16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Mūsu dzīve šajā pusē mūžībai norit grūtībās.
Ps. 90:10: "Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem."
1.Kor. 15:42 Pāvils nosauc 3 lielumus, kas raksturo katra cilvēka dzīvi šeit uz zemes: iznīcība, negods un nespēks.
2.Kor.4:16 vārdi “sadilst” un “atjaunojas” ir pasīvā, no grieķu val. attiecīgi: “tiek iznīcināts” un “tiek atjaunots”. Tas nozīmē, ka kāds to veic mūsu vietā, un Tas ir Dievs.
Ps. 90:3: "Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: “Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!"
Mēs nepiekūstam tāpēc, ka Dievs veic ne tikai iznīcināšanu, kas notiek grēka dēļ, bet arī atjaunošanu.
Rom. 8:28: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti."
Tas nozīmē, ka mūsu iekšējie pārdzīvojumi ir ar noteiktu nolūku: atjaunot mūsu iekšējo cilvēku. Dievs mūsu pārbaudījumos un pārveidošanā būs uzticīgs un palīdzēs mums, sk. 1.Kor. 10:13; Rom. 8:37-39.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību ...
Mūsu iekšējā cilvēka atjaunošanu veic grūtības, kas “sastrādā” (κατεργάζεται) mums lielu godību. Ne tikai pēc grūtībām būs godība, bet grūtības jau tagad sastrādā godību. 17.p. pirmā puse: τὸ γὰρ παραυτίκα ἐλαφρὸν τῆς θλίψεως ἡμῶν: “jo šī brīža (τὸ παραυτίκα) mūsugrūtību vieglums (ἐλαφρὸν)”
Grūtības jeb bēdas, kā to var arī tulkot, ir tikai uz brīdi un tās ir vieglas. Bet tās ir pamats iekšējā cilvēka atjaunošanai. Tās to dara! Tam vajadzētu mainīt to, kā mēs redzam un izturamies pret grūtībām.
Šīs uz brīdi esošās vieglās grūtības kaut ko “sastrādā” jeb “paveic”, “izdara” (κατεργάζεται) priekš mums:
17 “no pāri mēram uz pāri mēram (καθ' ὑπερβολὴν εἰς ὑπερβολὴν) mūžīgu godības smagumu mūsos sastrādā”.
Šeit pretnostatīti vairāki vārdi:
šī brīža [grūtības] – mūžīgs [godības smagums];
vieglas [grūtības] – smaga [godība];
grūtības – godība
Pie tam, tas, kas nāk vietā, ir καθ' ὑπερβολὴν εἰς ὑπερβολὴν – “no pāri mēram uz pāri mēram”.
Lai to visu spētu pieņemt, tad: šiem pretnostatījumiem un to aprakstam ir jātic kā Dieva vārdam un apsolījumam.
Tieši tāpēc ir svarīgs 18.p., proti:
18 ... ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Daudzi cilvēki piedzīvo grūtības, bet neuzlūko grūtības kā līdzekli, kas “sastrādā” priekš viņiem godību debesīs. Ir cilvēki, kas labāk izvairītos no grūtībām, - arī kristieši.Ir cilvēki, kas cīnās ar grūtībām, bet nedara to ticībā.Ir tādi, kas cīnās ar grūtībām, bet caur to ceļ savu “es”.Ir cilvēki, kas grūtībās un ciešanās sevī ielaiž rūgtumu, jo viņi nedomā par grūtību “sastrādājošo” aspektu.Pareizi ir redzēt grūtības kā Dieva dotu līdzekli tam, lai mums veidotu “mūžīgu godības smagumu”.
Tas iespējams saskaņā ar 18.p.: “mums neuzlūkojot (tagadnes divdabis, “neņemot vērā”, pie tam pants nesākas ar “ja”) redzamo, bet neredzamo” (18.p.). Tā ir katru dienu no jauna izdarīta izvēle, proti, tā lietas redzēt. Šo izvēli mēs izdarām ticībā Jēzum.
Komentāri
Mūsu dzīve šajā pusē mūžībai norit grūtībās.
1.Kor. 15:42 Pāvils nosauc 3 lielumus, kas raksturo katra cilvēka dzīvi šeit uz zemes: iznīcība, negods un nespēks.
2.Kor.4:16 vārdi “sadilst” un “atjaunojas” ir pasīvā, no grieķu val. attiecīgi: “tiek iznīcināts” un “tiek atjaunots”. Tas nozīmē, ka kāds to veic mūsu vietā, un Tas ir Dievs.
Mēs nepiekūstam tāpēc, ka Dievs veic ne tikai iznīcināšanu, kas notiek grēka dēļ, bet arī atjaunošanu.
Tas nozīmē, ka mūsu iekšējie pārdzīvojumi ir ar noteiktu nolūku: atjaunot mūsu iekšējo cilvēku. Dievs mūsu pārbaudījumos un pārveidošanā būs uzticīgs un palīdzēs mums, sk. 1.Kor. 10:13; Rom. 8:37-39.
Mūsu iekšējā cilvēka atjaunošanu veic grūtības, kas “sastrādā” (
κατεργάζεται) mums lielu godību. Ne tikai pēc grūtībām būs godība, bet grūtības jau tagad sastrādā godību. 17.p. pirmā puse:τὸ γὰρ παραυτίκα ἐλαφρὸν τῆς θλίψεως ἡμῶν: “jo šī brīža (τὸ παραυτίκα) mūsu grūtību vieglums (ἐλαφρὸν)”Grūtības jeb bēdas, kā to var arī tulkot, ir tikai uz brīdi un tās ir vieglas. Bet tās ir pamats iekšējā cilvēka atjaunošanai. Tās to dara! Tam vajadzētu mainīt to, kā mēs redzam un izturamies pret grūtībām.
Šīs uz brīdi esošās vieglās grūtības kaut ko “sastrādā” jeb “paveic”, “izdara” (
κατεργάζεται) priekš mums:Šeit pretnostatīti vairāki vārdi:
Pie tam, tas, kas nāk vietā, ir
καθ' ὑπερβολὴν εἰς ὑπερβολὴν– “no pāri mēram uz pāri mēram”.Lai to visu spētu pieņemt, tad: šiem pretnostatījumiem un to aprakstam ir jātic kā Dieva vārdam un apsolījumam.
Tieši tāpēc ir svarīgs 18.p., proti:
Daudzi cilvēki piedzīvo grūtības, bet neuzlūko grūtības kā līdzekli, kas “sastrādā” priekš viņiem godību debesīs. Ir cilvēki, kas labāk izvairītos no grūtībām, - arī kristieši. Ir cilvēki, kas cīnās ar grūtībām, bet nedara to ticībā. Ir tādi, kas cīnās ar grūtībām, bet caur to ceļ savu “es”. Ir cilvēki, kas grūtībās un ciešanās sevī ielaiž rūgtumu, jo viņi nedomā par grūtību “sastrādājošo” aspektu. Pareizi ir redzēt grūtības kā Dieva dotu līdzekli tam, lai mums veidotu “mūžīgu godības smagumu”.
Tas iespējams saskaņā ar 18.p.: “mums neuzlūkojot (tagadnes divdabis, “neņemot vērā”, pie tam pants nesākas ar “ja”) redzamo, bet neredzamo” (18.p.). Tā ir katru dienu no jauna izdarīta izvēle, proti, tā lietas redzēt. Šo izvēli mēs izdarām ticībā Jēzum.