12 Bet, kad es nonācu Troadā sludināt Kristus evaņģēliju un durvis man atvērās Tā Kunga darbā, man sirdī nebija miera, tamdēļ ka brāli Titu neatradu;
13 bet, no tiem atvadījies, aizgāju uz Maķedoniju.
Troada atradās tā sauktajā Mazāzijā, Egejas jūras A krastā. Troada bija tā vieta, kur Pāvils bija saņēmis no Dieva vīziju, caur kuru viņš un viņa biedri saprata, ka Dievs viņus aicināja sludināt evaņģēliju Maķedonijā, sk. Ap.d. 16:6-10.
1.Kor. ap Pāvils rakstīja no Efezas, pavasarī (sk. 1.Kor. 16:5-8). Tad vai nu šīs vai, kā daļa Bībeles pētnieku domā, citas, sauktās smagās vēstules, iespaidā (sk. 2.Kor. 2:3.4), Pāvils bija neziņā par to, kā korintieši ir viņu sapratuši un vai viņi ir viņam paklausījuši. Varam domāt, ka Troadā Pāvils gaidīja ziņas no Tita par situāciju Korintas draudzē, bet viņš Titu tur neatrada. Tad Pāvils devās uz Maķedoniju (13.p.), kur tad viņš satika Titu. Sk. 2.Kor. 7:5-7.15:
5 Kad nonācām Maķedonijā, mūsu miesai nebija ne mazākās atpūtas, bēdas no visām pusēm: ārā cīņas, iekšā bailes.
6 Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, iepriecināja mūs ar Tita atnākšanu;
7 un ne ar viņa atnākšanu vien, bet arī ar to iepriecu, ko viņš saņēmis no jums, kad viņš mums stāstīja par jūsu ilgām, par jūsu skumjām, par jūsu rūpēm par mani, tad mani pārņēma vēl lielāks prieks.
15 Viņa sirsnība pret jums ir vēl lielāka, atceroties jūsu paklausību, kā jūs viņu uzņēmāt ar bailēm un bijību.
Kā saprotam no šīs vēstules satura, lielākā daļa Korintas draudzes bija paklausījusi Pāvilam.
Vārdi 2.Kor. 2:12: “un durvis man atvērās tā Kunga darbā”, precīzāk: “un durvis man bija tikušas atvērtas Kungā”. Līdzīgi 1.Kor. 16:8.9:
8 Bet Efezā es gribu palikt līdz Vasarassvētkiem.
9 Jo man atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai, bet arī pretinieku daudz.
Jēzus ir tas, kas atver durvis sludināšanai. Varam domāt, ka Troadā Jēzus bija devis labvēlīgu vidi un atvērtību no cilvēku puses uzklausīt evaņgēliju par Jēzu.
Troadā jau bija draudze. To saprotam no vārdiem “no tiem atvadījies” (13.p.). (Arī vēlāk, kad Pāvils bija Troadā, no Ap.d. 20:6-12 redzam, ka tur bija kristiešu draudze.)
Galvenie darbības vārdi šajos divos pantos, 2.Kor. 2:12.13, ir: “man … nebija” un “aizgāju”. Tātad neskatoties uz to, ka Troadā Jēzus bija devis labvēlīgus apstākļus un cilvēkus, Pāvils aizgāja no Troadas. Iemesles: rūpes par Korintas draudzi, kurai bija jāatgriežas no grēkiem un jābūt uzticīgiem Jēzum.
Tas liecina, ka Pāvilam svarīgāk par evņģēlija sludināšanu tur, kur kalpošanas durvis bija atvērtas, rūpēja Korintas draudzes garīgā veselība.
Kā rāda nākošā sadaļa, 14.-17.p., Pāvila rīcība pašos pamatos nebija atkarīga no viņa, bet no Dieva un viņa piederības Dievam.
Komentāri
Troada atradās tā sauktajā Mazāzijā, Egejas jūras A krastā. Troada bija tā vieta, kur Pāvils bija saņēmis no Dieva vīziju, caur kuru viņš un viņa biedri saprata, ka Dievs viņus aicināja sludināt evaņģēliju Maķedonijā, sk. Ap.d. 16:6-10.
1.Kor. ap Pāvils rakstīja no Efezas, pavasarī (sk. 1.Kor. 16:5-8). Tad vai nu šīs vai, kā daļa Bībeles pētnieku domā, citas, sauktās smagās vēstules, iespaidā (sk. 2.Kor. 2:3.4), Pāvils bija neziņā par to, kā korintieši ir viņu sapratuši un vai viņi ir viņam paklausījuši. Varam domāt, ka Troadā Pāvils gaidīja ziņas no Tita par situāciju Korintas draudzē, bet viņš Titu tur neatrada. Tad Pāvils devās uz Maķedoniju (13.p.), kur tad viņš satika Titu. Sk. 2.Kor. 7:5-7.15:
Kā saprotam no šīs vēstules satura, lielākā daļa Korintas draudzes bija paklausījusi Pāvilam.
Vārdi 2.Kor. 2:12: “un durvis man atvērās tā Kunga darbā”, precīzāk: “un durvis man bija tikušas atvērtas Kungā”. Līdzīgi 1.Kor. 16:8.9:
Jēzus ir tas, kas atver durvis sludināšanai. Varam domāt, ka Troadā Jēzus bija devis labvēlīgu vidi un atvērtību no cilvēku puses uzklausīt evaņgēliju par Jēzu.
Troadā jau bija draudze. To saprotam no vārdiem “no tiem atvadījies” (13.p.). (Arī vēlāk, kad Pāvils bija Troadā, no Ap.d. 20:6-12 redzam, ka tur bija kristiešu draudze.)
Galvenie darbības vārdi šajos divos pantos, 2.Kor. 2:12.13, ir: “man … nebija” un “aizgāju”. Tātad neskatoties uz to, ka Troadā Jēzus bija devis labvēlīgus apstākļus un cilvēkus, Pāvils aizgāja no Troadas. Iemesles: rūpes par Korintas draudzi, kurai bija jāatgriežas no grēkiem un jābūt uzticīgiem Jēzum.
Tas liecina, ka Pāvilam svarīgāk par evņģēlija sludināšanu tur, kur kalpošanas durvis bija atvērtas, rūpēja Korintas draudzes garīgā veselība.
Kā rāda nākošā sadaļa, 14.-17.p., Pāvila rīcība pašos pamatos nebija atkarīga no viņa, bet no Dieva un viņa piederības Dievam.