Lai draudzes sanāksmes nekļūtu mums par sodu, tad mums ir jākalpo viens otram.
Risinājums šķelšanās problēmai ir kalpošana. Pāvils saka: “gaidait cits uz citu”. To var tulkot arī kā “pieņemiet cits citu” (ἐκδέχεσθε, prez., med., pavēles izteiksme no ἐκδέχομαι – saņemt, pieņemt; gaidīt uz, sagaidīt.) Tas nozīmē, ka Pāvils aicina rīkoties pretēji tam, ko lasām 21.p.: tā vietā, lai norobežotos no citiem un ēstu savā frakcijā, citus atstājot neēdušus, uzņemiet cits citu kā brāļus, gaidiet cits uz citu.
Ja gribi ēst, ēd mājās, bet draudzes vidū nedari neko, kas ir pret Kristus raksturu un dabu. Citādi kopā sanākšana būs par sodu katram, kas grēkos.
Jēzus neturēšana centrā agapes mielasta laikā Korintas draudzē bija nabadzīgo nemīlēšana, mazturīgo atstumšana.
Mīlestību uz Jēzu mēs varam apliecināt dažādos veidos. Ja to nedarām, bet centrā liekam sevi un vairāk domājam par sevi, tad Svētais vakarēdiens kļūst par brīdi, kurā mēs nedodam liecību par Jēzus nāvi, konkrētāk: par Viņa nāvi, kas paņēma prom mūsu grēku, mūsu savtību, mūsu pašcentrētību un sevis likšanu augstāk par citiem. Tad Svētais vakarēdiens neliek centrā Jēzus nāves nopelnu mūsu labā, un mēs izsaucam sodu uz sevi.
Komentāri
Lai draudzes sanāksmes nekļūtu mums par sodu, tad mums ir jākalpo viens otram.
Risinājums šķelšanās problēmai ir kalpošana. Pāvils saka: “gaidait cits uz citu”. To var tulkot arī kā “pieņemiet cits citu” (
ἐκδέχεσθε, prez., med., pavēles izteiksme noἐκδέχομαι– saņemt, pieņemt; gaidīt uz, sagaidīt.) Tas nozīmē, ka Pāvils aicina rīkoties pretēji tam, ko lasām 21.p.: tā vietā, lai norobežotos no citiem un ēstu savā frakcijā, citus atstājot neēdušus, uzņemiet cits citu kā brāļus, gaidiet cits uz citu.Ja gribi ēst, ēd mājās, bet draudzes vidū nedari neko, kas ir pret Kristus raksturu un dabu. Citādi kopā sanākšana būs par sodu katram, kas grēkos.
Jēzus neturēšana centrā agapes mielasta laikā Korintas draudzē bija nabadzīgo nemīlēšana, mazturīgo atstumšana.
Mīlestību uz Jēzu mēs varam apliecināt dažādos veidos. Ja to nedarām, bet centrā liekam sevi un vairāk domājam par sevi, tad Svētais vakarēdiens kļūst par brīdi, kurā mēs nedodam liecību par Jēzus nāvi, konkrētāk: par Viņa nāvi, kas paņēma prom mūsu grēku, mūsu savtību, mūsu pašcentrētību un sevis likšanu augstāk par citiem. Tad Svētais vakarēdiens neliek centrā Jēzus nāves nopelnu mūsu labā, un mēs izsaucam sodu uz sevi.