• Cerība nepamet kaunā

  • 1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
  • 2 Pie Tevis, Kungs, es patveros, neļauj man kaunā palikt mūžīgi! Izglāb mani pēc Tavas taisnības!
  • 3 Pievērs man Savu ausi, izglāb mani ar steigu, esi man par klinti, kur varu patverties, par stipru pili, kas man palīdz!
  • 4 Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ.
  • 5 Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
  • 6 Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.
  • 7 Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz To Kungu.
  • 8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
  • 9 Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
  • 10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
  • 11 Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst.
  • 12 Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
  • 13 Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.
  • 14 Es dzirdu, kā daudzi mani nievā:"Izbailes visapkārt!" Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību.
  • 15 Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku:"Tu esi mans Dievs."
  • 16 Tavā rokā stāv mani likteņi - izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas!
  • 17 Liec spīdēt Savam vaigam pār Savu kalpu, palīdzi man pēc Savas žēlastības!
  • 18 Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē!
  • 19 Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas.
  • 20 Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cer!
  • 21 Tu viņus pasargi Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus Savā namā no nesaticīgām mēlēm.
  • 22 Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mani tik brīnišķi žēlojis - kā stiprā pilsētā!
  • 23 Bet es domāju savās bailēs:"Es esmu atstumts no Tavām acīm!" Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kuru es griezos pie Tevis.
  • 24 Mīliet To Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo Tas Kungs ir uzticīgs un pasargā Sev uzticīgos, bet tam, kas augstprātīgi uzpūšas, Viņš taisnīgi atmaksā papilnam.
  • 25 Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu!