1 Vai tad mēs atkal sākam sevi slavināt? Jeb vai mums kā dažiem citiem vajadzīgas ieteikšanas vēstules pie jums vai no jums?
Kalpošanu citu labā var nesaprast vai arī pārprast. To var uzlūkot kā pretenciozitāti uz kādu personīgu pārākumu pār citiem. Šajā 3.nod. ap. Pāvils labi atbild jautājumu par to, kas toreiz viņu (un mūs šodien) kvalificē kalpošanai citu kristiešu labā.
Ap. Pāvils savas dzīves laikā kalpoja daudziem un ne vienmēr viņa kalpošanu pieņēma ar atvērtām rokām. 2.nod. beigās rakstītie vārdi varēja izklausīties kā sevis slavināšana un cenšanās pāliecināt korintiešus viņos (vēstules autoros) klausīties, 2.Kor. 2:14-17:
14 Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās.
15 Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.
16 Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas šim darbam ir derīgs?
17 Jo mēs neesam tādi kā daudzi, kas lieto Dieva vārdu veikalam, bet mēs runājam no skaidras sirds kā Dieva uzdevumā un Dieva priekšā Kristus spēkā.
Apzinādamies, ka šie vārdi varēja izklausīties pretenciozi, kā sevis celšana un uzmanības un paklausīšanas pieprasīšana, Pāvils turpina ar 3:1 jautājumiem:
1 Vai tad mēs atkal sākam sevi slavināt? Jeb vai mums kā dažiem citiem vajadzīgas ieteikšanas vēstules pie jums vai no jums?
“slavināt”, συνιστάνειν, prez., akt., inf. no συνιστάνω - likt kopā, stāvēt tuvu, ieteikt, pierādīt, uzrādīt. JD šis vārds lietots 16x, no tām 9x šajā vēstulē: 3:1; 4:2; 5:12; 6:4; 7:11; 10:12.18 (2x); 12:11.
Pirms darb. v. χρῄζομεν – vajadzēt, lietots noliegums μὴ, kas nozīmē, ka Pāvila paša atbilde ir “nē”.
Pāvilu vadīja vislabākie nodomi kalpot korintiešiem. Un šajā vēstulē ir ļoti atklāts par sava paša nespēku un vājībām. Tomēr kādu korintiešu attieksme pret viņu bija tāda, it kā viņš nebūtu nekas īpašs viņu acīs. Nākamajos pantos ap. Pāvils dod pamatojkumu savai un Timoteja (2.Kor. 1:1) kalpošanai korintiešiem.
Komentāri
Kalpošanu citu labā var nesaprast vai arī pārprast. To var uzlūkot kā pretenciozitāti uz kādu personīgu pārākumu pār citiem. Šajā 3.nod. ap. Pāvils labi atbild jautājumu par to, kas toreiz viņu (un mūs šodien) kvalificē kalpošanai citu kristiešu labā.
Ap. Pāvils savas dzīves laikā kalpoja daudziem un ne vienmēr viņa kalpošanu pieņēma ar atvērtām rokām. 2.nod. beigās rakstītie vārdi varēja izklausīties kā sevis slavināšana un cenšanās pāliecināt korintiešus viņos (vēstules autoros) klausīties, 2.Kor. 2:14-17:
Apzinādamies, ka šie vārdi varēja izklausīties pretenciozi, kā sevis celšana un uzmanības un paklausīšanas pieprasīšana, Pāvils turpina ar 3:1 jautājumiem:
“slavināt”,
συνιστάνειν, prez., akt., inf. noσυνιστάνω- likt kopā, stāvēt tuvu, ieteikt, pierādīt, uzrādīt. JD šis vārds lietots 16x, no tām 9x šajā vēstulē: 3:1; 4:2; 5:12; 6:4; 7:11; 10:12.18 (2x); 12:11.Pirms darb. v.
χρῄζομεν– vajadzēt, lietots noliegumsμὴ, kas nozīmē, ka Pāvila paša atbilde ir “nē”.Pāvilu vadīja vislabākie nodomi kalpot korintiešiem. Un šajā vēstulē ir ļoti atklāts par sava paša nespēku un vājībām. Tomēr kādu korintiešu attieksme pret viņu bija tāda, it kā viņš nebūtu nekas īpašs viņu acīs. Nākamajos pantos ap. Pāvils dod pamatojkumu savai un Timoteja (2.Kor. 1:1) kalpošanai korintiešiem.