3.p.: “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …”
Kaut kāda veida ciešanas piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Daudzus cilvēkus ciešanas padara rūgtuma pilnus, citus - augstprātīgus par to, kam viņi gājuši cauri. Tās viņus savā veidā padara kroplus vai pat iznīcina. Tās sakropļo viņu identitāti. Turpmākā dzīvē viņus raksturo aizdomīgums, ļaundomība par citiem, aizvainojums, varbūt biklums, izvairīšanās no attiecībām, kurās, viņuprāt, varētu atkal piedzīvot sāpes. Varbūt viņi liedz sev kādus piedzīvojumus, neuzņemas atbildību, jo viņi baidās atkal tikt sāpināti.
Taču ap. Pāvila vārdi ir teikti par kristiešiem, par kuriem turpat iepriekšējos pantos lasām, Rom. 5:1.2:
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.
Un 5.p.: “mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots”.
Ticīgs cilvēks uz visu, kas notiek šajā zemes dzīvē, skatās pavisam citādi. Viņš ir:
- ticībā taisnots, - viņš zina, ka nekādi viņa paša labie darbi nenopelna vietu debesīs;
- viņam ir miers ar Dievu caur Jēzu - caur ticību Jēzum, kas nomira viņa vietā pie krusta;
- viņš apzinās, ka ir apžēlots cilvēks, un
- viņš teic sevi laimīgu “cerībā iemantot dievišķo godību”;
- un vēl priekš viņa, sk. 5.p.: “… cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”
Šāds cilvēks ciešanās vairs neskatās uz sevi vai neveic pašaizsardzību, bet paļaujas uz Dievu un ļauj Dievam noteikt to, kas ar viņu notiek. Viņš tic Dieva valdīšanai visā, tai skaitā attiecībā uz viņa atpestīšanu un aizvešanu uz debesu godību pa Viņa nodomātiem ceļiem.
Tātad, 3.p.: “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …” Bībele māca, ka ticīgam cilvēkam “ciešanas rada izturību” - ἡ θλῖψις ὑπομονὴν κατεργάζεται.
Ciešanas - θλῖψις - vajāšanas, ciešanas, bēdas.
Rada - κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt.
Teikt sevi laimīgu jeb lielītos un lepoties (καυχάομαι) ciešanās var tad, ja ir sapratne par ciešanu radošo efektu (κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt).
2.Kor. 4:16-18 arī ir lietots vārds κατεργάζομαι:
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod(κατεργάζεται, prez., med., ind. no κατεργάζομαι) mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Pāvils saka, ka mēs - kristieši - teicam sevi laimīgus savās ciešanās. Tā nav neprāta pazīme. Tā nav savtīga rīcība. Tā ir paļāvība uz Dievu un Viņa labumu.
Mēs bieži nevaram ietekmēt to, vai ciešam vai nē. Bet mēs varam pieņemt ciešanas kā ieguvumu, jo ciešanas nav zīme, ka Dievs mūs būtu pametis. Tas varētu būt gluži pretēji, proti, ka Viņš dara mūsos un mūsu dzīvē kaut ko īpašu, Viņa godam un mums par svētību.
Mārtiņš Balodis
Rom. 6:14
14.p.: “Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai.”
Grieķu val. šajā pantā ir divi γάρ, kas nozīmē “jo”. Tas nozīmē, ka pants sākas ar “jo”: “Jo grēks vairs nebūs jūsu kungs …” Tādā veidā šis pants pamato to, kāpēc ir vai nav jādara tas, kas rakstīts 12. un 13.p. Lietojot “tad” sanāk, ka tad, kad cilvēks pats ir ticis galā ar visu, “Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs …” Bet, pieturoties pie grieķu val. lietotā γάρ - jo, - “Jo grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai,” Dievs visu ir izdarījis caur Jēzu Kristu un tāpēc ir vai nav, attiecīgi, jādara tās lietas, kas aprakstītas 12. un 13.p.
Mārtiņš Balodis
Rom. 8:16
16.p.: “Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.” (1965.g.rev.teksts)
“Un Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni.” (2012.g.tulk.)
Darbības vārds, kas šajos tulkojumos iztulkots atšķirīgi, ir συνμαρτυρεῖ, prez., akt., ind., 3.p. viensk. no συνμαρτυρέω - liecināt kopā ar (σύν - ar, kopā ar; μαρτυρέω - liecināt). Tātad precīzāks šajā vietā ir 2012.g.tulkojums.
Mārtiņš Balodis
Rom. 8:26.27
Rom. 8:26.27:
26 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz (ὑπερεντυγχάνει) par mums ar bezvārdu nopūtām.
27 Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas (ἐντυγχάνει) par svētajiem.
Sk. tālāk 34.p.: "Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?" (ὃς καὶ ἐντυγχάνει ὑπὲρ ἡμῶν)
Sk. arī Ebr. 7:25: “Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (εἰς τὸ ἐντυγχάνειν ὑπὲρ αὐτῶν)
Visos četros pantos tas ir viens un tas pats vārds grieķu val. (ἐντυγχάνω – satikt; satikt, lai runātu, konsultētu, aizlūgtu; lūgt; aizlūgt), izņemot Rom. 8:26 tas ir kā saliktenis (ὑπερεντυγχάνω – aizlūgt). Tā kā vārda nozīme ir saistīta ar runāšanu, tad arī Ebr. 7:25 tas būtu jāsaprot ar nozīmi “aizlūgt”: “lai aizlūgtu par tiem”. Pie tam tas ir tagadnes laikā (Ebr. nenoteiksmē, Rom. visos trijos pantos īstenības izteiksmē), kas nozīmē, ka tas tiek darīts turpinoši.
MB
Mārtiņš Balodis
Rom. 8:34
Rom. 8:34: "Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?" (ὃς καὶ ἐντυγχάνει ὑπὲρ ἡμῶν)
Sk. skaidrojumu pie Rom. 8:26.27. Sk. arī Ebr. 7:25.
MB
Mārtiņš Balodis
Rom. 8:37
“Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.” (ὑπερνικῶμεν, prez., akt., ind. 1.pl. no ὑπερνικάω – būt vairāk kā uzvarētājam (šis vārds JD lietots tikai šeit)
MB
Mārtiņš Balodis
Rom. 10:17
17.p.: “Tātad ticība nāk no sludināšanas…” Vārds “sludināšanas” grieķu val. ir ἀκοή, kas nozīmē “dzirdēšana”. Sk. arī 14.p.: “… Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši?…”
Tatad Bībele māca, ka ticība nāk no tā, ka dzirdam Dieva vārdu.
Komentāri
3.p.: “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …”
Kaut kāda veida ciešanas piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Daudzus cilvēkus ciešanas padara rūgtuma pilnus, citus - augstprātīgus par to, kam viņi gājuši cauri. Tās viņus savā veidā padara kroplus vai pat iznīcina. Tās sakropļo viņu identitāti. Turpmākā dzīvē viņus raksturo aizdomīgums, ļaundomība par citiem, aizvainojums, varbūt biklums, izvairīšanās no attiecībām, kurās, viņuprāt, varētu atkal piedzīvot sāpes. Varbūt viņi liedz sev kādus piedzīvojumus, neuzņemas atbildību, jo viņi baidās atkal tikt sāpināti.
Taču ap. Pāvila vārdi ir teikti par kristiešiem, par kuriem turpat iepriekšējos pantos lasām, Rom. 5:1.2:
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.
Un 5.p.: “mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots”.
Ticīgs cilvēks uz visu, kas notiek šajā zemes dzīvē, skatās pavisam citādi. Viņš ir:
- ticībā taisnots, - viņš zina, ka nekādi viņa paša labie darbi nenopelna vietu debesīs;
- viņam ir miers ar Dievu caur Jēzu - caur ticību Jēzum, kas nomira viņa vietā pie krusta;
- viņš apzinās, ka ir apžēlots cilvēks, un
- viņš teic sevi laimīgu “cerībā iemantot dievišķo godību”;
- un vēl priekš viņa, sk. 5.p.: “… cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”
Šāds cilvēks ciešanās vairs neskatās uz sevi vai neveic pašaizsardzību, bet paļaujas uz Dievu un ļauj Dievam noteikt to, kas ar viņu notiek. Viņš tic Dieva valdīšanai visā, tai skaitā attiecībā uz viņa atpestīšanu un aizvešanu uz debesu godību pa Viņa nodomātiem ceļiem.
Tātad, 3.p.: “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …” Bībele māca, ka ticīgam cilvēkam “ciešanas rada izturību” - ἡ θλῖψις ὑπομονὴν κατεργάζεται.
Ciešanas - θλῖψις - vajāšanas, ciešanas, bēdas.
Rada - κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt.
Izturību - ὑπομονή - (palikšana zem) izturība, nelokāmība.
Teikt sevi laimīgu jeb lielītos un lepoties (καυχάομαι) ciešanās var tad, ja ir sapratne par ciešanu radošo efektu (κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt).
2.Kor. 4:16-18 arī ir lietots vārds κατεργάζομαι:
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod (κατεργάζεται, prez., med., ind. no κατεργάζομαι) mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Pāvils saka, ka mēs - kristieši - teicam sevi laimīgus savās ciešanās. Tā nav neprāta pazīme. Tā nav savtīga rīcība. Tā ir paļāvība uz Dievu un Viņa labumu.
Mēs bieži nevaram ietekmēt to, vai ciešam vai nē. Bet mēs varam pieņemt ciešanas kā ieguvumu, jo ciešanas nav zīme, ka Dievs mūs būtu pametis. Tas varētu būt gluži pretēji, proti, ka Viņš dara mūsos un mūsu dzīvē kaut ko īpašu, Viņa godam un mums par svētību.
14.p.: “Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai.”
ἁμαρτία γὰρ ὑμῶν οὐ κυριεύσει, οὐ γάρ ἐστε ὑπὸ νόμον, ἀλλὰ ὑπὸ χάριν.
Grieķu val. šajā pantā ir divi γάρ, kas nozīmē “jo”. Tas nozīmē, ka pants sākas ar “jo”: “Jo grēks vairs nebūs jūsu kungs …” Tādā veidā šis pants pamato to, kāpēc ir vai nav jādara tas, kas rakstīts 12. un 13.p. Lietojot “tad” sanāk, ka tad, kad cilvēks pats ir ticis galā ar visu, “Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs …” Bet, pieturoties pie grieķu val. lietotā γάρ - jo, - “Jo grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai,” Dievs visu ir izdarījis caur Jēzu Kristu un tāpēc ir vai nav, attiecīgi, jādara tās lietas, kas aprakstītas 12. un 13.p.
16.p.: “Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.” (1965.g.rev.teksts)
“Un Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni.” (2012.g.tulk.)
αὐτὸ τὸ Πνεῦμα συνμαρτυρεῖ τῷ Πνεύματι ἡμῶν, ὅτι ἐσμὲν τέκνα Θεοῦ.
Darbības vārds, kas šajos tulkojumos iztulkots atšķirīgi, ir συνμαρτυρεῖ, prez., akt., ind., 3.p. viensk. no συνμαρτυρέω - liecināt kopā ar (σύν - ar, kopā ar; μαρτυρέω - liecināt). Tātad precīzāks šajā vietā ir 2012.g.tulkojums.
Rom. 8:26.27:
26 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz (ὑπερεντυγχάνει) par mums ar bezvārdu nopūtām.
27 Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas (ἐντυγχάνει) par svētajiem.
Sk. tālāk 34.p.: "Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?" (ὃς καὶ ἐντυγχάνει ὑπὲρ ἡμῶν)
Sk. arī Ebr. 7:25: “Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (εἰς τὸ ἐντυγχάνειν ὑπὲρ αὐτῶν)
Visos četros pantos tas ir viens un tas pats vārds grieķu val. (ἐντυγχάνω – satikt; satikt, lai runātu, konsultētu, aizlūgtu; lūgt; aizlūgt), izņemot Rom. 8:26 tas ir kā saliktenis (ὑπερεντυγχάνω – aizlūgt). Tā kā vārda nozīme ir saistīta ar runāšanu, tad arī Ebr. 7:25 tas būtu jāsaprot ar nozīmi “aizlūgt”: “lai aizlūgtu par tiem”. Pie tam tas ir tagadnes laikā (Ebr. nenoteiksmē, Rom. visos trijos pantos īstenības izteiksmē), kas nozīmē, ka tas tiek darīts turpinoši.MB
Rom. 8:34: "Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?" (ὃς καὶ ἐντυγχάνει ὑπὲρ ἡμῶν)
Sk. skaidrojumu pie Rom. 8:26.27. Sk. arī Ebr. 7:25.MB
“Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.” (ὑπερνικῶμεν, prez., akt., ind. 1.pl. no ὑπερνικάω – būt vairāk kā uzvarētājam (šis vārds JD lietots tikai šeit)
MB
17.p.: “Tātad ticība nāk no sludināšanas…” Vārds “sludināšanas” grieķu val. ir ἀκοή, kas nozīmē “dzirdēšana”. Sk. arī 14.p.: “… Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši?…”
Tatad Bībele māca, ka ticība nāk no tā, ka dzirdam Dieva vārdu.