Komentāri

Nav rezultātu
19 Bet tie, kas bija izklīduši vajāšanās, kuras cēlās Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem. 
20 Viņu starpā bija daži kiprieši un kirēnieši, kas, nonākuši Antiohijā, runāja arī uz grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu. 
21 Tā Kunga roka bija ar tiem, un liels skaits ticēja un atgriezās pie Tā Kunga.
19 Οἱ μὲν οὖν διασπαρέντες ἀπὸ τῆς θλίψεως τῆς γενομένης ἐπὶ Στεφάνῳ διῆλθον ἕως Φοινίκης καὶ Κύπρου καὶ Ἀντιοχείας, μηδενὶ λαλοῦντες τὸν λόγον εἰ μὴ μόνον Ἰουδαίοις.
20 ἦσαν δέ τινες ἐξ αὐτῶν ἄνδρες Κύπριοι καὶ Κυρηναῖοι, οἵτινες ἐλθόντες εἰς Ἀντιόχειαν ἐλάλουν καὶ πρὸς τοὺς Ἑλληνιστάς, εὐγγελιζόμενοι τὸν κύριον Ἰησοῦν.
21 καὶ ἦν χεὶρ κυρίου μετ' αὐτῶν, πολύς τε ἀριθμὸς ὁ πιστεύσας ἐπέστρεψεν ἐπὶ τὸν κύριον.

Tikko, proti, 10.nod. un 11:1-18, lasījām, ka arī cittautieši tika glābti caur Jēzu Kristu.

Šeit atkal cittautiešu atgriešanās no grēkiem pie Jēzus. Tā pamazām gan pirmatnējā draudze Jeruzālemē toreiz, gan mēs kā Ap.d. gr. lasītāji, tiekam gatavoti tam, ka evaņģēlijam par Jēzu ir jātiek pasludinātam visām tautām, par ko lasām tālāk 13.nod.

Šī rakstvieta turpina stāstīt no tās vietas, kura runāja par vajāšanām, kad Stefans tika nogalināts un kad Sauls, vēlāk ap. Pāvils, ļoti nežēlīgi vajāja kristiešus. Līdz šim laikam gan zināms, ka Jēzus Saulu bija izglābis (Ap.d. 9.nod.). Bet ko darīja izklīdinātie kristieši?

19.p. sākuma daļā grieķu val. ir vārds μὲν, bet 20.p. sākuma daļā ir vārds δέ, kas nozīmē, ka pat tad, ja tas netiek iztulkots burtiski,

  1. 19. pantu. būtu jāsāk ar vārdiem: “no vienas puses”,
  2. bet 20. pantu. jāsāk ar vārdiem: “bet no otras puses”.

Skatoties uz šo pantu saturu saprotam, kāpēc, proti: no vienas puses izklīdinātie nestāstīja utt., bet no otras puses kādi no viņiem stāstīja utt.


Feniķija, Kipra un Antiohija ir diezgan tālu no Jeruzālemes, kur iesākās kristīgā draudze. Sākotnēji cilvēki vēl nebija sapratuši, ka Jēzus pavēlēja sludināt visām tautām.

Kādi cilvēki to sāka darīt Antiohijā. Tā bija viena no trim lielajām pilsētām Romas impērijā JD laikā: Roma, Aleksandrija un Antiohija. Nav precīzi aprēķini, bet domā, ka tajā laikā tur dzīvoja apm. 300 000 – 600 000 iedzīvotāju. Tā bija tirdzniecības centrs, grieķu-romiešu kultūras centrs tajā reģionā. Atradās 25-30km no Vidusjūras, ap 480km uz Ziemeļiem no Jeruzālemes.

Jēzus svētīja sludināšanu cittautiešiem. Vīri, kas sludināja evaņģēliju par Jēzu Kristu grieķiem, iespējams, bija jūdu izcelsmes, bet bija dzimuši un uzauguši Kiprā (sala Vidusjūrā) un Kirēnā (pilsēta Āfrikas Ziemeļos). Iespējams, ka viņi ikdienā jau savās vidēs bija ne tikai runājuši grieķu val., bet viņiem citu tautu kultūrvide bija ļoti ierasta. Viņi sludināja cittautiešiem saskaņā ar Dieva nolūkiem, kas Bībelē ir skaidri uzrādīti: VD runā par cittautiešu glābšanu; Jēzus izglāba cilvēkus, kas ticēja Viņam un atgriezās pie Viņa no citām tautām; tikko arī izklāstīti Dieva nolūki cittautiešu glābšanā, Ap.d. 11:1-18; sk. arī Ap.d. 1:8; Mt. 28:18-20.

Saskaņā ar 21.p., Jēzus darbs bija tas, ka liels skaits ticēja Jēzum. Šī panta abas teikuma daļas saista saiklis “un” (frāzē: “un liels skaits ticēja”), kas grieķu val. šajā gadījumā ir τε, kas ir vājāks nekā καὶ (arī nozīmē "un" un grieķu val. ir lietots šī panta sākumā; nav iztulkots 1965.g. revidētajā tekstā). τε lietojums parāda, ka tas, kas seko nav vēl viena doma, bet ka abas šī panta puses ir cieši saistītas. Tas vēl spēcīgāk akcentē to, ka Jēzus darbības rezultātā cilvēki ticēja Viņam un atgriezās pie Viņa.

Šī rakstvieta runā par izklīdināto Jeruzālemes draudzi, par parastiem, ikdienas kristiešiem, kas citiem pastāstīja evaņģēliju par Jēzu. Vēsti iedarbīgu padarīja nevis runātāju status, bet Jēzus, kas bija ar runātājiem.

Mārtiņš Balodis