4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas ...
1. Šeit lietots vārds ἀγάπη (agape) - mīlestība.
Grieķu val. ir vairāki vārdi, ar kuriem apzīmēt mīlestību. Vārds ἀγάπη (agape) JD ir lietots, lai pateiktu, ka tas, kas mīl ar agapes mīlestību, to dara upurējoties, varētu arī teikti: ļoti, ļoti nododoties tam, ko tas dara. Piemēri: par Dievu,
Jāņa 3:16:
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
1.Jāņa 4:8:
8 ... Dievs ir mīlestība.
Tomēr nevajadzētu teikt, ka tikai Dievs mīl ar agapes mīlestību. Par cilvēkiem, kas nemeklē Dievu, arī sacīts, ka viņi mīl ar šo agapes mīlestību kādas lietas.
Jāņa 3:19:
19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
Jāņa 12:43:
43 Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.
2. Visi šeit mīlestību raksturojošie lielumi izteikti ar darbības vārdiem.
Tas nozīmē, ka mīlestība ir aktīva, tā ir darbīga. Mīlestība nav kaut kas, par ko varētu teikt: “Man tā ir kaut arī tu to nevari redzēt.” Nevar arī teikt, ka mīlestība ir tikai jūtas. Piemēram, saskaņā ar šeit doto mīlestības raksturojumu nevar teikt, ka es jūtu mīlestību pret vienu cilvēku, bet nejūtu to pret citu. Tad tas būtu tas pats, kā pateikt: “Es esmu lēnprātīgs, laipns, nemeklēju savu labumu un nepieminu ļaunu pret vienu cilvēku, bet pret otru es to visu varu darīt.” Kaut arī mīlestība ir novērojama darbībā, tai pat laikā no viena cilvēka, kas patiesi mīl, nevar vienā brīdī nākt ārā svētība, otrā brīdī lāsti. Jēk. 3:10-11 par to, ko cilvēks runā:
10 No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
11 Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?
Tas nozīmē, ka mīlestība nav tikai darbība, bet pilnuma stāvoklis, no kura pastāvīgi izriet mīlestības pilna darbība. Protams, jebkurš cilvēks klūp, bet ir starpība starp klupšanu un atrašanos vai nu pie zemes vai stāvus stāvoklī.
3. Mīlestības raksturojums.
“Mīlestība ir lēnprātīga...”
μακροθυμεῖ - prez. akt. ind., 3.p. viensk. no μακροθυμέω. Atbilstošais lietvārds ir μακροθυμία (makrotimia). Šis vārds ir saliktenis, kurā μακρός (makros) nozīmē ilgi un θυμός (timos) – alkas, dedzība. Tas raksturo spēcīgas emocijas, arī dusmas. Darbības vārdu varētu tulkot kā ilgi paciest, būt lēnam, lai atriebtu. Doma sekojoša: ilga gaidīšana, pirms tiek dota vaļa dusmām.
Par Dievu lasām, ka Viņš ir šādi pacietīgs, t. i., kas ilgi aiztur savu dusmu izliešanos.
1.Pēt. 3:20:
20 ... kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.
2.Pēt. 3:15:
15 ...un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu ...
“...mīlestība ir laipna ...”
χρηστεύεται – prez., med., ind., 3.p. viensk., no χρηστεύομαι – (1x JD) – būt laipnam. Vārds nāk no īpašības vārda χρηστός – noderīgs, maigs, patīkams, laipns. Kā īpašības vārds tas lietots, piem., 1.Pēt. 2:3: “...ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.” Sk. arī Lk. 6:35; 1.Kor. 15:33. Varētu teikt, ka mīlestība ir laipnība ar noderības niansi. Tādā veidā arī laipnība iegūst darbības aspektu (jo visi šeit mīlestību raksturojošie vārdi ir darbības vārdi).
“...tā neskauž ...”
οὐ ζηλοῖ, kur οὐ ir noliegums, ζηλοῖ - prez. akt., ind., 3.p. viensk. no ζηλόω – būt dedzīgam (kaut kam ļoti nodoties), skaust. Tas, ka mīlestība neskauž, bija ļoti aktuāli Korintas kristiešu vidū. Konteksts rāda, ka viņi tiecās pēc ārēji manifestējošām dāvanām. Interesanti, ka ap. Pāvils šo pašu vārdu pozitīvā nozīmē lieto pirms un pēc 13.nod. par mīlestību.
1. kor. 12:31:
31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu. (Vārds “dzenieties” oriģinālā ir ζηλοῦτε. To var tulkot gan kā dzenieties, gan kā ļoti alkstiet.)
1. kor. 14:1:
1 Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot.” (Šajā pantā vārds “tiecieties” ir ζηλοῦτε, kuru var tulkot arī kā dzenieties vai kā ļoti alkstiet.
Nezinām, vai Pāvils to darījis apzināt, bet kā minimums varam sacīt, ka ir virziens, kurā ļoti alkt, proti, saņemt garīgās dāvanas, un ir virziens, kurā nealkt, proti, apskaust kādu kam ir tas, kas nav tev. Sk. 1.Kor. 12:15-17, kas liek domāt, ka kādi gribēja to, kas bija citiem.
“... mīlestība nelielās ...”
οὐ περπερεύεται, kur οὐ ir noliegums, περπερεύεται – prez., med., ind., 3.p. viensk. no περπερεύομαι (1x JD) – lielīties. Lielībai par sevi ir tendence pateikt par sevi vairāk nekā tas ir patiesībā. Tas var notikt tikai caur vienkāršu pateikšanu, jo pati pateikšana pieliek klāt kaut ko jau padarītajam. Tādēļ arī Jēzus aicināja nereklamēt ne savu žēlsirdības dāvanu došanu, ne lūgšanu, ne gavēšanu, sk. Mateja ev. 6:1-18. Pēc Jēzus sacītā: Dievs atmaksās paveikto, nevis paveikto+pateikto par paveikto.
“... tā nav uzpūtīga.”
οὐ φυσιοῦται – prez., pas., ind. 3.p. viensk. - φυσιόω – padarīt dabīgu; uzpūst, uzbriest; būt uzpūtušamies, izturēties augstprātīgi. Uzpūšanās bija korintiešu problēma, sk. 1.Kor. 4:6.18.19; 5:2; 8:1. No šīm rakstvietām varam secināt, ka uzpūšanās ir ārēji pompoza, tai skaitā vārdos, uzvedība, kura izslēdz citus un paaugstinās pār citiem, bet kurai nav seguma. Mīlestība tāda nav.
“Tā neizturas piedauzīgi ...”
οὐκ ἀσχημονεῖ - prez., akt., ind., 3.p. viensk. no ἀσχημονέω (2xJD) – uzvesties nepiedienīgi, nepiemēroti. Šis vārds lietots šeit un 1.Kor. 7,36. Vārds nāk no ἀσχήμων, kas nozīmē bez noteiktas formas. Tādēļ arī darbības vārda nozīme ir, ka tā ir uzvedība, kura nav pieklājīga un piedienīga.
“... tā nemeklē savu labumu ...”
οὐ ζητεῖ τὰ ἑαυτῆς – priekšā atkal noliegums; tad darb. vārds prez., akt., ind., 3.p. viensk., no ζητέω – meklēt, iedziļināties, pieprasīt. Šis pats vārds ar līdzīgu domu ir arī:
1.Kor. 10:24:
24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!
Un 10:33:
33 Gluži kā arī visās lietās mēģinu tīkams būt visiem, nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams, lai tie taptu izglābti!
Tas, kas meklē savu labumu, neceļ otru (sk. 1.Kor. 10:23). Tas, kas meklē citu labumu, tas mīl. Tas nozīmē, ka mīlestība nav tikai atsaucība uz vajadzību; mīlestība ir meklēšana saskatīt citu vajadzības un tās apmierināt.
“...tā neskaistas ...”
οὐ παροξύνεται – prez., pasīvs, ind., 3.p. viensk. no παροξύνω (2xJD)– asināt, stimulēt, izprovocēt. Šis vārds vēl arī Ap. darbu gr. 17:16. No παρὰ - līdzās un ὀξύς – ass, asa mala. Tātad vārda nozīme ir: nogriezt līdzās; kūdīt kādu un stimulēt viņa emocijas; kļūt emocionāli izaicinātam, darīt dusmīgu. Pāvila saka, ka mīlestība nav izprovocējama.
“... tā nepiemin ļaunu.”
οὐ λογίζεται τὸ κακόν – prez., med., ind., 3.p. viensk. no λογίζομαι – skaitīt, pieskaitīt; ņemt vērā; nolemt. Tātad cilvēks, kas mīl, neskaita un neņem vērā to, kas tam tiek darīts ļauns. Korintiešu vidū tas bija aktuāli, sk. 6:7. Un iespējams, ka cilvēks, kas šādi mīl, ir arī tāds, kas redz cita ļaunumu no malas un tomēr to cilvēku mīl, sk. Mt. 5:44.45.
“Tā nepriecājas par netaisnību ...”
οὐ χαίρει ἐπὶ τῇ ἀδικίᾳ - prez., akt., ind., 3.p. viensk. no χαίρω – priecāties, ļoti priecāties. Tas ir uz āru vērsts prieks. Šo vārdu lieto arī sveicinot. Šī un nākošā frāze saprotamākas kļūst, skatot tās kopskatā, jo tā tās pasniedzis ap. Pāvils.
Šajā pasaulē dažkārt mēģina attaisnot vai neievērot netaisnu rīcību. Cilvēks, kas mīl, nav neitrāls pret netaisnību. Nepriecāšanās par netaisnību padara taisnības standartu neietekmētu. Bet tas nav viss. Seko:
“...bet priecājas par patiesību.”
συγχαίρει δὲ τῇ ἀληθείᾳ - prez., akt., ind., 3.p. viensk. no συγχαίρω – priecāties ar, ņemt dalību cita priekā; priecāties kopā. Līdzdalītā priecāšanās liek domāt par to, ka patiesība pati jau izraisa prieku vai rada prieku cilvēkā, kas to pārstāv. Tādēļ cilvēks, kas mīl, ņem līdzdalītu prieku patiesībā jeb tās pārstāvēšanā.
Rom. 1:18:
18 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.
Pēdējā frāzē Pāvils lieto tos pašus vārdus, kurus viņš ir pretnostatījis 1.Kor. 13:6, proti, netaisnību un patiesību. Vārdu “apslāpē” Rom. 1:18 varētu tulkot arī kā “aiztur”. Ja netaisnība aiztur patiesības manifestēšanos, tad nepriecāšanās par netaisnību ir priekšnoteikums tam, lai tā vietā priecātos par to, kas ir patiesība. Ja nepriecāšanās par netaisnību ir vēss tās noraidījums, tad līdzdalīta priecāšanās pašā patiesībā ir ļoti aktīva prieka izpaušana.
“Tā apklāj visu ...”
πάντα στέγει – prez., akt., ind., 3.p. viensk. no στέγω – apklāt, apslēpt (ar nolūku pasargāt), panest. Nav runa par ļaunuma vai netaisnības apslēpšanu, jo tad tā būtu pretruna ar iepriekš sacīto. Drīzāk mīlestība panes un apklāj to, kas tai pašai jāpiedzīvo un kas tiek darīts pret pašu cilvēku, kas mīl. Sk. arī 1.Kor. 9:12 un 6:7.
“... tā tic visu ...”
πάντα πιστεύει – prez., akt., ind., 3.p. viensk., no πιστεύω – būt pārliecinātam, ticēt, parādīt uzticību. Vārds atvasināts no πείθω, kas nozīmē pārliecināt, būt pārliecinātam, uzticēties. Mīlestība “tic visu” nevis ar nozīmi, ka vilšanās gadījumā tā vairs nemīlēs, bet ka pat vilšanās nemainīs mīlestību. Vārdu πείθω Pāvils lieto Gal. 5:10: “Es paļaujos uz jums Kungā ...” (jeb paliekot Kungā). Tā ir uzticības parādīšana vienlaikus negūstot vērtību tajā, kam tiek parādīta uzticība, bet paliekot Dievā. Arī mīlestība, kas “tic visu”, nebeidzas ar vilšanos.
“...tā cer visu ...”
πάντα ἐλπίζει – prez., akt., ind., 3.p. viensk. no ἐλπίζω – cerēt, kaut ko sagaidīt notiekam. Mīlestība cer uz kaut ko, ko tā sagaida agrāk vai vēlāk notiekam. Pāvils Rom. 5:5 uzrāda ciešu sakarību starp mīlestību un cerību:
5 ...cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
“...tā panes visu.”
πάντα ὑπομένει – prez., akt., ind., 3.p. viensk. no ὑπομένω – palikt, uzturēties; palikt zem; izturēt. Jēzus pacieta krusta nāvi tā prieka dēļ, kas Viņu sagaidīja, sk. Ebr. 12:2, kur lietots šis pats grieķu val. vārds. Tāda ir mīlestība.
“Mīlestība nekad nebeidzas ...”
Ἡ ἀγάπη οὐδέποτε πίπτει – prez., akt., ind., 3.p. viensk. no πίπτω – krist, nokrist. οὐδέποτε - apstākļa vārds, kas nozīmē absolūtu nekad. Mīlestība nekad neuzdos.
Komentāri
1. Šeit lietots vārds ἀγάπη (agape) - mīlestība.
Grieķu val. ir vairāki vārdi, ar kuriem apzīmēt mīlestību. Vārds
ἀγάπη(agape) JD ir lietots, lai pateiktu, ka tas, kas mīl ar agapes mīlestību, to dara upurējoties, varētu arī teikti: ļoti, ļoti nododoties tam, ko tas dara. Piemēri: par Dievu,Jāņa 3:16:
1.Jāņa 4:8:
Tomēr nevajadzētu teikt, ka tikai Dievs mīl ar agapes mīlestību. Par cilvēkiem, kas nemeklē Dievu, arī sacīts, ka viņi mīl ar šo agapes mīlestību kādas lietas.
Jāņa 3:19:
Jāņa 12:43:
2. Visi šeit mīlestību raksturojošie lielumi izteikti ar darbības vārdiem.
Tas nozīmē, ka mīlestība ir aktīva, tā ir darbīga. Mīlestība nav kaut kas, par ko varētu teikt: “Man tā ir kaut arī tu to nevari redzēt.” Nevar arī teikt, ka mīlestība ir tikai jūtas. Piemēram, saskaņā ar šeit doto mīlestības raksturojumu nevar teikt, ka es jūtu mīlestību pret vienu cilvēku, bet nejūtu to pret citu. Tad tas būtu tas pats, kā pateikt: “Es esmu lēnprātīgs, laipns, nemeklēju savu labumu un nepieminu ļaunu pret vienu cilvēku, bet pret otru es to visu varu darīt.” Kaut arī mīlestība ir novērojama darbībā, tai pat laikā no viena cilvēka, kas patiesi mīl, nevar vienā brīdī nākt ārā svētība, otrā brīdī lāsti. Jēk. 3:10-11 par to, ko cilvēks runā:
Tas nozīmē, ka mīlestība nav tikai darbība, bet pilnuma stāvoklis, no kura pastāvīgi izriet mīlestības pilna darbība. Protams, jebkurš cilvēks klūp, bet ir starpība starp klupšanu un atrašanos vai nu pie zemes vai stāvus stāvoklī.
3. Mīlestības raksturojums.
“Mīlestība ir lēnprātīga...”
μακροθυμεῖ- prez. akt. ind., 3.p. viensk. noμακροθυμέω. Atbilstošais lietvārds irμακροθυμία(makrotimia). Šis vārds ir saliktenis, kurāμακρός(makros) nozīmē ilgi unθυμός(timos) – alkas, dedzība. Tas raksturo spēcīgas emocijas, arī dusmas. Darbības vārdu varētu tulkot kā ilgi paciest, būt lēnam, lai atriebtu. Doma sekojoša: ilga gaidīšana, pirms tiek dota vaļa dusmām.Par Dievu lasām, ka Viņš ir šādi pacietīgs, t. i., kas ilgi aiztur savu dusmu izliešanos.
1.Pēt. 3:20:
2.Pēt. 3:15:
“...mīlestība ir laipna ...”
χρηστεύεται– prez., med., ind., 3.p. viensk.,no χρηστεύομαι– (1x JD) – būt laipnam. Vārds nāk no īpašības vārdaχρηστός– noderīgs, maigs, patīkams, laipns. Kā īpašības vārds tas lietots, piem., 1.Pēt. 2:3: “...ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.” Sk. arī Lk. 6:35; 1.Kor. 15:33. Varētu teikt, ka mīlestība ir laipnība ar noderības niansi. Tādā veidā arī laipnība iegūst darbības aspektu (jo visi šeit mīlestību raksturojošie vārdi ir darbības vārdi).“...tā neskauž ...”
οὐ ζηλοῖ, kurοὐir noliegums,ζηλοῖ- prez. akt., ind., 3.p. viensk. noζηλόω– būt dedzīgam (kaut kam ļoti nodoties), skaust. Tas, ka mīlestība neskauž, bija ļoti aktuāli Korintas kristiešu vidū. Konteksts rāda, ka viņi tiecās pēc ārēji manifestējošām dāvanām. Interesanti, ka ap. Pāvils šo pašu vārdu pozitīvā nozīmē lieto pirms un pēc 13.nod. par mīlestību.1. kor. 12:31:
1. kor. 14:1:
Nezinām, vai Pāvils to darījis apzināt, bet kā minimums varam sacīt, ka ir virziens, kurā ļoti alkt, proti, saņemt garīgās dāvanas, un ir virziens, kurā nealkt, proti, apskaust kādu kam ir tas, kas nav tev. Sk. 1.Kor. 12:15-17, kas liek domāt, ka kādi gribēja to, kas bija citiem.
“... mīlestība nelielās ...”
οὐ περπερεύεται, kurοὐir noliegums,περπερεύεται– prez., med., ind., 3.p. viensk. noπερπερεύομαι(1x JD) – lielīties. Lielībai par sevi ir tendence pateikt par sevi vairāk nekā tas ir patiesībā. Tas var notikt tikai caur vienkāršu pateikšanu, jo pati pateikšana pieliek klāt kaut ko jau padarītajam. Tādēļ arī Jēzus aicināja nereklamēt ne savu žēlsirdības dāvanu došanu, ne lūgšanu, ne gavēšanu, sk. Mateja ev. 6:1-18. Pēc Jēzus sacītā: Dievs atmaksās paveikto, nevis paveikto+pateikto par paveikto.“... tā nav uzpūtīga.”
οὐ φυσιοῦται– prez., pas., ind. 3.p. viensk. -φυσιόω– padarīt dabīgu; uzpūst, uzbriest; būt uzpūtušamies, izturēties augstprātīgi. Uzpūšanās bija korintiešu problēma, sk. 1.Kor. 4:6.18.19; 5:2; 8:1. No šīm rakstvietām varam secināt, ka uzpūšanās ir ārēji pompoza, tai skaitā vārdos, uzvedība, kura izslēdz citus un paaugstinās pār citiem, bet kurai nav seguma. Mīlestība tāda nav.“Tā neizturas piedauzīgi ...”
οὐκ ἀσχημονεῖ- prez., akt., ind., 3.p. viensk. noἀσχημονέω(2xJD) – uzvesties nepiedienīgi, nepiemēroti. Šis vārds lietots šeit un 1.Kor. 7,36. Vārds nāk noἀσχήμων, kas nozīmē bez noteiktas formas. Tādēļ arī darbības vārda nozīme ir, ka tā ir uzvedība, kura nav pieklājīga un piedienīga.“... tā nemeklē savu labumu ...”
οὐ ζητεῖ τὰ ἑαυτῆς– priekšā atkal noliegums; tad darb. vārds prez., akt., ind., 3.p. viensk., noζητέω– meklēt, iedziļināties, pieprasīt. Šis pats vārds ar līdzīgu domu ir arī:1.Kor. 10:24:
Un 10:33:
Tas, kas meklē savu labumu, neceļ otru (sk. 1.Kor. 10:23). Tas, kas meklē citu labumu, tas mīl. Tas nozīmē, ka mīlestība nav tikai atsaucība uz vajadzību; mīlestība ir meklēšana saskatīt citu vajadzības un tās apmierināt.
“...tā neskaistas ...”
οὐ παροξύνεται– prez., pasīvs, ind., 3.p. viensk. noπαροξύνω(2xJD)– asināt, stimulēt, izprovocēt. Šis vārds vēl arī Ap. darbu gr. 17:16. Noπαρὰ- līdzās unὀξύς– ass, asa mala. Tātad vārda nozīme ir: nogriezt līdzās; kūdīt kādu un stimulēt viņa emocijas; kļūt emocionāli izaicinātam, darīt dusmīgu. Pāvila saka, ka mīlestība nav izprovocējama.“... tā nepiemin ļaunu.”
οὐ λογίζεται τὸ κακόν– prez., med., ind., 3.p. viensk. noλογίζομαι– skaitīt, pieskaitīt; ņemt vērā; nolemt. Tātad cilvēks, kas mīl, neskaita un neņem vērā to, kas tam tiek darīts ļauns. Korintiešu vidū tas bija aktuāli, sk. 6:7. Un iespējams, ka cilvēks, kas šādi mīl, ir arī tāds, kas redz cita ļaunumu no malas un tomēr to cilvēku mīl, sk. Mt. 5:44.45.“Tā nepriecājas par netaisnību ...”
οὐ χαίρει ἐπὶ τῇ ἀδικίᾳ- prez., akt., ind., 3.p. viensk. noχαίρω– priecāties, ļoti priecāties. Tas ir uz āru vērsts prieks. Šo vārdu lieto arī sveicinot. Šī un nākošā frāze saprotamākas kļūst, skatot tās kopskatā, jo tā tās pasniedzis ap. Pāvils.Šajā pasaulē dažkārt mēģina attaisnot vai neievērot netaisnu rīcību. Cilvēks, kas mīl, nav neitrāls pret netaisnību. Nepriecāšanās par netaisnību padara taisnības standartu neietekmētu. Bet tas nav viss. Seko:
“...bet priecājas par patiesību.”
συγχαίρει δὲ τῇ ἀληθείᾳ- prez., akt., ind., 3.p. viensk. noσυγχαίρω– priecāties ar, ņemt dalību cita priekā; priecāties kopā. Līdzdalītā priecāšanās liek domāt par to, ka patiesība pati jau izraisa prieku vai rada prieku cilvēkā, kas to pārstāv. Tādēļ cilvēks, kas mīl, ņem līdzdalītu prieku patiesībā jeb tās pārstāvēšanā.Rom. 1:18:
Pēdējā frāzē Pāvils lieto tos pašus vārdus, kurus viņš ir pretnostatījis 1.Kor. 13:6, proti, netaisnību un patiesību. Vārdu “apslāpē” Rom. 1:18 varētu tulkot arī kā “aiztur”. Ja netaisnība aiztur patiesības manifestēšanos, tad nepriecāšanās par netaisnību ir priekšnoteikums tam, lai tā vietā priecātos par to, kas ir patiesība. Ja nepriecāšanās par netaisnību ir vēss tās noraidījums, tad līdzdalīta priecāšanās pašā patiesībā ir ļoti aktīva prieka izpaušana.
“Tā apklāj visu ...”
πάντα στέγει– prez., akt., ind., 3.p. viensk. noστέγω– apklāt, apslēpt (ar nolūku pasargāt), panest. Nav runa par ļaunuma vai netaisnības apslēpšanu, jo tad tā būtu pretruna ar iepriekš sacīto. Drīzāk mīlestība panes un apklāj to, kas tai pašai jāpiedzīvo un kas tiek darīts pret pašu cilvēku, kas mīl. Sk. arī 1.Kor. 9:12 un 6:7.“... tā tic visu ...”
πάντα πιστεύει– prez., akt., ind., 3.p. viensk., noπιστεύω– būt pārliecinātam, ticēt, parādīt uzticību. Vārds atvasināts noπείθω, kas nozīmē pārliecināt, būt pārliecinātam, uzticēties. Mīlestība “tic visu” nevis ar nozīmi, ka vilšanās gadījumā tā vairs nemīlēs, bet ka pat vilšanās nemainīs mīlestību. VārduπείθωPāvils lieto Gal. 5:10: “Es paļaujos uz jums Kungā ...” (jeb paliekot Kungā). Tā ir uzticības parādīšana vienlaikus negūstot vērtību tajā, kam tiek parādīta uzticība, bet paliekot Dievā. Arī mīlestība, kas “tic visu”, nebeidzas ar vilšanos.“...tā cer visu ...”
πάντα ἐλπίζει– prez., akt., ind., 3.p. viensk. noἐλπίζω– cerēt, kaut ko sagaidīt notiekam. Mīlestība cer uz kaut ko, ko tā sagaida agrāk vai vēlāk notiekam. Pāvils Rom. 5:5 uzrāda ciešu sakarību starp mīlestību un cerību:“...tā panes visu.”
πάντα ὑπομένει– prez., akt., ind., 3.p. viensk. noὑπομένω– palikt, uzturēties; palikt zem; izturēt. Jēzus pacieta krusta nāvi tā prieka dēļ, kas Viņu sagaidīja, sk. Ebr. 12:2, kur lietots šis pats grieķu val. vārds. Tāda ir mīlestība.“Mīlestība nekad nebeidzas ...”
Ἡ ἀγάπη οὐδέποτε πίπτει– prez., akt., ind., 3.p. viensk. noπίπτω– krist, nokrist.οὐδέποτε- apstākļa vārds, kas nozīmē absolūtu nekad. Mīlestība nekad neuzdos.