Komentāri

1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.

2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.

12.-14.nodaļas runā par Svētā Gara dāvanām kalpošanai. 13.nod. ir jāredz šajā kontekstā.

12.nod. Pāvils beidz ar vārdiem, 31.p.:

31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.

(Šeit “dzenieties” - ζηλοῦτε – prez., akt., imper., 2.p.daudzsk. no ζηλόω – degt skaudībā, ļoti meklēt vai alkt pēc kaut kā.) Seko 13.nod., kas nozīmē, ka mīlestība ir pārākais ceļš. Un pēc šīs nodaļas Pāvils raksta, 14:1:

1 Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot.

(Šeit “dzenieties” grieķu val. ir διώκετε, prez., akt., imper. 2.pers. daudzsk. no διώκω, kas nozīmē dzīties pakaļ, vajāt; dedzīgi kaut ko meklēt.)

Tātad mīlestība ir pārākais ceļš, kas ar “pakaļdzīšanos” jāmeklē.

1.-3.p. Pāvils apraksta, kāda ir dzīve bez mīlestības: tā ir darbīga, pat labumu dodoša citiem, bet ne sev. Pāvils nosauc vairākas Svētā Gara dāvanas. Kristietis var kalpot ar tām, bet bez mīlestības kalpojot, viņam pašam tas neko nedod:

1. 1.p.: “tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.”
2. 2.p.: “tad es neesmu nekas”.
3. 3.p.: “tad tas man nelīdz nenieka”.

Pat tad, ja kristietim vispārākā pakāpē būtu Svētā Gara dāvanas (sk. 1.-3.p.), svarīgāk par tām ir mīlēt.

Rom. 5:5: “bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”

Tālāk Pāvils runā par to, kāda ir patiesa mīlestība.