6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, 7 sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!
6 Tāpēc kājūs pieņēmāt (aor.akt.ind.) Kristu Jēzu to Kungu, Viņā staigājiet (prez.akt.pavēl),
7 tikuši iesakņoti (perf.pas.divd.) un tiekot uztaisīti (prez.pas.divd.) Viņā, un tiekot nostiprināti ticībā (prez.pas.divd.), tieši kā jūs tikāt mācīti (aor.pas.ind.), pāriplūzdami (prez.akt.divd.) pateicībā.
6.p. “jūs pieņēmāt” var tulkot arī “pieņēmuši”, bet jebkurā gadījumā tas ir noticis fakts. “Viņā staigājiet”, ko var tulkot arī “Viņā dzīvojiet”. Vārdu secība grieķu val. rāda, ka akcentēts tiek Jēzus, ticībā uz kuru un saskaņā ar kuru, kā arī pieķeroties Viņam staigājiet jeb dzīvojiet savu dzīvi.
7.p. “tikuši iesakņoti” ir perfektā, tātad darbība, kas notikusi pagātnē ar sekām tagadnē. Pie tam to ir paveicis kāds cits, nevis paši kolosieši. Un tā kā 7.p. pirmiem divdabjiem seko prievārda frāze, tad varm domāt, ka arī uz pirmo divdabi tā attiecas. Tas nozīmē, ka kolosieši ir tikuši iesakņoti Kristū. Tātad nav runa par to, ka vēl būtu jāiesakņojas vai ka tas būtu jādara kolosiešiem; to ir izdarījis Dievs kolosiešu labā.
Sekojošie tagadnes divdabji norāda uz turpinošu darbību, tātad kaut ko, kas ar korintiešiem notiek: “tiekot uztaisīti” un “tiekot nostiprināti” atkal pasīvā, tātad to kolosiešu labā dara Dievs. Uztaisīšana jeb uzbūvēšana notiek Kristū. Tas nozīmē, ka tā ir saistīta ar Kristus dabas iepazīšanu un pārveidošanu Viņa līdzībā. Nostiprināšana ticībā jeb var tulkot “ar ticību”: paliekot ticībā uz Jēzu un izturot ticībā dažādās grūtībās mēs tiekam nostiprināti. Ticībai uz Jēzu, ar kuru esam aicināti dzīvot un tikt nostiprināti, ir saturs, proti, “tieši kā jūs tikāt mācīti”, - tā ir mācība, šodien mēs teiktu: Bībeles mācība, kurai mēs sekojam savā dzīvē, lai tiktu nostiprināti ticībā jeb ar ticību.
Staigāšanu Jēzū (6.p.) ir jāpavada arī pāriplūstošai pateicībai. Tur Pāvils atkal lieto tagadnes divdabi, tikai šoreiz aktīvā. Tātad kolosieši, šodien mēs, esam tie, kuru dzīvi ir jāraksturo pāriplūstošai pateicībai Dievam.
Mārtiņš Balodis
Kol. 3:12.13
12.,13.p.:
12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
12.p. “tērpieties” - no ἐνδύω - uzvilkt, apģērbt. Šis darbības vārds teikumā ir pirmais, kas nozīmē, ka to Pāvils ir akcentējis. Tā kā uzskaitītās lietas, kuras jāuzģērbj, ir akuzatīvā, tad var tulkot: “Tad uzģērbiet …. sirsnīgu līdzjūtību, laipnību …”
13.p. sākumā ir divi divdabji: ἀνεχόμενοι, prez., med., divd. no ἀνέχω - izturēt, paciest, panest. Un χαριζόμενοι, prez., med., divd. no χαρίζομαι - parādīt labvēlību, piedot. Šie divdabji paskaidro, kādā veidā ir jānotiek 12.p. minēto lietu uzģērbšanai jeb kā iespējams šīs lietas uzģērbt: “cits citu paciešot un cits citam piedodot”. Piem., uzģērbt pacietību (12.p. pacietība grieķu val. ir cits vārds: μακροθυμία - pacietība, izturība, panešana. Tas ir saliktenis, kurā μακρός nozīmē ilgi un θυμός - dedzība, dusmas. Tātad vārds nozīmē ilgu gaidīšanu, pirms tiek dota vaļa dusmām). Kā to uzģērbt? - Izturot jeb panesot un piedodot.
Mārtiņš Balodis
Kol. 3:21
21.p.: “Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.”
“nekaitinait”, μὴ ἐρεθίζετε, darb. vārds ar noliegumu tag., akt., imper. no ἐρεθίζω – kaitināt, uzbudināt, izprovocēt.
“netop bailīgi”, μὴ ἀθυμῶσιν, darbības vārds ar noliegumu tag., akt., konjunkt., no ἀθυμέω – atņemt drosmi (ἄθυμος, kur α - noliegums un θυμός – dedzība, dusmas). Līdz ar to “netop bailīgi” varētu tikt saprasts, ka tad bērni zaudē drosmi, dūšu, sparu.
Kaitināšana ir kā dūšas, uzņēmīguma atņemšana, jo tiek izmantota bērna neaizsargātība, viņš tiek pazemots, viņš nespēj pretī stāvēt pieaugušā cilvēka grēcīgajam spiedienam.
Mārtiņš Balodis
Kol. 4:6
6.p.: “Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt.”
“tīkama” grieķu val. ir χάρις - žēlastība, labvēlība. Burtiski: “ar žēlastību” (iespējamais tulkojums frāzei ἐν χάριτι, kas lietota šajā rakstvietā).
Pirmā frāze 2012.g. tulkojumā: “Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga …” JD žēlastības tēma ir liela tēma. Dažas rakstvietas: Dievs mūs ir izglābis no žēlastības (Ef. 2:8), mēs kalpojam no Dieva žēlastības (Rom. 12:6); no Jēzus žēlastības mēs pārtiekam savā nespēkā (2.Kor. 12:9); Jēzus vārdi ir žēlastības vārdi, kas mums nepieciešami, lai mēs aizietu līdz galam (Ap.d. 20:32). Visās šajās rakstvietās ir lietots vārds χάρις. Un tāpēc, ka mēs paši pārtiekam no Dieva žēlastības, arī mūsu vārdiem, runai ir jābūt, burtiski tulkojot, “ar žēlastību” (ἐν χάριτι).
Komentāri
6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7 sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!
6Ὡς οὖν παρελάβετε τὸν Χριστὸν Ἰησοῦν τὸν κύριον, ἐν αὐτῷ περιπατεῖτε, 7ἐρριζωμένοι καὶ ἐποικοδομούμενοι ἐν αὐτῷ καὶ βεβαιούμενοι τῇ πίστει καθὼς ἐδιδάχθητε, περισσεύοντες ἐν εὐχαριστίᾳ.
Burtiskāks tulkojums:
6 Tāpēc kā jūs pieņēmāt (aor.akt.ind.) Kristu Jēzu to Kungu, Viņā staigājiet (prez.akt.pavēl),
7 tikuši iesakņoti (perf.pas.divd.) un tiekot uztaisīti (prez.pas.divd.) Viņā, un tiekot nostiprināti ticībā (prez.pas.divd.), tieši kā jūs tikāt mācīti (aor.pas.ind.), pāriplūzdami (prez.akt.divd.) pateicībā.
6.p. “jūs pieņēmāt” var tulkot arī “pieņēmuši”, bet jebkurā gadījumā tas ir noticis fakts. “Viņā staigājiet”, ko var tulkot arī “Viņā dzīvojiet”. Vārdu secība grieķu val. rāda, ka akcentēts tiek Jēzus, ticībā uz kuru un saskaņā ar kuru, kā arī pieķeroties Viņam staigājiet jeb dzīvojiet savu dzīvi.
7.p. “tikuši iesakņoti” ir perfektā, tātad darbība, kas notikusi pagātnē ar sekām tagadnē. Pie tam to ir paveicis kāds cits, nevis paši kolosieši. Un tā kā 7.p. pirmiem divdabjiem seko prievārda frāze, tad varm domāt, ka arī uz pirmo divdabi tā attiecas. Tas nozīmē, ka kolosieši ir tikuši iesakņoti Kristū. Tātad nav runa par to, ka vēl būtu jāiesakņojas vai ka tas būtu jādara kolosiešiem; to ir izdarījis Dievs kolosiešu labā.
Sekojošie tagadnes divdabji norāda uz turpinošu darbību, tātad kaut ko, kas ar korintiešiem notiek: “tiekot uztaisīti” un “tiekot nostiprināti” atkal pasīvā, tātad to kolosiešu labā dara Dievs. Uztaisīšana jeb uzbūvēšana notiek Kristū. Tas nozīmē, ka tā ir saistīta ar Kristus dabas iepazīšanu un pārveidošanu Viņa līdzībā. Nostiprināšana ticībā jeb var tulkot “ar ticību”: paliekot ticībā uz Jēzu un izturot ticībā dažādās grūtībās mēs tiekam nostiprināti. Ticībai uz Jēzu, ar kuru esam aicināti dzīvot un tikt nostiprināti, ir saturs, proti, “tieši kā jūs tikāt mācīti”, - tā ir mācība, šodien mēs teiktu: Bībeles mācība, kurai mēs sekojam savā dzīvē, lai tiktu nostiprināti ticībā jeb ar ticību.
Staigāšanu Jēzū (6.p.) ir jāpavada arī pāriplūstošai pateicībai. Tur Pāvils atkal lieto tagadnes divdabi, tikai šoreiz aktīvā. Tātad kolosieši, šodien mēs, esam tie, kuru dzīvi ir jāraksturo pāriplūstošai pateicībai Dievam.12.,13.p.:
12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
12 Ἐνδύσασθε οὖν ὡς ἐκλεκτοὶ τοῦ θεοῦ, ἅγιοι καὶ ἠγαπημένοι, σπλάγχνα οἰκτιρμοῦ, χρηστότητα, ταπεινοφροσύνην, πραΰτητα, μακροθυμίαν,
13 ἀνεχόμενοι ἀλλήλων καὶ χαριζόμενοι ἑαυτοῖς ἐάν τις πρός τινα ἔχῃ μομφήν· καθὼς καὶ ὁ κύριος ἐχαρίσατο ὑμῖν οὕτως καὶ ὑμεῖς·
12.p. “tērpieties” - no ἐνδύω - uzvilkt, apģērbt. Šis darbības vārds teikumā ir pirmais, kas nozīmē, ka to Pāvils ir akcentējis. Tā kā uzskaitītās lietas, kuras jāuzģērbj, ir akuzatīvā, tad var tulkot: “Tad uzģērbiet …. sirsnīgu līdzjūtību, laipnību …”
13.p. sākumā ir divi divdabji: ἀνεχόμενοι, prez., med., divd. no ἀνέχω - izturēt, paciest, panest. Un χαριζόμενοι, prez., med., divd. no χαρίζομαι - parādīt labvēlību, piedot. Šie divdabji paskaidro, kādā veidā ir jānotiek 12.p. minēto lietu uzģērbšanai jeb kā iespējams šīs lietas uzģērbt: “cits citu paciešot un cits citam piedodot”. Piem., uzģērbt pacietību (12.p. pacietība grieķu val. ir cits vārds: μακροθυμία - pacietība, izturība, panešana. Tas ir saliktenis, kurā μακρός nozīmē ilgi un θυμός - dedzība, dusmas. Tātad vārds nozīmē ilgu gaidīšanu, pirms tiek dota vaļa dusmām). Kā to uzģērbt? - Izturot jeb panesot un piedodot.
21.p.: “Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.”
οἱ πατέρες, μὴ ἐρεθίζετε τὰ τέκνα ὑμῶν, ἵνα μὴ ἀθυμῶσιν.
“nekaitinait”, μὴ ἐρεθίζετε, darb. vārds ar noliegumu tag., akt., imper. no ἐρεθίζω – kaitināt, uzbudināt, izprovocēt.
“netop bailīgi”, μὴ ἀθυμῶσιν, darbības vārds ar noliegumu tag., akt., konjunkt., no ἀθυμέω – atņemt drosmi (ἄθυμος, kur α - noliegums un θυμός – dedzība, dusmas). Līdz ar to “netop bailīgi” varētu tikt saprasts, ka tad bērni zaudē drosmi, dūšu, sparu.
Kaitināšana ir kā dūšas, uzņēmīguma atņemšana, jo tiek izmantota bērna neaizsargātība, viņš tiek pazemots, viņš nespēj pretī stāvēt pieaugušā cilvēka grēcīgajam spiedienam.
6.p.: “Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt.”
“tīkama” grieķu val. ir χάρις - žēlastība, labvēlība. Burtiski: “ar žēlastību” (iespējamais tulkojums frāzei ἐν χάριτι, kas lietota šajā rakstvietā).
Pirmā frāze 2012.g. tulkojumā: “Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga …” JD žēlastības tēma ir liela tēma. Dažas rakstvietas: Dievs mūs ir izglābis no žēlastības (Ef. 2:8), mēs kalpojam no Dieva žēlastības (Rom. 12:6); no Jēzus žēlastības mēs pārtiekam savā nespēkā (2.Kor. 12:9); Jēzus vārdi ir žēlastības vārdi, kas mums nepieciešami, lai mēs aizietu līdz galam (Ap.d. 20:32). Visās šajās rakstvietās ir lietots vārds χάρις. Un tāpēc, ka mēs paši pārtiekam no Dieva žēlastības, arī mūsu vārdiem, runai ir jābūt, burtiski tulkojot, “ar žēlastību” (ἐν χάριτι).