5 Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus, tā kā es tev liku darīt.
6 Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi.
7 Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam,
8 bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam.
9 Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
iIeceltu presbiterus" – Titam tā bija liela atbildība, jo bija jāizprot Svētā Gara vadība šajā lietā (sk. Ap.d. 20:28). Šajā kontekstā “vecajs” ir tas pats bīskaps (sk. 7.p.).
Varam domāt, ka Pāvils pēc evaņģēlijas pasludināšanas un cilvēku uzticēšanāš Kristum, nesteidzās starp viņiem izraudzīt vadītājus. Tikai pēc tam, kad jau kāds laiks bija pagājis un viņi jau bija sludinājuši arī citur, notika vietējo vadītāju izraudzīšana. Līdzīgi to redzam Pāvila misijas darba sākumā (Ap.d. 14:21–23):
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā [t.i., Derbē] un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju,
22 stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudzām bēdām, mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
Krētā Pāvils šo presbiteru izraudzīšanu uzticēja Titam.
Draudzei šodien ir pieejamas tādas rakstvietas kā Titam 1:5-9, 1.Tim. 3:1-7 u.c., kurās dotas norādes par to, kādiem jābūt draudzes ganiem, bet par viņiem pašos pamatos nebalso draudze un to nozīmēšanu neveic draudze, bet to dara citi vadītāji, kas ar Svētā Gara un Dieva vārda palīdzību sapratuši, kuri ir jāliek jeb jānozīmē šajā kalpošanā.
6.p. grieķu val. par vecaju runāts vienskaitlī.
"Vienas sievas vīriem" – iespējams, ka tas nozīmē, ka viņam jābūt bez "mīļākajām". Tātad runa ir par to, ka viņš nav amorāls šajā lietā. Ir daži uzskati par to, ko nozīmē būt vienas sievas vīram:
1) Tas nav šķīries un precējies atkal. Šo tas nevarētu nozīmēt, jo Jēzus mācīja, ka šķiršanās un atkal precēšanās ir laulības pārkāpšana. Kāpēc lai Pāvils vēl atsevišķi to komentētu, ja tā jau bija norma?
2) Daudzsievība tā nevarēja būt, jo 1.gs. ne judaismā, ne apkārtējā pasaulē (tai skaitā Efezā, sk. 1.Tim. 1:3) daudzsievība vairs nebija norma.
3) Uzticība vienai sievai, proti, lai nav mīļākās, iekāre uz vai flirtēšana ar citām. Varētu teikt, ka arī tā taču kristietim bija norma, bet, līdzīgi, kā citas kvalitātes šajā sarakstā varētu uzlūkot kā normu, bet kas tomēr tika piekodinātas, arī šī tiek izcelta, jo tā izslēdz jebkuru citu no netiklības un laulības pārkāpšanas grēkiem, kas līdz ar to atsevišķi šajā uzskaitījumā vairs netiek minēti.
Un vēl, no šiem vārdiem izsecinām, ka tas ir vīrietis, kas var būt vecajs jeb gans, un nevis sieviete, un tam jābūt precētam. Par apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem un cita veida kalpošanām Bībelē nav teikts, ka tiem jābūt precētiem. Bet, kā rāda 6.p., presbiterim ir jābūt precētam un ar bērniem, lai pierādītu, ka viņš spēj rūpēties par savu bērnu audzināšanu ticībā Jēzum.
Ir cilvēki, kas saka, ka Pāvils vai vēl kādi arī nebija precējušies. Bet: viņi nebija lokālo draudžu gani.
kam bērniem ticīgi, nevis palaidīgi vai nepaklausīgi – bērniem jābūt tajā pašā ticībā un uzticībā Jēzum, kur ir viņu tēvs. Kā rāda nākošie vārdi, šī ticēšana Jēzum nedrīks būt formāla, bet tai ir jātiek uzrādītai ar bērna dzīvi.
Bērni nedrīkst būt palaidīgi – burtiski, neglābjamības apsūdzībā. Bērni nedrīkst būt arī nepaklausīgi (tulkojams kā “nevaldīgs, nepakļauts”, līdzīgi ar “nolikt zem, pakļaut”). Tik tālu, cik bērnus skata attiecībās esošus tikai ar savu tēvu, šādas prasības attiecībā uz bērniem šodienas pasaulē kādiem var izklausīties nepieņemamas. Bet mums jāatceras, ka runa ir par to, ka bērni ir ticīgi. Un, ja Jēzus ir cilvēka dzīvē, tad viņš vai viņa saprot, ka tā ir glābšana no posta un vēl nepiedzīvotas grēka dzīves - neglābjamības, nevalāmības, no kuras visus pasargā Jēzus, kurš lieto arī vecākus.
Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim? – tas nozīmē, ka vārds bīskaps nozīmē pārraugs. Sk. arī 5.p., kas parāda, ka bīskapi bija tie paši presbiteri.
Jo ievada paskaidrojumu iepriekš izteiktajam norādījumam par bīskapa sievu un bērniem. Arī atkārtota vārda nevainojams lietošana rāda, ka tikko izteiktajam par sievu un bērniem ir ciešs sakars ar 7.p. sākuma skaidrojumu. Tas nozīmē, ka bīskapa spēja būt nevainojamam kā Dieva draudzes vadītājam ir cieši saistīta ar to, kāda ir viņa ģimenes situācija, jo tā ir Dieva draudze minimumā. Un, ņemot vērā, ka 1. gadsimtā daudzas draudzes pulcējās mājās, kur dzīvoja saime (kas ir lielāka par ģimeni), tad bīskapa spēja vadīt savu ģimeni saimes ietvaros dod pamatu tam, lai viņš spētu vadīt plašāku saimi.
Dieva namturim – tas ir termins, kur vārds bīskaps veidojas no nozīmes “nams, saime” un “likums”. Senajā pasaulē namturi darbojās kā mājsaimniecības pārraugi, kuriem saimes galva bija uzticēji dažādus pārraudzīšanas un lietu kārtošanas darbus. Draudze pieder Dievam, tāpēc katram tās vadītājam ir jābūt "nevainojamam" jeb "neapsūdzētam", jo viņu kvalitātes prasības nosaka Dievs.
Ne iedomīgam – šis nolieguma izteiciens, ko var salikt ar vārdiem, kas nozīmē “sev patīkošs” jeb “sev patīkamās” lietas (ar 3. personas vietniekvārdu, kas reiz tulkojas kā “sev”) un arī “bauda, iekare, spēcīgas alkas”. Bīskapu jeb draudzes ganu nedrīkst raksturot tas, ka viņš dzīvo sev un savai patikšanai, savu alku piepildīšanai.
Ne dusmīgam – tas ir noliegums, kas nozīmē “ar noslieci uz dusmām, aizkaitināms”.
Ne dzērājam – nolieguma salikums, kas apzīmē “klātbūtni, tuvu” un “vīns”. Tātad draudzes gan nedrīkst būt tuvu vīnam, piedzēries.
Ne kauslim – burtiski: ne sitējs.
Ne ierāvējam – tas ir nolieguma salikums, kas raksturo kā “mantkārīgs, kārs”, un no tā veidojas arī nozīme “zemisks, apkaunojošs” un “ieguvums”. 1.Tim. 3:8 Pāvils raksta, ka diakoni tādi nedrīkst būt. Pēteris māca, ka presbiteri nedrīkst garīt Dieva ganāmo pulku negodīgas peļņas dēļ, lietojot šo vārdu kā apstākļa vārdu (1.Pēt. 5:2).
Bet viesmīlīgam – saliktenis, kas veidojas no termina, kura nozīme ir “draudzīgs” un “nebijis, svešs”. Tātad: draudzīgs pret svešiniekiem, viesiem; viesmīlīgs. Draudzes bīskapam jeb ganam ir jābūt gatavam savā namā uzņemt viesus.
Laba mīļotājam – ļoti burtiski iztulkots salikums, kas veidojas no vārdiem, kuri nozīmē “draudzīgs” un “labs”. Pašā darbības vārda atbilstošais tulkojums ir mīlēt ar drauga mīlestību. Tas nozīmē, ka bīskaps novērtē un mīl to, kas ir labs.
Prātīgam – prātīgs, paškontrolēts.
Taisnam – taisns, taisnīgs.
Svētbijīgam – svēts, dievbijīgs.
Savaldīgam – salikums, kas var tikt tulkots arī kā savaldīgs, paškontrolēts.
9.p.: Viņam jārūpjēas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgu mācību un atspēkot tos, kas runā pretim.
Draudzes ganam jābūt tādam, "kas cieši turas pie uzticamā vārda, kas ir saskaņā ar mācību." Tas parāda, ka vietējo draudžu ganiem ir jāzina mācība, kuru Jēzus mācīja (sk. Mt. 28:20a) un kas caur apustuļiem tika dota draudzei (Ef. 2:20). Tam visam ir nolūks: lai viņš būtu spējīgs darīt divas lietas: paskubināt veselīgu mācību (tulkots kā “mācība”) un atspēkot tos, kas runā pretim (tulkots arī kā “atspēkot” – t.i. pierādīt vainu, aizrādīt, atmaskot). Kā redzams šīs vēstules kontekstā, tas bija ļoti svarīgi.
Mārtiņš Balodis
Tit. 2:1-4
1.-4a.p.:
1 Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību:
Katram fiziskajam vecumam ir savi izaicinājumi ticības dzīvē. Protams, ir vienādi un līdzīgi izaicinājumi visiem vecumiem, bet ir tādi, kas ir unikāli vecumam. Fiziskā izaugsme un nobriešana, spēcīgi gadi un fizisko un mentālo spēju norāde ir ar savu ietekmi, iespējām un kārdinājumiem atbilstoši vecumam. Tāpēc ir ļoti svarīgi ņemt vērā Bībeles mācību, lai ticības dzīve būtu dedzīga.
Konteksts, uz kura fona rakstīti šie vārdi, ir Titam 1.nod., konkrētāk, iepriekšējie panti, Tit. 1:10-16, kuros Pāvils raksta par tiem, kas māca maldus, kuru mācība iet pretī Bībeles mācībai.
2.nod. sākums rāda, ka Titam ir jārīkojas pilnīgi pretēji tam, kā rīkojas tie, kas maldina citus un kas dzīvo neticībā.
1.p.: "Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību"
Vārds "saskan" var tikt tulkots arī kā: atbilst; atspoguļo; ir skaidri redzams.
Pāvils deva Titam uzdevumu runāt. Vārds "sludini" nāk no vārda λαλέω – "runāt". Pāvila izteiksme tagadnes laikā norāda, ka Titam tas ir jādara turpinoši, atkal un atkal runājot ar tālāk minētajām cilvēku grupām par to, kas atbilst veselīgai mācībai.
Par aktīvu un izlēmīgu rīcību pret maldinātājiem šajā vēstulē ir runāts vairākkārt. Sk. 1:9 par bīskapiem: "lai Viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim." Par maldinātājiem 1:11: "tiem jāaizbāž mute"; 1:13: "atspēko viņus it asiņā"; 2:15: "norād ar visu stingrību"; 3:10.11: "Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā."
Titam ir jārunā tas, kas atbilst veselīgai mācībai. Dieva atklātais vārds ir veselīgā mācība, kurai cilvēki cenšas likt pretī savas domas un uzskatus. Tikai ar Dieva vārda patiesību iespējams uzrādīt cilvēku maldus un aplamības.
Tad nu sākot ar Titam 2:1 Pāvils runā par to, kā izskatās veselīgā mācība saistībā ar cilvēka uzvedību un viņa apliecināto ticību. Stāvēšanu pret maldiem saistībā ar patiesas, bībeliskas mācības praktizēšanu, Pāvils skaidro saistībā ar fizisko vecumu.
2. un 3.p. par vecāko paaudzi. Viņiem ir savi izaicinājumi un kārdinājumi. Cilvēki, kas to ir pieredzējuši, kā arī veci cilvēki paši atzīst, ka viens no lieliem kārdinājumiem viņiem ir saglabāt dedzīgu ticību Jēzum, kas izpaužas arī praktiskos veidos attiecībā uz sevi un citiem, tai skaitā – nekļūt neaktīviem kalpošanā citiem.
ρεβύσια no ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
νηαλίος εἶναι: "būt skaidrā; būt atturīgam, mērienam". Īpaši saistībā ar vīna lietošanu, bet ne tikai.
ἐμενοῦ: "cienījami". Tā ir uzvedība, kas atspoguļo labas vērtības.
ρωνα no ρωῦν: "prātīgs", "paškontrolēts". Arī par bīskapiem šis vārds Titam 1:8. Arī vecumā būt ar nosvērti un gudru rīcību.
- Veselīga ticība šīs vēstules kontekstā, kur runa ir par maldinātājiem, varētu norādīt uz ticību, kas tic patiesam Dievam un patiesam Jēzum pretī tiem, kas uzrāda sagrozītu priekšatanu par Dievu un Jēzu. Veselīga ticība vecumā tiek uzrādīta ar to, ka cilvēks tic tādam Dievam un tādam Jēzum, kādu Bībele atspoguļo, neskatoties uz to, ka dzīvē daudzās lietās un jomās bijusi vilšanās, nepiepildītas vēlmes utt. Dievs joprojām šo cilvēku ticībā ir visvarens un visspējīgs, labs, uzticams un patiess.
- Veselīga mīlestība būtu tāda, kas mīl ne tikai tad, kad ir viegli, bet kas turpina mīlēt arī grūtībās, tad, kad to nesaņemam pretī, tad, kad tu tiec sāpināts. (Nav runa par nesapratni par to, kas notiek, vai upura lomas ieņemšanu.) Turpināt mīlēt tādās situācijās un attiecībās ir veselīga mīlestība. Tā atspoguļo Jēzus mīlestību.
- Un veselīga izturība būtu tad, kad cilvēks iet uz apsolīto mūžīgo dzīvību nevis ar nožēlu par to, kas šai dzīvē nekad nepiepildīsies, bet ar prieku par to, ko Dievs apsolījis dāvināt; nevis ar savtīgiem, egoistiskiem un cilvēciskiem līdzekļiem sevi stiprināt, lai tiktu līdz galam, bet atļaut Dievam stiprināt sevi, kad ārēji tu nespēj sevi pietaupīt un pašam pietrūkst spēka; kad nevis cilvēku dots un uz egoismu vērtības padoms tiek ņemts, lai izturētu, bet kad padoms tiek ņemts no Dieva, kas bieži nozīmē pazemoties.
Līdz ar to Pāvils mudina nekļūt remdeniem, jo nav vairs tik daudz spēka un jaudas; nekļūt par tādiem, kas pievēršas sev un savām vēlēm piepildīšanai, jo, lūk, dzīve ir aizslīdējusi un tik maz pats baudījis; nevis nekalpot un uzdot grūtībās un ticības pārbaudījumos, bet būt izturīgam un uzticīgam Dievam līdz galam.
Pāvils šeit nesaka ticība, cerība, mīlestība, bet gan: ticība, mīlestība un tad cerības vietā viņš liek izturību.
Sk. arī 1.Tim. 6:11.12; 2.Tim. 3:10 un 1.Tes. 1:3 vārda "izturība" lietojumu. Iespējams, ka cerības vietā likta izturība, lai akcentētu praktiskos aspektus veca cilvēka dzīvē, proti, ka izturībai ir jābūt saskatāmai viņa ticības dzīvē.
3.,4a.p.:
3 tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 pamāca jaunākās …
ρεβύσια νηαλία from ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
ὡαύ… - "tāpat" – gan veciem vīriem, gan vecām sievām ir svarīgas lietas kristīgajā uzvedībā, kuras jāuzrāda. Nav tā, ka vīriem kaut kas vairāk nekā sievām, vai sievām nekā vīriem.
ἐν κατὰ ἱερεῖ; var tulkot: "iekš izturības/uzvedības, kā svētām pienākas" jeb "ar izturību/uzvedību, kā svētām pienākas";
μὴ διαβόλο… - "ne apmelotājas". Lietvārdiskots īpašības vārds no διάβολος - "apmelojošs".
μηδὲ οἴνῳ … δεδομένα; burtiski: "ne arī daudz vīnā tikušas paverdzinātas" (perf., pasīvs, divd.)
καλοδιδακός - "laba skolotājas". Ar gadiem ir jābūt dzīves pieredzei un gudrībai, kuru mācīt citiem.
ἵνα …ρόνις… - "lai viņas mācītu būt prātīgām jaunākās..." (tikai papildinājums, jo teikums nācis nepabeigts)
Komentāri
5.-9.p.:
5 Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus, tā kā es tev liku darīt.
6 Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi.
7 Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam,
8 bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam.
9 Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
iIeceltu presbiterus" – Titam tā bija liela atbildība, jo bija jāizprot Svētā Gara vadība šajā lietā (sk. Ap.d. 20:28). Šajā kontekstā “vecajs” ir tas pats bīskaps (sk. 7.p.).
Varam domāt, ka Pāvils pēc evaņģēlijas pasludināšanas un cilvēku uzticēšanāš Kristum, nesteidzās starp viņiem izraudzīt vadītājus. Tikai pēc tam, kad jau kāds laiks bija pagājis un viņi jau bija sludinājuši arī citur, notika vietējo vadītāju izraudzīšana. Līdzīgi to redzam Pāvila misijas darba sākumā (Ap.d. 14:21–23):
21 Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā [t.i., Derbē] un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju,
22 stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudzām bēdām, mums jāieiet Dieva valstībā.
23 Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
Krētā Pāvils šo presbiteru izraudzīšanu uzticēja Titam.
Draudzei šodien ir pieejamas tādas rakstvietas kā Titam 1:5-9, 1.Tim. 3:1-7 u.c., kurās dotas norādes par to, kādiem jābūt draudzes ganiem, bet par viņiem pašos pamatos nebalso draudze un to nozīmēšanu neveic draudze, bet to dara citi vadītāji, kas ar Svētā Gara un Dieva vārda palīdzību sapratuši, kuri ir jāliek jeb jānozīmē šajā kalpošanā.
6.p. grieķu val. par vecaju runāts vienskaitlī.
"Vienas sievas vīriem" – iespējams, ka tas nozīmē, ka viņam jābūt bez "mīļākajām". Tātad runa ir par to, ka viņš nav amorāls šajā lietā. Ir daži uzskati par to, ko nozīmē būt vienas sievas vīram:
1) Tas nav šķīries un precējies atkal. Šo tas nevarētu nozīmēt, jo Jēzus mācīja, ka šķiršanās un atkal precēšanās ir laulības pārkāpšana. Kāpēc lai Pāvils vēl atsevišķi to komentētu, ja tā jau bija norma?
2) Daudzsievība tā nevarēja būt, jo 1.gs. ne judaismā, ne apkārtējā pasaulē (tai skaitā Efezā, sk. 1.Tim. 1:3) daudzsievība vairs nebija norma.
3) Uzticība vienai sievai, proti, lai nav mīļākās, iekāre uz vai flirtēšana ar citām. Varētu teikt, ka arī tā taču kristietim bija norma, bet, līdzīgi, kā citas kvalitātes šajā sarakstā varētu uzlūkot kā normu, bet kas tomēr tika piekodinātas, arī šī tiek izcelta, jo tā izslēdz jebkuru citu no netiklības un laulības pārkāpšanas grēkiem, kas līdz ar to atsevišķi šajā uzskaitījumā vairs netiek minēti.
Un vēl, no šiem vārdiem izsecinām, ka tas ir vīrietis, kas var būt vecajs jeb gans, un nevis sieviete, un tam jābūt precētam. Par apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem un cita veida kalpošanām Bībelē nav teikts, ka tiem jābūt precētiem. Bet, kā rāda 6.p., presbiterim ir jābūt precētam un ar bērniem, lai pierādītu, ka viņš spēj rūpēties par savu bērnu audzināšanu ticībā Jēzum.
Ir cilvēki, kas saka, ka Pāvils vai vēl kādi arī nebija precējušies. Bet: viņi nebija lokālo draudžu gani.
kam bērniem ticīgi, nevis palaidīgi vai nepaklausīgi – bērniem jābūt tajā pašā ticībā un uzticībā Jēzum, kur ir viņu tēvs. Kā rāda nākošie vārdi, šī ticēšana Jēzum nedrīks būt formāla, bet tai ir jātiek uzrādītai ar bērna dzīvi.
Bērni nedrīkst būt palaidīgi – burtiski, neglābjamības apsūdzībā. Bērni nedrīkst būt arī nepaklausīgi (tulkojams kā “nevaldīgs, nepakļauts”, līdzīgi ar “nolikt zem, pakļaut”). Tik tālu, cik bērnus skata attiecībās esošus tikai ar savu tēvu, šādas prasības attiecībā uz bērniem šodienas pasaulē kādiem var izklausīties nepieņemamas. Bet mums jāatceras, ka runa ir par to, ka bērni ir ticīgi. Un, ja Jēzus ir cilvēka dzīvē, tad viņš vai viņa saprot, ka tā ir glābšana no posta un vēl nepiedzīvotas grēka dzīves - neglābjamības, nevalāmības, no kuras visus pasargā Jēzus, kurš lieto arī vecākus.
Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim? – tas nozīmē, ka vārds bīskaps nozīmē pārraugs. Sk. arī 5.p., kas parāda, ka bīskapi bija tie paši presbiteri.
Jo ievada paskaidrojumu iepriekš izteiktajam norādījumam par bīskapa sievu un bērniem. Arī atkārtota vārda nevainojams lietošana rāda, ka tikko izteiktajam par sievu un bērniem ir ciešs sakars ar 7.p. sākuma skaidrojumu. Tas nozīmē, ka bīskapa spēja būt nevainojamam kā Dieva draudzes vadītājam ir cieši saistīta ar to, kāda ir viņa ģimenes situācija, jo tā ir Dieva draudze minimumā. Un, ņemot vērā, ka 1. gadsimtā daudzas draudzes pulcējās mājās, kur dzīvoja saime (kas ir lielāka par ģimeni), tad bīskapa spēja vadīt savu ģimeni saimes ietvaros dod pamatu tam, lai viņš spētu vadīt plašāku saimi.
Dieva namturim – tas ir termins, kur vārds bīskaps veidojas no nozīmes “nams, saime” un “likums”. Senajā pasaulē namturi darbojās kā mājsaimniecības pārraugi, kuriem saimes galva bija uzticēji dažādus pārraudzīšanas un lietu kārtošanas darbus. Draudze pieder Dievam, tāpēc katram tās vadītājam ir jābūt "nevainojamam" jeb "neapsūdzētam", jo viņu kvalitātes prasības nosaka Dievs.
Ne iedomīgam – šis nolieguma izteiciens, ko var salikt ar vārdiem, kas nozīmē “sev patīkošs” jeb “sev patīkamās” lietas (ar 3. personas vietniekvārdu, kas reiz tulkojas kā “sev”) un arī “bauda, iekare, spēcīgas alkas”. Bīskapu jeb draudzes ganu nedrīkst raksturot tas, ka viņš dzīvo sev un savai patikšanai, savu alku piepildīšanai.
Ne dusmīgam – tas ir noliegums, kas nozīmē “ar noslieci uz dusmām, aizkaitināms”.
Ne dzērājam – nolieguma salikums, kas apzīmē “klātbūtni, tuvu” un “vīns”. Tātad draudzes gan nedrīkst būt tuvu vīnam, piedzēries.
Ne kauslim – burtiski: ne sitējs.
Ne ierāvējam – tas ir nolieguma salikums, kas raksturo kā “mantkārīgs, kārs”, un no tā veidojas arī nozīme “zemisks, apkaunojošs” un “ieguvums”. 1.Tim. 3:8 Pāvils raksta, ka diakoni tādi nedrīkst būt. Pēteris māca, ka presbiteri nedrīkst garīt Dieva ganāmo pulku negodīgas peļņas dēļ, lietojot šo vārdu kā apstākļa vārdu (1.Pēt. 5:2).
Bet viesmīlīgam – saliktenis, kas veidojas no termina, kura nozīme ir “draudzīgs” un “nebijis, svešs”. Tātad: draudzīgs pret svešiniekiem, viesiem; viesmīlīgs. Draudzes bīskapam jeb ganam ir jābūt gatavam savā namā uzņemt viesus.
Laba mīļotājam – ļoti burtiski iztulkots salikums, kas veidojas no vārdiem, kuri nozīmē “draudzīgs” un “labs”. Pašā darbības vārda atbilstošais tulkojums ir mīlēt ar drauga mīlestību. Tas nozīmē, ka bīskaps novērtē un mīl to, kas ir labs.
Prātīgam – prātīgs, paškontrolēts.
Taisnam – taisns, taisnīgs.
Svētbijīgam – svēts, dievbijīgs.
Savaldīgam – salikums, kas var tikt tulkots arī kā savaldīgs, paškontrolēts.
9.p.: Viņam jārūpjēas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgu mācību un atspēkot tos, kas runā pretim.
Draudzes ganam jābūt tādam, "kas cieši turas pie uzticamā vārda, kas ir saskaņā ar mācību." Tas parāda, ka vietējo draudžu ganiem ir jāzina mācība, kuru Jēzus mācīja (sk. Mt. 28:20a) un kas caur apustuļiem tika dota draudzei (Ef. 2:20). Tam visam ir nolūks: lai viņš būtu spējīgs darīt divas lietas: paskubināt veselīgu mācību (tulkots kā “mācība”) un atspēkot tos, kas runā pretim (tulkots arī kā “atspēkot” – t.i. pierādīt vainu, aizrādīt, atmaskot). Kā redzams šīs vēstules kontekstā, tas bija ļoti svarīgi.
1.-4a.p.:
1 Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību:
2 lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā;
3 tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 pamāca jaunākās ...
1 Σὺ δὲ λάλεις ἀρεῖ διδακαλίᾳ
2 ρεβύσια νηαλίος εἶναι, ἐμενοῦ, ρωνα, γιαινουνα, ἴνει, γά, ὁμονο.
3 ρεβυσίδα ὡσαύτως ἐν κατὰ ἱερεῖ, μὴ διαβόλο, μηδὲ οἴνῳ ὀλλῷ δεδομένα, καλοδιδακός,
4 ἵνα ὀρονίσει ἄν νέα.
Katram fiziskajam vecumam ir savi izaicinājumi ticības dzīvē. Protams, ir vienādi un līdzīgi izaicinājumi visiem vecumiem, bet ir tādi, kas ir unikāli vecumam. Fiziskā izaugsme un nobriešana, spēcīgi gadi un fizisko un mentālo spēju norāde ir ar savu ietekmi, iespējām un kārdinājumiem atbilstoši vecumam. Tāpēc ir ļoti svarīgi ņemt vērā Bībeles mācību, lai ticības dzīve būtu dedzīga.
Konteksts, uz kura fona rakstīti šie vārdi, ir Titam 1.nod., konkrētāk, iepriekšējie panti, Tit. 1:10-16, kuros Pāvils raksta par tiem, kas māca maldus, kuru mācība iet pretī Bībeles mācībai.
2.nod. sākums rāda, ka Titam ir jārīkojas pilnīgi pretēji tam, kā rīkojas tie, kas maldina citus un kas dzīvo neticībā.
1.p.: "Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību"
Vārds "saskan" var tikt tulkots arī kā: atbilst; atspoguļo; ir skaidri redzams.
Pāvils deva Titam uzdevumu runāt. Vārds "sludini" nāk no vārda λαλέω – "runāt". Pāvila izteiksme tagadnes laikā norāda, ka Titam tas ir jādara turpinoši, atkal un atkal runājot ar tālāk minētajām cilvēku grupām par to, kas atbilst veselīgai mācībai.
Par aktīvu un izlēmīgu rīcību pret maldinātājiem šajā vēstulē ir runāts vairākkārt. Sk. 1:9 par bīskapiem: "lai Viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim." Par maldinātājiem 1:11: "tiem jāaizbāž mute"; 1:13: "atspēko viņus it asiņā"; 2:15: "norād ar visu stingrību"; 3:10.11: "Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā."
Titam ir jārunā tas, kas atbilst veselīgai mācībai. Dieva atklātais vārds ir veselīgā mācība, kurai cilvēki cenšas likt pretī savas domas un uzskatus. Tikai ar Dieva vārda patiesību iespējams uzrādīt cilvēku maldus un aplamības.
Tad nu sākot ar Titam 2:1 Pāvils runā par to, kā izskatās veselīgā mācība saistībā ar cilvēka uzvedību un viņa apliecināto ticību. Stāvēšanu pret maldiem saistībā ar patiesas, bībeliskas mācības praktizēšanu, Pāvils skaidro saistībā ar fizisko vecumu.
2.p.: "lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā;"
ρεβύσια νηαλίος εἶναι, ἐμενοῦ, ρωνα, γιαινουνα, ἴνει, γά, ὁμονο.
2. un 3.p. par vecāko paaudzi. Viņiem ir savi izaicinājumi un kārdinājumi. Cilvēki, kas to ir pieredzējuši, kā arī veci cilvēki paši atzīst, ka viens no lieliem kārdinājumiem viņiem ir saglabāt dedzīgu ticību Jēzum, kas izpaužas arī praktiskos veidos attiecībā uz sevi un citiem, tai skaitā – nekļūt neaktīviem kalpošanā citiem.
ρεβύσια no ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
νηαλίος εἶναι: "būt skaidrā; būt atturīgam, mērienam". Īpaši saistībā ar vīna lietošanu, bet ne tikai.
ἐμενοῦ: "cienījami". Tā ir uzvedība, kas atspoguļo labas vērtības.
ρωνα no ρωῦν: "prātīgs", "paškontrolēts". Arī par bīskapiem šis vārds Titam 1:8. Arī vecumā būt ar nosvērti un gudru rīcību.
"veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā", γιαινουνα ἴνει, γά, ὁμονο.
- Veselīga ticība šīs vēstules kontekstā, kur runa ir par maldinātājiem, varētu norādīt uz ticību, kas tic patiesam Dievam un patiesam Jēzum pretī tiem, kas uzrāda sagrozītu priekšatanu par Dievu un Jēzu. Veselīga ticība vecumā tiek uzrādīta ar to, ka cilvēks tic tādam Dievam un tādam Jēzum, kādu Bībele atspoguļo, neskatoties uz to, ka dzīvē daudzās lietās un jomās bijusi vilšanās, nepiepildītas vēlmes utt. Dievs joprojām šo cilvēku ticībā ir visvarens un visspējīgs, labs, uzticams un patiess.
- Veselīga mīlestība būtu tāda, kas mīl ne tikai tad, kad ir viegli, bet kas turpina mīlēt arī grūtībās, tad, kad to nesaņemam pretī, tad, kad tu tiec sāpināts. (Nav runa par nesapratni par to, kas notiek, vai upura lomas ieņemšanu.) Turpināt mīlēt tādās situācijās un attiecībās ir veselīga mīlestība. Tā atspoguļo Jēzus mīlestību.
- Un veselīga izturība būtu tad, kad cilvēks iet uz apsolīto mūžīgo dzīvību nevis ar nožēlu par to, kas šai dzīvē nekad nepiepildīsies, bet ar prieku par to, ko Dievs apsolījis dāvināt; nevis ar savtīgiem, egoistiskiem un cilvēciskiem līdzekļiem sevi stiprināt, lai tiktu līdz galam, bet atļaut Dievam stiprināt sevi, kad ārēji tu nespēj sevi pietaupīt un pašam pietrūkst spēka; kad nevis cilvēku dots un uz egoismu vērtības padoms tiek ņemts, lai izturētu, bet kad padoms tiek ņemts no Dieva, kas bieži nozīmē pazemoties.
Līdz ar to Pāvils mudina nekļūt remdeniem, jo nav vairs tik daudz spēka un jaudas; nekļūt par tādiem, kas pievēršas sev un savām vēlēm piepildīšanai, jo, lūk, dzīve ir aizslīdējusi un tik maz pats baudījis; nevis nekalpot un uzdot grūtībās un ticības pārbaudījumos, bet būt izturīgam un uzticīgam Dievam līdz galam.
Pāvils šeit nesaka ticība, cerība, mīlestība, bet gan: ticība, mīlestība un tad cerības vietā viņš liek izturību.
Sk. arī 1.Tim. 6:11.12; 2.Tim. 3:10 un 1.Tes. 1:3 vārda "izturība" lietojumu. Iespējams, ka cerības vietā likta izturība, lai akcentētu praktiskos aspektus veca cilvēka dzīvē, proti, ka izturībai ir jābūt saskatāmai viņa ticības dzīvē.
3.,4a.p.:
3 tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 pamāca jaunākās …
ρεβύσια νηαλία from ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
ὡαύ… - "tāpat" – gan veciem vīriem, gan vecām sievām ir svarīgas lietas kristīgajā uzvedībā, kuras jāuzrāda. Nav tā, ka vīriem kaut kas vairāk nekā sievām, vai sievām nekā vīriem.
ἐν κατὰ ἱερεῖ; var tulkot: "iekš izturības/uzvedības, kā svētām pienākas" jeb "ar izturību/uzvedību, kā svētām pienākas";
μὴ διαβόλο… - "ne apmelotājas". Lietvārdiskots īpašības vārds no διάβολος - "apmelojošs".
μηδὲ οἴνῳ … δεδομένα; burtiski: "ne arī daudz vīnā tikušas paverdzinātas" (perf., pasīvs, divd.)
καλοδιδακός - "laba skolotājas". Ar gadiem ir jābūt dzīves pieredzei un gudrībai, kuru mācīt citiem.
ἵνα …ρόνις… - "lai viņas mācītu būt prātīgām jaunākās..." (tikai papildinājums, jo teikums nācis nepabeigts)
2.p.: "lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā;"