8 Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām.
Ap. Pāvils tikko ir runājis par vajadzību lūgt par visiem cilvēkiem. Turpinājumā viņš saka: „Tad nu ...” (grieķu val. οὖν). Šis vārds lietots arī 1.p., kopā 2x šajā nodaļā. Tas norāda uz jaunas domas uzsākšanu.
„Tad nu es gribu, lai vīri lūdz ...” Protams, ka jālūdz ir visiem Dieva ļaudīm, bet šeit vīri ir specifiski nosaukti kā tie, kuriem jālūdz.
Lai labāk saprastu 8.-10.p. teksta uzbūvi, ir svarīgi pamanīt, ka grieķu val. uz vīriem attiecināts vārds nenoteiksmē un arī uz sievām attiecināts vārds nenoteiksmē. Vīriem tas ir: lūgt (8.p.); sievām tas ir: greznoties (9.p.). Pie katra šī norādījuma ir tuvāks apraksts, kā vai ar ko to darīt.
Pamācības, iespējams, norāda uz primāro akcenta likšanu katra ģimenes locekļa kristīgajā dzīvē. Nav runa par to, ka vīriem nevajadzētu darīt labus darbus vai sievām nevajadzētu lūgt Dievu. Bet kādreiz tieši akcenti ienes balansu nesabalansētības vietā. Un aicinājums vīriem lūgt kontekstā ar sievām liek domāt, ka vīriem šajā lietā ir jābūt vadītājiem jeb vairāk nodarbinātiem. Par dažādību akcentos sk. arī Ef. 5.nod.: sievām tiek sacīts, lai viņas paklausa saviem vīriem, bet vīriem tiek sacīts, lai viņi mīl savas sievas.
Pēc 1.Tim. 2:1-4, cilvēku pestīšana ir lūgšanu mērķis. Lūgšanu kalpošanas atbildība ģimenē kā ģimenes vadītāja kalpošana paplašinātā veidā uzrādīsies arī draudzē: „lai vīri lūdz Dievu katrā vietā”.
Ar lūgšanu mēs kļūstam stipri Dievā un nostājamies cīņā pret sātanu, sk. Ef. 6:10-18.
Vīri aicināti lūgt ar paceltām svētām rokām, tātad, bez grēka (sk. arī Jes. 1:15 un kontekstu), un bez dusmām un šaubām. Par roku pacelšanu lasām, piem., 1.Ķēn. 8:22; Ps. 28:2; 63:5; 134:2. a
Primārais konteksts saistībā ar nedusmošanos un nešaubīšanos liek domāt, ka dusmas nedrīkst būt pret tiem, par kuriem lūdzam (piem., līdzcilvēki, valdība). Un mēs nedrīkstam arī šaubīties par to, ka Dievs grib glābt visus cilvēkus (atkal primārais konteksts varētu būt citi cilvēki un valdība). Bet frāzei “bez dusmām un šaubām” varētu būt arī plašāka nozīme.
Komentāri
Ap. Pāvils tikko ir runājis par vajadzību lūgt par visiem cilvēkiem. Turpinājumā viņš saka: „Tad nu ...” (grieķu val.
οὖν). Šis vārds lietots arī 1.p., kopā 2x šajā nodaļā. Tas norāda uz jaunas domas uzsākšanu.„Tad nu es gribu, lai vīri lūdz ...” Protams, ka jālūdz ir visiem Dieva ļaudīm, bet šeit vīri ir specifiski nosaukti kā tie, kuriem jālūdz.
Lai labāk saprastu 8.-10.p. teksta uzbūvi, ir svarīgi pamanīt, ka grieķu val. uz vīriem attiecināts vārds nenoteiksmē un arī uz sievām attiecināts vārds nenoteiksmē. Vīriem tas ir: lūgt (8.p.); sievām tas ir: greznoties (9.p.). Pie katra šī norādījuma ir tuvāks apraksts, kā vai ar ko to darīt.
Pamācības, iespējams, norāda uz primāro akcenta likšanu katra ģimenes locekļa kristīgajā dzīvē. Nav runa par to, ka vīriem nevajadzētu darīt labus darbus vai sievām nevajadzētu lūgt Dievu. Bet kādreiz tieši akcenti ienes balansu nesabalansētības vietā. Un aicinājums vīriem lūgt kontekstā ar sievām liek domāt, ka vīriem šajā lietā ir jābūt vadītājiem jeb vairāk nodarbinātiem. Par dažādību akcentos sk. arī Ef. 5.nod.: sievām tiek sacīts, lai viņas paklausa saviem vīriem, bet vīriem tiek sacīts, lai viņi mīl savas sievas.
Pēc 1.Tim. 2:1-4, cilvēku pestīšana ir lūgšanu mērķis. Lūgšanu kalpošanas atbildība ģimenē kā ģimenes vadītāja kalpošana paplašinātā veidā uzrādīsies arī draudzē: „lai vīri lūdz Dievu katrā vietā”.
Ar lūgšanu mēs kļūstam stipri Dievā un nostājamies cīņā pret sātanu, sk. Ef. 6:10-18.
Vīri aicināti lūgt ar paceltām svētām rokām, tātad, bez grēka (sk. arī Jes. 1:15 un kontekstu), un bez dusmām un šaubām. Par roku pacelšanu lasām, piem., 1.Ķēn. 8:22; Ps. 28:2; 63:5; 134:2. a
Primārais konteksts saistībā ar nedusmošanos un nešaubīšanos liek domāt, ka dusmas nedrīkst būt pret tiem, par kuriem lūdzam (piem., līdzcilvēki, valdība). Un mēs nedrīkstam arī šaubīties par to, ka Dievs grib glābt visus cilvēkus (atkal primārais konteksts varētu būt citi cilvēki un valdība). Bet frāzei “bez dusmām un šaubām” varētu būt arī plašāka nozīme.