30 Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu,
31 lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.
Korintas neticīgo vidū, kā liecina šīs vēstules konteksts, bija svarīga cilvēcīga gudrība. Tā vien šķiet, ka arī kristieši, kas bija nākuši no tās vides, bija kārdināti ar to lielīties. To redzam šīs nodaļas sākumā, 1.Kor. 1:10-12. Tas, ka šī dalīšanās varēja būt saistīta ar gudrības meklēšanu, secināms no tā, kā ap. Pāvils, izejot no šiem pantiem, nonāk līdz gudrībai 17.p. un tad turpina par to runāt tālāk (no 17.-31.p. lietvārds gudrība vai īpašības vārds gudrs kopā lietoti 13x). Pāvils norāda uz bīstamību, ka gudri vārdi var atņemt Kristus krustam saturu (17.p.). Tālākie panti labi parāda, ka ar cilvēcīgu gudrību izskaidrot Dieva rīcību nav iespējams, - grēcīgais prāts nedarbojas tā, kā Dievs dara lietas. Dievs glābj cilvēkus tādā veidā, ka cilvēku gudrībai vai vērtējumam par to, kas viņiem ir pieņemams un kas nē, nav vietas. Dievs viens paliek cilvēku Glābējs. Tāpēc arī grieķu val. 30.p. sākas ar “Bet”:
30 Bet pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu ... (Arī 2012.g. tulk. nav “bet”.)
“Pateicoties Viņam” un kopā ar “bet” - ἐξ αὐτοῦ δὲ, burtiski: “bet iz Viņa”, “bet no Viņa”. Tātad tas, kas tālāk pateikts, ir no Dieva. Kristiešu skatienam, kas bija novērsušies no savas ticības Jēzum kā vienīgajam Glābējam un aizrāvušies ar cilvēku gudrību, ar cilvēku celšanu, bija jātiek vērstam atpakaļ uz Dievu kā vienīgo, kas glābj. Tāpēc arī 30.p. sākas ar “bet”: “Bet no Viņa …”
“esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu”, ὑμεῖς ἐστε ἐν Χριστῷ Ἰησοῦ, burtiski: “jūs esat Kristū Jēzū”.
“kas mums kļuvis par Dieva gudrību”, ὃς ἐγενήθη σοφία ἡμῖν ἀπὸ Θεοῦ: “kas no Dieva tika padarīts mums par gudrību”.
Tā kā konteksts gan pirms, gan pēc šiem pantiem runā par gudrību, un arī šeit 30.p. ir minēta gudrība, tad varam domāt, ka vārdi taisnība, svētdarīšana un pestīšana tuvāk paskaidro to, kas ir gudrība šajā pantā.
Grieķi tiekšanos pēc jēgas saistīja ar zināšanām un gudrību. Savā ziņā tas bija veids, kā viņi centās apmierināt savas ilgas pēc jēgas un pilnvērtīgas dzīves satura, jo viņi nepazina Glābēju Jēzu un nezināja, kā kļūt brīviem no grēka, vainas un kā iegūt jēgpilnu dzīvi. Tāpēc Pāvils runā par patiesas gudrības saturu Kristus personā, kas tika padarīts no Dieva mums par gudrību: Jēzus ir mūsu taisnība jeb taisnošana, svētdarīšana un pestīšana.
Kristus ir mūsu taisnība. Šis vārds apzīmē Dieva darbu grēcinieka labā, kā rezultātā Dievs nepieskaita grēciniekam vairs viņa grēkus un pieskaita tam Kristus taisnību. Mūsu stāvokli Dieva priekšā tagad nosaka Kristus taisnība. 2.Kor. 5:21; Rom. 5:19.
Kristus ir svētošana jeb svētdarīšana. Viss, ko Jēzus jau pie krusta ir izdarījis, ir pamats tam, ko Viņš dara mūsu labā visā atlikušajā dzīvē, lai mūs veidotu savā līdzībā. 2.Kor. 3:18. Mūsos nevar tikt izveidots nekas, par ko Jēzus jau nebūtu parūpējies ar savu krusta nāvi mūsu labā. Citiem vārdiem: mūsu svēttapšanas procesā, ikdienā mēs neradām neko, par ko mēs varētu sacīt, ka tas ir mūsu darbs. Tas ir Svētā Gara darbs, kas strādā mūsos, tāpēc ka esam ar Jēzu. Rom. 8:12.13; 1.Pēt. 1:3.4.
Kristus ir pestīšana. Vārds “pestīšana” grieķu val. šeit nozīmē: atbrīvošana, samaksājot izpirkumu; izglābšana. Kristus ir mūsu pestīšana pabeigtā nozīmē: viss, kas mums ir vajadzīgs, lai nonāktu debesīs, ir atrodams Viņā. Viņš mūs izglābj no visa un jebkā, ar ko mēs saskaramies savas kristīgās dzīves laikā, kas mūs varētu kavēt saņemt debesu godību pie Dieva. Rom. 8:30-39.
31.p. pateikts Dieva nolūks to visu darot mūsu labā: “lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.” (“ar To Kungu”, ἐν Κυρίῳ: “Kungā”) Nevis ar cilvēkiem vai viņu gudrību jālielās, bet ar Jēzu Kristu.
Komentāri
Korintas neticīgo vidū, kā liecina šīs vēstules konteksts, bija svarīga cilvēcīga gudrība. Tā vien šķiet, ka arī kristieši, kas bija nākuši no tās vides, bija kārdināti ar to lielīties. To redzam šīs nodaļas sākumā, 1.Kor. 1:10-12. Tas, ka šī dalīšanās varēja būt saistīta ar gudrības meklēšanu, secināms no tā, kā ap. Pāvils, izejot no šiem pantiem, nonāk līdz gudrībai 17.p. un tad turpina par to runāt tālāk (no 17.-31.p. lietvārds gudrība vai īpašības vārds gudrs kopā lietoti 13x). Pāvils norāda uz bīstamību, ka gudri vārdi var atņemt Kristus krustam saturu (17.p.). Tālākie panti labi parāda, ka ar cilvēcīgu gudrību izskaidrot Dieva rīcību nav iespējams, - grēcīgais prāts nedarbojas tā, kā Dievs dara lietas. Dievs glābj cilvēkus tādā veidā, ka cilvēku gudrībai vai vērtējumam par to, kas viņiem ir pieņemams un kas nē, nav vietas. Dievs viens paliek cilvēku Glābējs. Tāpēc arī grieķu val. 30.p. sākas ar “Bet”:
“Pateicoties Viņam” un kopā ar “bet” -
ἐξ αὐτοῦ δὲ, burtiski: “bet iz Viņa”, “bet no Viņa”. Tātad tas, kas tālāk pateikts, ir no Dieva. Kristiešu skatienam, kas bija novērsušies no savas ticības Jēzum kā vienīgajam Glābējam un aizrāvušies ar cilvēku gudrību, ar cilvēku celšanu, bija jātiek vērstam atpakaļ uz Dievu kā vienīgo, kas glābj. Tāpēc arī 30.p. sākas ar “bet”: “Bet no Viņa …”ὑμεῖς ἐστε ἐν Χριστῷ Ἰησοῦ, burtiski: “jūs esat Kristū Jēzū”.ὃς ἐγενήθη σοφία ἡμῖν ἀπὸ Θεοῦ: “kas no Dieva tika padarīts mums par gudrību”.ἁγιασμός- svētdarīšana, svētošana.Tā kā konteksts gan pirms, gan pēc šiem pantiem runā par gudrību, un arī šeit 30.p. ir minēta gudrība, tad varam domāt, ka vārdi taisnība, svētdarīšana un pestīšana tuvāk paskaidro to, kas ir gudrība šajā pantā.
Grieķi tiekšanos pēc jēgas saistīja ar zināšanām un gudrību. Savā ziņā tas bija veids, kā viņi centās apmierināt savas ilgas pēc jēgas un pilnvērtīgas dzīves satura, jo viņi nepazina Glābēju Jēzu un nezināja, kā kļūt brīviem no grēka, vainas un kā iegūt jēgpilnu dzīvi. Tāpēc Pāvils runā par patiesas gudrības saturu Kristus personā, kas tika padarīts no Dieva mums par gudrību: Jēzus ir mūsu taisnība jeb taisnošana, svētdarīšana un pestīšana.
Kristus ir mūsu taisnība. Šis vārds apzīmē Dieva darbu grēcinieka labā, kā rezultātā Dievs nepieskaita grēciniekam vairs viņa grēkus un pieskaita tam Kristus taisnību. Mūsu stāvokli Dieva priekšā tagad nosaka Kristus taisnība. 2.Kor. 5:21; Rom. 5:19.
Kristus ir svētošana jeb svētdarīšana. Viss, ko Jēzus jau pie krusta ir izdarījis, ir pamats tam, ko Viņš dara mūsu labā visā atlikušajā dzīvē, lai mūs veidotu savā līdzībā. 2.Kor. 3:18. Mūsos nevar tikt izveidots nekas, par ko Jēzus jau nebūtu parūpējies ar savu krusta nāvi mūsu labā. Citiem vārdiem: mūsu svēttapšanas procesā, ikdienā mēs neradām neko, par ko mēs varētu sacīt, ka tas ir mūsu darbs. Tas ir Svētā Gara darbs, kas strādā mūsos, tāpēc ka esam ar Jēzu. Rom. 8:12.13; 1.Pēt. 1:3.4.
Kristus ir pestīšana. Vārds “pestīšana” grieķu val. šeit nozīmē: atbrīvošana, samaksājot izpirkumu; izglābšana. Kristus ir mūsu pestīšana pabeigtā nozīmē: viss, kas mums ir vajadzīgs, lai nonāktu debesīs, ir atrodams Viņā. Viņš mūs izglābj no visa un jebkā, ar ko mēs saskaramies savas kristīgās dzīves laikā, kas mūs varētu kavēt saņemt debesu godību pie Dieva. Rom. 8:30-39.
31.p. pateikts Dieva nolūks to visu darot mūsu labā: “lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.” (“ar To Kungu”,
ἐν Κυρίῳ: “Kungā”) Nevis ar cilvēkiem vai viņu gudrību jālielās, bet ar Jēzu Kristu.