Komentāri

1 Viņš nonāca Derbē un Listrā. Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdu sievas dēls, bet tēvs bija grieķis.

2 Brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību.

3 Pāvils gribēja, lai tas viņam ietu līdzi, un viņš to apgraizīja jūdu dēļ, kas dzīvoja tanī apvidū; jo visi zināja, ka viņa tēvs bijis grieķis.

4 Pārstaigādami pilsētas, viņi tiem pavēlēja ievērot noteikumus, ko apustuļi un vecaji Jeruzālemē bija devuši.

5 Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.

Šīs nodaļas sākums rāda vairākas ap. Pāvila darbības, kas varētu pacelt jautājumus par to pareizību, piem., kāpēc viņš neieguldīja Markā (sk. Ap.d. 15.nod. beigas), bet ieguldīja Timotejā, par kuru vēlāk lasām paša Pāvila vēstulēs Timotejam, ka viņš bija bailīgs un viņu vajadzēja atkal un atkal iedrošināt? Vai viņa apgraizīšana bija pareiza, ņemot vērā tikko notikušo Jeruzālemes koncilu? Vai viņam vispār vajadzēja izraudzīt Timoteju kā savu ceļabiedru, ja viņš, iespējams, bija tika jauns (vairākus gadus vēlāk rakstot 1.Tim., Pāvils 4:12 saka: “Neviens lai nenicina tavu jaunumu ...”, kas nozīmē, ka tad, kad Pāvils viņu ņēma sev līdz, viņš bija ļoti, ļoti jauns)?

1. 1.p. vārdi “Tur bija kāds māceklis” no grieķu val. ir: “Un lūk, tur bija kāds māceklis ...” Parasti vārds “lūk” Bībelē pievērš klausītāja vai lasītāja uzmanību. Tas nozīmē, ka Timotejs ar kaut ko izcēlās. 1. pants pasaka vismaz divas lietas: Timotejs bija māceklis un viņa mamma bija ticīga. 2.pantā vēl turpinoša laba liecība par viņu: “Brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību.” 2.Tim. 1:5 stāsta par Timoteju sekojošo: “... un pieminu tavu neliekuļoto ticību, kas papriekš mita tavā vecāmātē Loidā un tavā mātē Eunikā, bet es esmu pārliecināts - mīt arī tevī.” Timoteja tēvs, acīmredzot, bija neticīgs cilvēks. Bet Timoteja mātes ticības pieminēšana šeit Ap.d. 16:1 un vēlāk arī 2.Tim. 1:5 gan mātes, gan vecmātes ticības pieminēšana varētu nozīmēt, ka Timoteja ticības briedumam labu augsni deva mātes un vecmātes neliekuļotā ticība: “papriekš mita” (jeb “papriekš mājoja”) viņās.
2. Kaut arī Timotejs izcēlās, viņš noteikti nebija pati pilnība, kas atklājās vēlāk Pāvila vēstulēs Timotejam. Varam pieļaut, ka jau no paša sākuma Pāvils redzēja ne tikai to, cik Timotejs izcilās kā kristietis, bet arī to, cik Timotejam jāaug kā kristietim.
3. Tas, savukārt, liek domāt, ka Pāvils pēc nesenās Marka atraidīšanas, iespējams, bija nācis pie slēdziena, ka ir pacietīgi jāiegulda cilvēkos. Timoteja jaunums arī runā par vajadzību ieguldīt, ko, acīmredzot, Pāvils redzēja un saprata. 3.pants saka: “Pāvils gribēja, lai tas viņam ietu līdzi ...” Tā nav maza lieta, ka kāds grib kaut ko darīt tavā labā, - no tava skatupunkta skatoties. Un tā nebija maza lieta, ka Pāvils, - no viņa skatupunkta skatoties, - gribēja darīt kaut ko Timoteja labā. Kopā ar gribu noteikti bija kāds nodoms, apņemšanās, tur bija kāds skatījums, kas, iespējams, pārsniedza to, kas Timotejs bija uz to brīdi. To, ka tāda vispār bija Pāvila domāšana, liek domāt kaut vai 2.Tim. 2:1.2, ko Pāvils vēlāk rakstīja Timotejam.
4. Pāvils apgraizīja Timoteju jūdu dēļ, lai viņa neapgraizīšana nekļūtu par šķērsli evaņģēlija sludināšanai. Savukārt Gal. 2:1-5 par to, ka Tits netika apgraizīts: lai evaņģēlija vēsts par taisnošanu ticībā Jēzum netiktu padarīta par nepatiesu.
5. 4.pants dod liecību, ka, neskatoties uz tikko minēto faktu par daudzo jūdu klātbūtni Derbē, Listrā un Ikonijā, un neskatoties uz to, ka Timoteju viņu dēļ apgraizīja, Pāvils un viņa misijas biedri tomēr mācīja draudzēs to, ko Jeruzālemes koncils bija lēmis. Pie tam 4.p. vārda “devuši” vietā ir perfekta divdabis pasīvā - τὰ κεκριμένα, kas nāk no darbības vārda κρίνω, un nozīmē, ka runa ir par noteikumiem, ko apustuļi un vecaji bija izsprieduši, izvēlējuši, izraudzījuši, kam viņi bija devuši priekšroku un par ko izteikuši savu spriedumu.
6. Balstoties uz to, ka 4.panta sākumā ir δέ, bet 5.p. sākumā ir μέν, šie abi panti būtu jāsaprot: bet no vienas puses notika tas (4.p.), bet no otras puses notika tas (5.p.).
7. Līdz ar to 5.p. apraksts saistībā ar visu, kas tikko bija darīts, raksturo pozitīvu ietekmi: “Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.”