“Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”
“šķīsta” - καθαρίζει – prez., akt. ind., viensk. 3.p. Tā kā šis vārds ir prezentā, tad tam ir turpinoša nozīme, proti, pie šajā pantā izteiktā nosacījuma Jēzus asinis mūs turpinoši sķīsta. Pie tam: arī dzīvošana gaismā tiek pavadīta ar turpinošu vajadzību tikt šķīstītiem no grēkiem.
Mārtiņš Balodis
1.Jņ. 1:9
9.p.: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”
Frāze “ka Viņš mums piedod grēkus” sākas ar ἵνα, kas ir tieši tas pats vārds, kas Jņ. 3:16: “lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu” (ἵνα πᾶς ὁ πιστεύων εἰς αὐτὸν μὴ ἀπόληται (aor.med.konjunkt. 3.p.viensk.)). Jņ. 3:16 tas parāda skaidru nolūku. Vai varētu būt, ka arī 1.Jņ. 1:9 ἵνα rāda nolūku (vai nozīmi) tam, kāpēc Dievs ir tāds kāds Viņš ir?
„Lai” nozīme 1.Jņ. 1:9 ir ļoti liela, jo tādā veidā jautājums: kāpēc Dievs ir uzticīgs un taisns, ir jāatbild ar „lai Viņš mums piedotu ...” 1965.g. revid. tekstā “piedod” un “šķīsta” grieķu val. ir konjunktīvā, ko precīzāk būtu jātulko “piedotu” un “šķīstītu”: “lai Viņš mums piedotu grēkus un šķīstītu mūs …” Ja tulko “ka Viņš mums piedod grēkus”, tad Dievs piedod un šķīsta tāpēc, ka Viņš ir tāds, kāds Viņš ir. Ja tulko ar “lai”, tad akcentēts tiek Dieva īpašību un būtības nolūks jeb Dieva taisnības un uzticības nozīme iepretī mums – cilvēkiem, proti, Dievs tāds ir, lai mums piedotu grēkus un mūs šķīstītu no visas netaisnības! Tas nozīmē, ka Dievs nav pasīvs attiecībā uz mums, bet Viņš ir aktīvs! Viņa uzticība un taisnība ir vērsta uz mums, ja vien mēs atzīstam savus grēkus.
Un 1.Jņ. 1:9 sākums ἐὰν ὁμολογῶμεν burtiski nozīmē: “ja vien mēs atzītu”.
ἐὰν ir saiklis, kas sastāv no εἰ - “ja”, un ἄν - partikula, kas apzīmē vēlmi, iespējamību, kaut ko nenoteiktu. Līdz ar to ἐὰν nozīme ir: “ja vien”, “ja tikai”.
ὁμολογῶμεν ir prez.akt.konjunkt. 3.p.daudzsk. no ὁμολογέω - “atzīt”, kas ir saliktenis un nozīmē “teikt to pašu”. Tātad, ja vien mēs Dievam pasakam to pašu, ko Viņš jau redz mūsos, tad - un seko atlikusī panta daļa, sk. augstāk.
Mārtiņš Balodis
1.Jņ. 3:2
2.p.: “Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.”
Ar pirmo teikuma daļu Jānis apliecina to drošību, kas ir kristiešiem, proti: mēs zinām, kas esam Dieva bērni (sk. arī 5:19). Ar otro daļu viņš, šķiet, saka, ka mūsu neplinības un nezināšana nedod skaidrību par to, kas mēs būsim. Taču otrais teikums dod lielu drošību par to, kas mēs būsim, iepretī tai nedrošībai, kurā esam tagad.
“kad tas atklāsies” vajadzētu tulkot “kad Viņš atklāsies” (φανερωθῇ). Arī 1.Jāņa v. 2:28 ir tas pats vārds: “Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies ...” (φανερωθῇ) Pie tam grieķu val. abos pantos šim vārdam priekšā ir partikula ἐάν, kas sastāv no εἰ (nozīmē ja) un ἄν (parasti netulko, bet tas norāda uz iespējamību vai varbūtību). Pats darbības vārds ir aoristā, pasīvā, konjuktīvā. Tas nozīmē, ka doma ir: ja vien Viņš tiktu atklāts, ja nu Viņš tiktu atklāts, kad vien Viņš tiktu atklāts, - tātad jebkurā mirklī, kad vien tas notiktu, mēs būsim Viņam līdzīgi. Un tas dod lielu drošību! Un pamatojums tam, kāpēc tā būs: “jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir”.
Sk. interesantu paralēli 1.Kor. 15:42-57 par tūlītējo, piepešo pārvēršanu: viss iznīcīgais, vājais tiks pārvērsts Kristus līdzībā.
Mārtiņš Balodis
1.Jņ. 3:9
9.p.: “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.”
Šajā pantā lietotie gramatiskie laiki palīdz saprast, kas ar šiem vārdiem domāts.
“nedara grēku”, vārds “nedara” ir prez., akt., ind., kas nozīmē, ka šis cilvēks neturpina darīt grēku. Saskaņā ar 1.Jņ. 1:8.10 un 2:1, arī kristietis krīt grēkā, bet kristieša dzīvi neraksturo dzīvošana grēkā.
“tas nevar grēkot”, “nevar” - prez., med., ind., un “grēkot” - prez., akt., nenot.; tātad nozīme ir: tas nevar turpināt grēkot”.
Panta sākums un beigas ieskauj iesmesls, kāpēc viss ir mainījies un kāpēc kristietis turpinoši nedzīvo grēkos, bet pēc krišanas grēkā ceļas augšā: viņš “ir no Dieva dzimis”.
Mārtiņš Balodis
1.Jņ. 4:15-18
15.-18.p.:
15 Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
17 Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
No 16.p. varam saprast kontekstu 17. un 18.pantam. Un 16.p. ir runa par Dieva mīlestību uz mums. Ar šādu domu tad jālasa tālāk, proti, 17.p.: tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums, pie mums ir kļuvusi pilnīga ar nolūku: ἵνα παρρησίαν ἔχωμεν - “lai mums būtu drošība” jeb pārliecība tiesas dienā. Pēdējā frāze 17.p. “jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē” labi sasaucas ar 2.Kor. 5:21: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Tad 18.p. pilnīgā mīlestība, proti, tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums un kuru mēs esam iepazinuši turpinoši no Dieva vārda un savā dzīvē, tā mīlestība aizdzen bailes. Mums vairs nav jābaiļojas par to, kas ar mums notiks tiesas dienā. Mēs zinām, ka Dievs mūs mīl un ka Jēzū mēs esam Dieva taisnība.
Mārtiņš Balodis
1.Jņ. 5:3
3.p.: “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti …”
Kā saprast “Dieva mīlestība” - ἡ ἀγάπη τοῦ θεοῦ: Dieva mīlestība uz mums vai mūsu mīlestību uz Dievu? Pēc 2.p.: varētu būt, ka tā ir mūsu mīlestība uz Dievu (2.p.: “kad mīlam Dievu” - ὅταν τὸν Θεὸν ἀγαπῶμεν). Tomēr šeit 3.p. grieķu val. nav “ka turam …”, bet ir “lai mēs turētu …” (ἵνα - lai; un darbības vārds grieķu val. ir konjunktīvā: “mēs turētu”). Tāpēc varētu būt, ka runa ir par Dieva mīlestība uz mums, kuras dēļ mēs esam padarīti spējīgi turēt Viņa baušļus, jeb burtiski no grieķu val., “lai mēs turētu Viņa baušļus”. Tas, ka tieši Dieva mīlestība uz mums padara kaut ko iespējamu, jau bija arī 1.Jņ. 4:16-18: pilnīgā mīlestība, proti, tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums un kuru mēs esam turpinoši iepazinuši no Dieva vārda un savā dzīvē, tā mīlestība aizdzen bailes.
Komentāri
“Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”
“šķīsta” - καθαρίζει – prez., akt. ind., viensk. 3.p. Tā kā šis vārds ir prezentā, tad tam ir turpinoša nozīme, proti, pie šajā pantā izteiktā nosacījuma Jēzus asinis mūs turpinoši sķīsta. Pie tam: arī dzīvošana gaismā tiek pavadīta ar turpinošu vajadzību tikt šķīstītiem no grēkiem.
9.p.: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”
ἐὰν ὁμολογῶμεν τὰς ἁμαρτίας ἡμῶν, πιστός ἐστιν καὶ δίκαιος, ἵνα ἀφῇ (aor.akt.konjunkt. 3.p.viensk.) ἡμῖν τὰς ἁμαρτίας, καὶ καθαρίσῃ (aor.akt.konjunkt. 3.p.viensk.) ἡμᾶς ἀπὸ πάσης ἀδικίας.
Frāze “ka Viņš mums piedod grēkus” sākas ar ἵνα, kas ir tieši tas pats vārds, kas Jņ. 3:16: “lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu” (ἵνα πᾶς ὁ πιστεύων εἰς αὐτὸν μὴ ἀπόληται (aor.med.konjunkt. 3.p.viensk.)). Jņ. 3:16 tas parāda skaidru nolūku. Vai varētu būt, ka arī 1.Jņ. 1:9 ἵνα rāda nolūku (vai nozīmi) tam, kāpēc Dievs ir tāds kāds Viņš ir?
„Lai” nozīme 1.Jņ. 1:9 ir ļoti liela, jo tādā veidā jautājums: kāpēc Dievs ir uzticīgs un taisns, ir jāatbild ar „lai Viņš mums piedotu ...” 1965.g. revid. tekstā “piedod” un “šķīsta” grieķu val. ir konjunktīvā, ko precīzāk būtu jātulko “piedotu” un “šķīstītu”: “lai Viņš mums piedotu grēkus un šķīstītu mūs …” Ja tulko “ka Viņš mums piedod grēkus”, tad Dievs piedod un šķīsta tāpēc, ka Viņš ir tāds, kāds Viņš ir. Ja tulko ar “lai”, tad akcentēts tiek Dieva īpašību un būtības nolūks jeb Dieva taisnības un uzticības nozīme iepretī mums – cilvēkiem, proti, Dievs tāds ir, lai mums piedotu grēkus un mūs šķīstītu no visas netaisnības! Tas nozīmē, ka Dievs nav pasīvs attiecībā uz mums, bet Viņš ir aktīvs! Viņa uzticība un taisnība ir vērsta uz mums, ja vien mēs atzīstam savus grēkus.
Un 1.Jņ. 1:9 sākums ἐὰν ὁμολογῶμεν burtiski nozīmē: “ja vien mēs atzītu”.
ἐὰν ir saiklis, kas sastāv no εἰ - “ja”, un ἄν - partikula, kas apzīmē vēlmi, iespējamību, kaut ko nenoteiktu. Līdz ar to ἐὰν nozīme ir: “ja vien”, “ja tikai”.
ὁμολογῶμεν ir prez.akt.konjunkt. 3.p.daudzsk. no ὁμολογέω - “atzīt”, kas ir saliktenis un nozīmē “teikt to pašu”. Tātad, ja vien mēs Dievam pasakam to pašu, ko Viņš jau redz mūsos, tad - un seko atlikusī panta daļa, sk. augstāk.
2.p.: “Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.”
Ar pirmo teikuma daļu Jānis apliecina to drošību, kas ir kristiešiem, proti: mēs zinām, kas esam Dieva bērni (sk. arī 5:19). Ar otro daļu viņš, šķiet, saka, ka mūsu neplinības un nezināšana nedod skaidrību par to, kas mēs būsim. Taču otrais teikums dod lielu drošību par to, kas mēs būsim, iepretī tai nedrošībai, kurā esam tagad.
“kad tas atklāsies” vajadzētu tulkot “kad Viņš atklāsies” (φανερωθῇ). Arī 1.Jāņa v. 2:28 ir tas pats vārds: “Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies ...” (φανερωθῇ) Pie tam grieķu val. abos pantos šim vārdam priekšā ir partikula ἐάν, kas sastāv no εἰ (nozīmē ja) un ἄν (parasti netulko, bet tas norāda uz iespējamību vai varbūtību). Pats darbības vārds ir aoristā, pasīvā, konjuktīvā. Tas nozīmē, ka doma ir: ja vien Viņš tiktu atklāts, ja nu Viņš tiktu atklāts, kad vien Viņš tiktu atklāts, - tātad jebkurā mirklī, kad vien tas notiktu, mēs būsim Viņam līdzīgi. Un tas dod lielu drošību! Un pamatojums tam, kāpēc tā būs: “jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir”.
Sk. interesantu paralēli 1.Kor. 15:42-57 par tūlītējo, piepešo pārvēršanu: viss iznīcīgais, vājais tiks pārvērsts Kristus līdzībā.9.p.: “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.”
Šajā pantā lietotie gramatiskie laiki palīdz saprast, kas ar šiem vārdiem domāts.
“nedara grēku”, vārds “nedara” ir prez., akt., ind., kas nozīmē, ka šis cilvēks neturpina darīt grēku. Saskaņā ar 1.Jņ. 1:8.10 un 2:1, arī kristietis krīt grēkā, bet kristieša dzīvi neraksturo dzīvošana grēkā.
“tas nevar grēkot”, “nevar” - prez., med., ind., un “grēkot” - prez., akt., nenot.; tātad nozīme ir: tas nevar turpināt grēkot”.
Panta sākums un beigas ieskauj iesmesls, kāpēc viss ir mainījies un kāpēc kristietis turpinoši nedzīvo grēkos, bet pēc krišanas grēkā ceļas augšā: viņš “ir no Dieva dzimis”.
15.-18.p.:
15 Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
17 Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
No 16.p. varam saprast kontekstu 17. un 18.pantam. Un 16.p. ir runa par Dieva mīlestību uz mums. Ar šādu domu tad jālasa tālāk, proti, 17.p.: tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums, pie mums ir kļuvusi pilnīga ar nolūku: ἵνα παρρησίαν ἔχωμεν - “lai mums būtu drošība” jeb pārliecība tiesas dienā. Pēdējā frāze 17.p. “jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē” labi sasaucas ar 2.Kor. 5:21: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Tad 18.p. pilnīgā mīlestība, proti, tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums un kuru mēs esam iepazinuši turpinoši no Dieva vārda un savā dzīvē, tā mīlestība aizdzen bailes. Mums vairs nav jābaiļojas par to, kas ar mums notiks tiesas dienā. Mēs zinām, ka Dievs mūs mīl un ka Jēzū mēs esam Dieva taisnība.
3.p.: “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti …”
αὕτη γάρ ἐστιν ἡ ἀγάπη τοῦ θεοῦ ἵνα τὰς ἐντολὰς αὐτοῦ τηρῶμεν, καὶ αἱ ἐντολαὶ αὐτοῦ βαρεῖαι οὐκ εἰσίν …
Kā saprast “Dieva mīlestība” - ἡ ἀγάπη τοῦ θεοῦ: Dieva mīlestība uz mums vai mūsu mīlestību uz Dievu? Pēc 2.p.: varētu būt, ka tā ir mūsu mīlestība uz Dievu (2.p.: “kad mīlam Dievu” - ὅταν τὸν Θεὸν ἀγαπῶμεν). Tomēr šeit 3.p. grieķu val. nav “ka turam …”, bet ir “lai mēs turētu …” (ἵνα - lai; un darbības vārds grieķu val. ir konjunktīvā: “mēs turētu”). Tāpēc varētu būt, ka runa ir par Dieva mīlestība uz mums, kuras dēļ mēs esam padarīti spējīgi turēt Viņa baušļus, jeb burtiski no grieķu val., “lai mēs turētu Viņa baušļus”. Tas, ka tieši Dieva mīlestība uz mums padara kaut ko iespējamu, jau bija arī 1.Jņ. 4:16-18: pilnīgā mīlestība, proti, tā mīlestība, kas Dievam ir uz mums un kuru mēs esam turpinoši iepazinuši no Dieva vārda un savā dzīvē, tā mīlestība aizdzen bailes.