• Dzīves gudrība

  • 1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām.
  • 2 Uzklausiet to, visas tautas, lieciet vērā visi, kas apdzīvojat pasauli,
  • 3 jūs, cilvēku bērni, visnotaļ bagāti un nabagi, visi līdzi!
  • 4 Manas mutes runa lai ir gudrība, un manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība.
  • 5 Es savu ausi pievērsīšu gudras līdzības vārdam un savu mīklu izteikšu ar cītaras skaņām.
  • 6 Kāpēc gan man ļaunā dienā bīties, kad ap mani plosās manu vajātāju negantība?
  • 7 Viņi paļaujas uz savu padomu un lepojas ar savu lielo bagātību.
  • 8 Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves -
  • 9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,-
  • 10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.
  • 11 Jo redzi, gudri vīri mirst, bezprātis un nepraša - visi vienādi iet bojā un savu mantu atstāj citiem.
  • 12 Kapi ir viņu nami uz mūžiem un viņu mājokļi uz audžu audzēm, kaut arī viņi savā vārdā nosauca veselas valstis.
  • 13 Tomēr cilvēks nepastāv savā godībā, viņš ir līdzīgs kustonim, kam dara galu.
  • 14 Tā klājas tiem, kas pārmērīgi paļaujas uz sevi, tā beidzas to ceļš, kas par daudz lepni uz savām runām. (Sela.)
  • 15 Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot.
  • 16 Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis.
  • 17 Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums,
  • 18 jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi.
  • 19 Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas,
  • 20 tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam.
  • 21 Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.