Komentāri

Nav rezultātu
15 Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā. 
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. 
17 Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē. 
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.

No 16.p. varam saprast kontekstu 17. un 18.pantam. Un 16.p. ir runa par Dieva mīlestību uz mums. Ar šādu domu tad jālasa tālāk, proti, 17.p.: tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums, pie mums ir kļuvusi pilnīga ar nolūku: ἵνα παρρησίαν ἔχωμεν - “lai mums būtu drošība” jeb pārliecība tiesas dienā. Pēdējā frāze 17.p. “jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē” labi sasaucas ar 2.Kor. 5:21: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Tad 18.p. pilnīgā mīlestība, proti, tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums un kuru mēs esam iepazinuši turpinoši no Dieva vārda un savā dzīvē, tā mīlestība aizdzen bailes. Mums vairs nav jābaiļojas par to, kas ar mums notiks tiesas dienā. Mēs zinām, ka Dievs mūs mīl un ka Jēzū mēs esam Dieva taisnība.

Mārtiņš Balodis