1.Kor. 6:5 īpašības vārds σοφός un 1.Kor. 12:8 lietvārds σοφία), ko arī deva Svētais Gars. Katrā ziņā, lai kas tas bija, viņi saņēma vadību pirms viņi gribēja doties uz vienu vai citu vietu un pirms viņi mēģināja sludināt.
Vizija jeb parādība, kuru Pāvils redzēja naktī, varētu būt piemērs tai vadībai, kādu šie misionāri saņēma no Dieva arī iepriekš. Tas nenozīmē, ka tā bija tieši tāda. Bet šeit ir viena būtiska atšķirība, kāpēc, iespējams, šī vīzija ir uzrakstīta: viņi to saprata kā aicinājumu uz sludināšanu.
Tāpēc arī ir zīmīgi, ka 10.pantā Lūka ir uzrakstījis “tūdaļ”: “mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju”jeb burtiskāk tulkojot: “tūdaļ mēs meklējām iziet uz Maķedoniju”. Pēc ilgākas ceļošanas, kad bija iepriekš pateikts, ka jāklusē, tagad viņi saņem vīziju un tāpēc tūdaļ, nekavējoties, viņi meklē iziet no Troadas, lai dotos uz Maķedoniju.
Interesantas ir 10.panta beigas:
10 ... saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju.
Varētu teikt: pirmkārt, jau tikko redzētā vīzija viņiem ieviesa skaidrību un viņi “salika kopā” uz to brīdi pieejamo informāciju, izdarīja secinājumu. Bet: viņu pieredze ar aizliegumu sludināt kādos reģionos un vīzija, kas deva mājienu, kur sludināt, viss kopā bija kaut kas, ko viņi varēja “salikt kopā” jeb “izsecināt”.
Sākot no šī 10.panta Ap.d. ir rakstvietas ar “mēs”, kas parāda, ka Lūkas kā Ap.d. autors ir bijis kopā ar Pāvilu tajās vietās.
Komentāri
Šie panti stāsta par to, kā Pāvils ar saviem misijas biedriem nonāca Eiropā. Atklātas dažas būtiskas lietas.
τὸν λόγον) Āzijā (iespējams, ka domāta Mazāzija) nerunāt, un tāpēc viņi izgāja cauri Frīģijai un Galatijai. Nevis iešanas laikā viņi saņēma sapratni par to, ka Āzijā nevajag runāt, bet pirms tam.Arī 7.p. rāda Jēzus Gara, kas ir tas pats Svētais Gars, spēcīgu vadību. Skatoties uz kartes, tas ir tā, it kā viņi būtu gribējuši doties Austrumu virzienā, bet Jēzus Gars viņiem neļāva, kāpēc tad arī viņi devās pretējā virzienā un 8.p. “nonāca Troadā” burtiski nozīmē “nogāja lejā uz Troadu”.
πειράζω).σοφόςun 1.Kor. 12:8 lietvārdsσοφία), ko arī deva Svētais Gars. Katrā ziņā, lai kas tas bija, viņi saņēma vadību pirms viņi gribēja doties uz vienu vai citu vietu un pirms viņi mēģināja sludināt.Varētu teikt: pirmkārt, jau tikko redzētā vīzija viņiem ieviesa skaidrību un viņi “salika kopā” uz to brīdi pieejamo informāciju, izdarīja secinājumu. Bet: viņu pieredze ar aizliegumu sludināt kādos reģionos un vīzija, kas deva mājienu, kur sludināt, viss kopā bija kaut kas, ko viņi varēja “salikt kopā” jeb “izsecināt”.