“Mēs tagad visu redzam …” un seko divas prievārdu frāzes: δι’ ἐσόπτρου - “caur spoguli”; ἐν αἰνίγματι - “ar mīklu” jeb “mīklā”.
“kā spogulī”. Kontekstā, proti, 12.-14.nod., runa ir par Svētā Gara dāvanām kalpošanā. Šīs dāvanas ir ar ierobežojumiem. Piem., par kalpošanā iesaistīto atziņu un pravietošanu 9.p. Pāvils saka, ka tās ir tikai daļējas (latv. “nepilnīga”, bet grieķu val. μέρος - daļa). Pāvils pieved ilustrāciju no dzīves sakot, ka tagad mēs redzam lietas kā spogulī skatoties, t.i., redzēdami atspulgus. Fiziskās lietas, protams, ir īstas šajā pasaulē, jo Dievs ir radījis matēriju un Dievs novērtēja visu radīto ļoti labu esam (1. Moz. 1:31). Taču salīdzinājumā ar Dievu redzamās lietas ir laicīgs un nepastāvīgs, 2.Kor. 4:18: “Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” Arī garīgajās lietās tas, ko pienesam kalpošanā, ir lielākas īstenības atblāzma, atspulgs.
“mīklaini” no αἴνιγμα - mīkla, enigma. Pāvils saka, ka vēl viens veids, kā mēs lietas redzam šajā pasaulē, ir tā, it kā mēs skatītos uz nesaprotamu mīklu. Un mīklas ir tās, aiz kurām ir kāda apslēpta nozīme. Tā kā konteksts runā par kalpšanu, tad ar šo Pāvila doto salīdzinājumu varētu saprast, ka tas, ko darām, mums nav pilnībā aptverams.
“bet tad vaigu vaigā”. Šie vārdi norāda gan uz to, ka pēc šīs dzīves būs noņemti ierobežojumi, kuru dēļ mēs visu vēl nesaprotam, gan arī uz to, ka lielākais ieguvums pārākuma stāvoklī būs sadraudzība ar Dievu.
“bet tad vaigu vaigā”. Šis salīdzinājums ar iepriekšējo panta daļu rāda, ka tas, kas mūs sagaida, būs pārāks par to, kas ir tagad. Un iemesls tam būs sadraudzība ar Dievu. Mt. 5:8: “Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”
Komentāri
“Mēs tagad visu redzam …” un seko divas prievārdu frāzes:
δι’ ἐσόπτρου- “caur spoguli”;ἐν αἰνίγματι- “ar mīklu” jeb “mīklā”.“kā spogulī”. Kontekstā, proti, 12.-14.nod., runa ir par Svētā Gara dāvanām kalpošanā. Šīs dāvanas ir ar ierobežojumiem. Piem., par kalpošanā iesaistīto atziņu un pravietošanu 9.p. Pāvils saka, ka tās ir tikai daļējas (latv. “nepilnīga”, bet grieķu val.
μέρος- daļa). Pāvils pieved ilustrāciju no dzīves sakot, ka tagad mēs redzam lietas kā spogulī skatoties, t.i., redzēdami atspulgus. Fiziskās lietas, protams, ir īstas šajā pasaulē, jo Dievs ir radījis matēriju un Dievs novērtēja visu radīto ļoti labu esam (1. Moz. 1:31). Taču salīdzinājumā ar Dievu redzamās lietas ir laicīgs un nepastāvīgs, 2.Kor. 4:18: “Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” Arī garīgajās lietās tas, ko pienesam kalpošanā, ir lielākas īstenības atblāzma, atspulgs.“mīklaini” no
αἴνιγμα- mīkla, enigma. Pāvils saka, ka vēl viens veids, kā mēs lietas redzam šajā pasaulē, ir tā, it kā mēs skatītos uz nesaprotamu mīklu. Un mīklas ir tās, aiz kurām ir kāda apslēpta nozīme. Tā kā konteksts runā par kalpšanu, tad ar šo Pāvila doto salīdzinājumu varētu saprast, ka tas, ko darām, mums nav pilnībā aptverams.“bet tad vaigu vaigā”. Šie vārdi norāda gan uz to, ka pēc šīs dzīves būs noņemti ierobežojumi, kuru dēļ mēs visu vēl nesaprotam, gan arī uz to, ka lielākais ieguvums pārākuma stāvoklī būs sadraudzība ar Dievu.
“bet tad vaigu vaigā”. Šis salīdzinājums ar iepriekšējo panta daļu rāda, ka tas, kas mūs sagaida, būs pārāks par to, kas ir tagad. Un iemesls tam būs sadraudzība ar Dievu. Mt. 5:8: “Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”