3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.
Dievs ir jāslavē par to, ka Viņš mūs iepriecina un mierina mūsu bēdās. Šai Dieva iepriecināšanai un mierināšanai, kuru Viņš mums dod, ir nolūks, proti, lai mēs spētu mierināt tos, kam ir bēdas.
3.p. saka, kādu Dievu Pāvils bija iepazinis. Toreiz Pāvils un šodien mēs iepriecinām citus caur to, ka darām viņiem zināmu savu pieredzi par Dieva mierinājumu un žēlastību. Un grieķu val. nerunā par “iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši” tā kā latviešu val. iztulkots – saliktās tagatnes laikā.
Oriģinālā sacīts, ka mēs iepriecinām/mierinām citus ar to iepriecu, kuru paši no Dieva saņemam tagad.
Tas nozīmē, ka vakardienas pieredze nav noteicošais, lai šodien palīdzētu citiem, bet ka pietiek arī ar to, ko Dievs dod tagad, kad es pats esmu bēdās un kad mani pašu Dievs tagad iepriecina un mierina.
Komentāri
Dievs ir jāslavē par to, ka Viņš mūs iepriecina un mierina mūsu bēdās. Šai Dieva iepriecināšanai un mierināšanai, kuru Viņš mums dod, ir nolūks, proti, lai mēs spētu mierināt tos, kam ir bēdas.
3.p. saka, kādu Dievu Pāvils bija iepazinis. Toreiz Pāvils un šodien mēs iepriecinām citus caur to, ka darām viņiem zināmu savu pieredzi par Dieva mierinājumu un žēlastību. Un grieķu val. nerunā par “iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši” tā kā latviešu val. iztulkots – saliktās tagatnes laikā.
Oriģinālā sacīts, ka mēs iepriecinām/mierinām citus ar to iepriecu, kuru paši no Dieva saņemam tagad.
Tas nozīmē, ka vakardienas pieredze nav noteicošais, lai šodien palīdzētu citiem, bet ka pietiek arī ar to, ko Dievs dod tagad, kad es pats esmu bēdās un kad mani pašu Dievs tagad iepriecina un mierina.