14 Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem.
Gaidīšana Jeruzālemē uz Svētā Gara nākšanu nebija bezsaturīga vai kādā neziņā. Tā bija gaidīšana pēc Dieva prāta (Ap.d. 1:4, Jēzus pavēlēja), tā bija gaidīšana uz Dievu (bija apsolīts Svētais Gars) un tā bija gaidīšana lūgšanās, tātad kopā ar Dievu.
Kāpēc viņi, kuriem bija pavēle neaiziet no Jeruzālemes un gaidīt, palika lūgšanās? Šīs nodaļas sākumumā nelasām, ka Jēzus būtu licis lūgt Dievu tad, kad viņi gaidīs.
Kad skatāmies atpakaļ uz Ģetzemanes notikumu, tad tur Jēzus aiziešana no mācekļiem, mācekļu gaidīšana un lūgšana bija saistītas. Lk. 22:39-46:
39 Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.
40 Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā."
41 Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu
42 un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!"
43 Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.
44 Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
45 Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.
46 Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!"
Līdz ar to mēs varam sacīt, ka mācekļi negribēja atkārtot savu kļūdu. Reiz jau Jēzus bija no viņiem aizgājis ar norādi: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." (Lk. 22:40).
Ap.d. 1:14 sacīts, ka viņi “palika kopā lūgšanās”, ko var tulkot arī kā cieši turējās pie lūgšanas, izturēja lūgšanā. Grieķu val. lietots palīgdarbības vārds imperfektā kopā ar prez. divdabi: ἦσαν προσκαρτεροῦντες. προσκαρτερέω ir saliktenis, kas sastāv no πρός – uz, ar, un καρτερέω – rādīt pastāvīgu spēku (κράτος – spēks), kas nozīmē pastāvīgi rādīt spēku, izturēt; pieturēties pie kaut kā, nodoties kādam, pastāvīgi veltīt uzmanību.
Viņi palika “vienprātīgi” lūgšanā. Vārds vienprātīgi - ὁμοθυμαδὸν - ir saliktenis, kas burtiski nozīmē tāda pati dedzība. Sk. arī Ap.d. 2:46; 4:24; 5:12; 8:6. Vienprātība ļaunā nozīmē sk. Ap.d. 7:57, 18:12, 19:29.Vienprātība nav tad, kad visi vienādi domā. Vienprātība ir tad, kad visi ir dedzīgi par kādu lietu, kad visi dedzīgi skatās vienā virzienā.
Ja kādu mācību, tad šo Kristus apustuļi bija guvuši: gaidīšana bez lūgšanas ved pie izgāšanās. Bet gaidīšana ar spēcīgu palikšanu vienprātībā - tādā pašā dedzībā - lūgšanā ir uzvaras ceļš. Nelasām, ka viņi būtu lūguši pēc Svētā Gara. To jau Jēzus viņiem bija apsolījis. Viņi palika garīgā nomoda stāvoklī Dieva priekšā lūgšanās.
Komentāri
Gaidīšana Jeruzālemē uz Svētā Gara nākšanu nebija bezsaturīga vai kādā neziņā. Tā bija gaidīšana pēc Dieva prāta (Ap.d. 1:4, Jēzus pavēlēja), tā bija gaidīšana uz Dievu (bija apsolīts Svētais Gars) un tā bija gaidīšana lūgšanās, tātad kopā ar Dievu.
Kāpēc viņi, kuriem bija pavēle neaiziet no Jeruzālemes un gaidīt, palika lūgšanās? Šīs nodaļas sākumumā nelasām, ka Jēzus būtu licis lūgt Dievu tad, kad viņi gaidīs.
Kad skatāmies atpakaļ uz Ģetzemanes notikumu, tad tur Jēzus aiziešana no mācekļiem, mācekļu gaidīšana un lūgšana bija saistītas. Lk. 22:39-46:
Līdz ar to mēs varam sacīt, ka mācekļi negribēja atkārtot savu kļūdu. Reiz jau Jēzus bija no viņiem aizgājis ar norādi: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." (Lk. 22:40).
Ap.d. 1:14 sacīts, ka viņi “palika kopā lūgšanās”, ko var tulkot arī kā cieši turējās pie lūgšanas, izturēja lūgšanā. Grieķu val. lietots palīgdarbības vārds imperfektā kopā ar prez. divdabi:
ἦσαν προσκαρτεροῦντες.προσκαρτερέωir saliktenis, kas sastāv noπρός– uz, ar, unκαρτερέω– rādīt pastāvīgu spēku (κράτος– spēks), kas nozīmē pastāvīgi rādīt spēku, izturēt; pieturēties pie kaut kā, nodoties kādam, pastāvīgi veltīt uzmanību.Viņi palika “vienprātīgi” lūgšanā. Vārds vienprātīgi -
ὁμοθυμαδὸν- ir saliktenis, kas burtiski nozīmē tāda pati dedzība. Sk. arī Ap.d. 2:46; 4:24; 5:12; 8:6. Vienprātība ļaunā nozīmē sk. Ap.d. 7:57, 18:12, 19:29. Vienprātība nav tad, kad visi vienādi domā. Vienprātība ir tad, kad visi ir dedzīgi par kādu lietu, kad visi dedzīgi skatās vienā virzienā.Ja kādu mācību, tad šo Kristus apustuļi bija guvuši: gaidīšana bez lūgšanas ved pie izgāšanās. Bet gaidīšana ar spēcīgu palikšanu vienprātībā - tādā pašā dedzībā - lūgšanā ir uzvaras ceļš. Nelasām, ka viņi būtu lūguši pēc Svētā Gara. To jau Jēzus viņiem bija apsolījis. Viņi palika garīgā nomoda stāvoklī Dieva priekšā lūgšanās.