• Lūgšana ciešanu laikā

  • 1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma.
  • 2 Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
  • 3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām.
  • 4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
  • 5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
  • 6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
  • 7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
  • 8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
  • 9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
  • 10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
  • 11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
  • 12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
  • 13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
  • 14 Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!
  • 15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
  • 16 lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
  • 17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā,
  • 18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
  • 19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
  • 20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
  • 21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
  • 22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
  • 23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu!
  • 24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās!
  • 25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
  • 26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
  • 27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
  • 28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
  • 29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
  • 30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
  • 31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
  • 32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
  • 33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
  • 34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos.
  • 35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
  • 36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
  • 37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.