6 Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.
7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.
Pirms 6. un 7.p. ir 5.p.:
5 Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
Tieši tāpēc, ka Dievs atalgo pazemīgos, Pēteris turpina: “Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas ... "
Ir grūti pazemoties zem citiem cilvēkiem (prasība 5:5). Tomēr tas ir iespējams, ja mēs redzam, ka tā patiesībā ir pazemošanās zem Dieva varenās rokas (jo 5. p. seko 6.p.).
Pazemošanās ir grūta, ja skatāmies uz to, kas no mums tiek prasīts. Bet tā kā 7. p. vārds „metiet” ir divdabis, tad tas nozīmē, ka pazemošanās notiek “metot” rūpes uz Dievu: “pazemojieties ... metot”. Par tik, par cik mēs metam rūpes uz Dievu, par tik arī patiesa pazemošanās kļūst iespējama. Tas ir ceļš uz pazemību tā, kā Dievs to grib.
Tad nākošais jautājums: kā spēt mest savas rūpes Dieva gādībā jeb kā spēt uzticēt savas problēmas Dievam? Atceroties, ka „Viņš gādā par jums.”
Tātad lielākais un galējais arguments pazemībai ir: “Viņš gādā par jums”. Ceļš uz pazemību ir visu atdodot Dievam, ticot, ka Viņš par mani gādā. Viņš, kurš radījis pasauli; Viņš, kurš lemj tautu likteņus; Viņš, kurš redz visas lielās un vissīkākās lietas, kuras vēl tikai tiks atklātas; Viņš, kas zina visu cilvēku sirdis un prātus; Viņš, kas zina un nosaka visu lietu sākumu un beigas; Viņš, kas deva Savu Dēlu Jēzu par pasaules grēkiem, Viņš gādā par mani! Pazemojies!
Komentāri
Pirms 6. un 7.p. ir 5.p.:
Tieši tāpēc, ka Dievs atalgo pazemīgos, Pēteris turpina: “Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas ... "
Ir grūti pazemoties zem citiem cilvēkiem (prasība 5:5). Tomēr tas ir iespējams, ja mēs redzam, ka tā patiesībā ir pazemošanās zem Dieva varenās rokas (jo 5. p. seko 6.p.).
Pazemošanās ir grūta, ja skatāmies uz to, kas no mums tiek prasīts. Bet tā kā 7. p. vārds „metiet” ir divdabis, tad tas nozīmē, ka pazemošanās notiek “metot” rūpes uz Dievu: “pazemojieties ... metot”. Par tik, par cik mēs metam rūpes uz Dievu, par tik arī patiesa pazemošanās kļūst iespējama. Tas ir ceļš uz pazemību tā, kā Dievs to grib.
Tad nākošais jautājums: kā spēt mest savas rūpes Dieva gādībā jeb kā spēt uzticēt savas problēmas Dievam? Atceroties, ka „Viņš gādā par jums.”
Tātad lielākais un galējais arguments pazemībai ir: “Viņš gādā par jums”. Ceļš uz pazemību ir visu atdodot Dievam, ticot, ka Viņš par mani gādā. Viņš, kurš radījis pasauli; Viņš, kurš lemj tautu likteņus; Viņš, kurš redz visas lielās un vissīkākās lietas, kuras vēl tikai tiks atklātas; Viņš, kas zina visu cilvēku sirdis un prātus; Viņš, kas zina un nosaka visu lietu sākumu un beigas; Viņš, kas deva Savu Dēlu Jēzu par pasaules grēkiem, Viņš gādā par mani! Pazemojies!