Grieķu val. šis pants sākas ar “jo”, kas parāda, ka tiek turpināta doma no 4.nod. Un tur Pāvils runāja par to, kāpēc mēs nepiekūstam sludināt evaņģēliju (4:1.16). Īpaši no 7.-18.p. Pāvils rādīja, kā tas iekļauj savas grēcīgās dabas miršanu, lai tās vietā nāktu Jēzus dzīvība. Savukārt grēcīgās dabas miršana notiek fiziskajam cilvēkam ejot cauri ciešanām, sk. 4:8-10, tad 11.p. un 16.p. Tad 17. un 18.p.
Tātad iepriekšējais konteksts runā par grūtībām, ciešanām un vajāšanām, sludinot par Jēzu. Bet Pāvils vienalgi ir pozitīvs (sk. 16.p.). Un 5:1 tiešā veidā turpina 4:17.18:
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
“Jo mēs zinām” (5:1) – Pāvils runā ar lielu pārliecību. Arī 6.p. Pāvils lieto vārdu “zinām”.
Attiecībā uz ticības dzīves jautājumiem: zināšanas var nākt tikai no Dieva vārda, par kuru mūs pārliecina Dieva Svētais Gars.
Un šai ziņā visiem kristiešiem ir vienāda iespēja zināt. Nav runa par galvas zināšanām, kas cilvēkiem var būt atšķirīgas; ir runa par zināšanām, kuras pamatotas Dieva vārdā un kuras mūsu sirdīs apstiprina Svētais Gars.
Tātad, lai mēs zinātu, ir jālasa Bībeli un ticībā jāatsaucas tam, ko Dievs tajā saka.
Četras reizes 1. un 2.p. lietots vārds māja, būve vai mājoklis. 1.p.: mūsu laicīgais (burtiski ἐπίγειος – uz zemes esošais) telts mājoklis. Vēl Pāvils lieto vārdu telts (1. un 4.p.) Ar to Pāvils apzīmē mūsu fizisko miesu (σῶμα 6.,8.,10.p.). Arī 6.,8.,9.p. lietotie vārdi par klāt būšanu (ἐνδημέω) un prom būšanu (ἐκδημέω) dod sapratni par šīs miesas dzīves beigšanos un atrašanos mūžībā pie Jēzus.
“būs nojaukts”, burtiski: “tiktu nojaukts” (καταλυθῇ aor., pasīvs, konj.). Mūsu fiziskā miesa tiks iznīcināta. Tas nenozīmē, ka šī brīža fiziskā miesa būtu ļaunums. Nē! Tā bija Dieva nodomāta, Dieva radīta, tā mums ir dota, un arī Jēzus nāca pasaulē šādā fiziskā miesā. Bet grēka dēļ mūsu fiziskā miesa iet uz iznīcību un mums visiem ir jāmirst. Tā ir Dieva noteikta kārtība mūsu un visas pasaules grēku dēļ.
“Jo mēs zinām, ka ja (ὅτι ἐὰν) ...” Nevis “kad”, bet “ka ja vien” mūsu mājoklis tiktu nojaukts. Tas nozīmē, ka ja vien tas notiktu, nezinot kad, bet ja gadījumā tas notiktu, jebkurā brīdī, kad vien tas notiktu.
Un tad, ja tas notiktu, mēs zinām, ka mums ir (ἔχομεν) mājoklis no Dieva. Tā tiek apliecināta drošība par to, ka mums ir! Pāvils saka, ka mēs zinām, ka mums ir!
Daudzi cilvēki baidās no nāves. Šī un citas rakstvietas Bībelē rāda, ka tam, kas tic Jēzum, nav jābaidās no nāves. Viss, kas sekos pēc šīs dzīves, būs vēl grandiozāks un paliekošāks nekā tas, kas bija šeit, sk. gan šeit 1.p., gan arī 4:17-18.
6. “ēka no Dieva”. Pāvils lieto vārdu, kas grieķu val. apzīmē iz (ἐκ) Dieva. Tas nozīmē, ka šis mājoklis pēc savas būtības un satura būs no Dieva.
7. Māja ne rokām taisīta, mūžīga debesīs (οἰκίαν ἀχειροποίητον αἰώνιον ἐν τοῖς οὐρανοῖς). Divi vārdi ir pilnīgi vienādi apzīmētāji: “ne rokām taisīta” un “mūžīga”. Mūsu pieredzē tas, kas ir rokām taisīts, ir tas, kam var pieskarties. Bet mūsu miesa būs īsta, kaut arī ne rokām taisīta, un tā būs mūžīga. Rokām taisītās lietas nav mūžīgas. Bet tas, ko Dievs taisīs un kur mājosim mēs pēc šīs dzīves, būs mūžīgs. 1.Kor. 15:42-44.50-53:
42 Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43 Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa. ...
50 Bet to es saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot neiznīcību.
51 Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
52 piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.
53 Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
Dievs rūpējas par to, kas mēs būsim pēc šīs dzīves.
8. Debesīs (ἐν τοῖς οὐρανοῖς). Tas nebūs šeit uz zemes un tāpēc šeit mēs šo pieredzi neiegūsim. Šis aspekts ieliek pamatu tam, ko mēs piedzīvojam un pārdzīvojam tagad, par ko Pāvils runā 2.-4.p.
Ņemot vērā iepriekšējo kontekstu par to, ka evaņģēliju nesot jāpiedzīvo grūtības, tai skaitā, iekšēji jāmirst, lai Jēzus dzīvība atklātos mūsos, ņemot vērā šīs dzīves trauslumu, Pāvils nesaka: “Tad, kad mirsim, mums viss būs labi.” Pāvils it kā saka: “Ja tas notiktu, notiktu jebkurā brīdī, tad jau tagad mēs zinām, ka mums ir mūžīgā dzīvība.”
Vai tu dzīvo ar šo pārliecību, ka, ja tava miesas jeb fiziskā dzīve beigtos, tev ir mājoklis no Dieva?
Protams, dzīve ar šīm zināšanām nav bez saviem iekšējiem jautājumiem, ilgām, drošības meklējumiem. Pa to Pāvils raksta nākošajos pantos.
Komentāri
Grieķu val. šis pants sākas ar “jo”, kas parāda, ka tiek turpināta doma no 4.nod. Un tur Pāvils runāja par to, kāpēc mēs nepiekūstam sludināt evaņģēliju (4:1.16). Īpaši no 7.-18.p. Pāvils rādīja, kā tas iekļauj savas grēcīgās dabas miršanu, lai tās vietā nāktu Jēzus dzīvība. Savukārt grēcīgās dabas miršana notiek fiziskajam cilvēkam ejot cauri ciešanām, sk. 4:8-10, tad 11.p. un 16.p. Tad 17. un 18.p.
Tātad iepriekšējais konteksts runā par grūtībām, ciešanām un vajāšanām, sludinot par Jēzu. Bet Pāvils vienalgi ir pozitīvs (sk. 16.p.). Un 5:1 tiešā veidā turpina 4:17.18:
ἐπίγειος– uz zemes esošais) telts mājoklis. Vēl Pāvils lieto vārdu telts (1. un 4.p.) Ar to Pāvils apzīmē mūsu fizisko miesu (σῶμα 6.,8.,10.p.). Arī 6.,8.,9.p. lietotie vārdi par klāt būšanu (ἐνδημέω) un prom būšanu (ἐκδημέω) dod sapratni par šīs miesas dzīves beigšanos un atrašanos mūžībā pie Jēzus.καταλυθῇaor., pasīvs, konj.). Mūsu fiziskā miesa tiks iznīcināta. Tas nenozīmē, ka šī brīža fiziskā miesa būtu ļaunums. Nē! Tā bija Dieva nodomāta, Dieva radīta, tā mums ir dota, un arī Jēzus nāca pasaulē šādā fiziskā miesā. Bet grēka dēļ mūsu fiziskā miesa iet uz iznīcību un mums visiem ir jāmirst. Tā ir Dieva noteikta kārtība mūsu un visas pasaules grēku dēļ.ὅτι ἐὰν) ...” Nevis “kad”, bet “ka ja vien” mūsu mājoklis tiktu nojaukts. Tas nozīmē, ka ja vien tas notiktu, nezinot kad, bet ja gadījumā tas notiktu, jebkurā brīdī, kad vien tas notiktu.ἔχομεν) mājoklis no Dieva. Tā tiek apliecināta drošība par to, ka mums ir! Pāvils saka, ka mēs zinām, ka mums ir!Daudzi cilvēki baidās no nāves. Šī un citas rakstvietas Bībelē rāda, ka tam, kas tic Jēzum, nav jābaidās no nāves. Viss, kas sekos pēc šīs dzīves, būs vēl grandiozāks un paliekošāks nekā tas, kas bija šeit, sk. gan šeit 1.p., gan arī 4:17-18.
6. “ēka no Dieva”. Pāvils lieto vārdu, kas grieķu val. apzīmē iz (
ἐκ) Dieva. Tas nozīmē, ka šis mājoklis pēc savas būtības un satura būs no Dieva.7. Māja ne rokām taisīta, mūžīga debesīs (
οἰκίαν ἀχειροποίητον αἰώνιον ἐν τοῖς οὐρανοῖς). Divi vārdi ir pilnīgi vienādi apzīmētāji: “ne rokām taisīta” un “mūžīga”. Mūsu pieredzē tas, kas ir rokām taisīts, ir tas, kam var pieskarties. Bet mūsu miesa būs īsta, kaut arī ne rokām taisīta, un tā būs mūžīga. Rokām taisītās lietas nav mūžīgas. Bet tas, ko Dievs taisīs un kur mājosim mēs pēc šīs dzīves, būs mūžīgs. 1.Kor. 15:42-44.50-53:Dievs rūpējas par to, kas mēs būsim pēc šīs dzīves.
8. Debesīs (
ἐν τοῖς οὐρανοῖς). Tas nebūs šeit uz zemes un tāpēc šeit mēs šo pieredzi neiegūsim. Šis aspekts ieliek pamatu tam, ko mēs piedzīvojam un pārdzīvojam tagad, par ko Pāvils runā 2.-4.p.Ņemot vērā iepriekšējo kontekstu par to, ka evaņģēliju nesot jāpiedzīvo grūtības, tai skaitā, iekšēji jāmirst, lai Jēzus dzīvība atklātos mūsos, ņemot vērā šīs dzīves trauslumu, Pāvils nesaka: “Tad, kad mirsim, mums viss būs labi.” Pāvils it kā saka: “Ja tas notiktu, notiktu jebkurā brīdī, tad jau tagad mēs zinām, ka mums ir mūžīgā dzīvība.”
Vai tu dzīvo ar šo pārliecību, ka, ja tava miesas jeb fiziskā dzīve beigtos, tev ir mājoklis no Dieva?
Protams, dzīve ar šīm zināšanām nav bez saviem iekšējiem jautājumiem, ilgām, drošības meklējumiem. Pa to Pāvils raksta nākošajos pantos.