• Lūgšana pēc aizstāvības un atriebšanas

  • 1 Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Ak, Dievs, es Tevi slavēju, neciet klusu!
  • 2 Jo bezdievju mute un meļu mute ir atvērusies pret mani un runā ar viltus mēli.
  • 3 Tie uzbrūk man dzēlīgi no visām pusēm ar naidīgiem vārdiem un bez iemesla apkaro mani.
  • 4 Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu.
  • 5 Tie atmaksā labu ar ļaunu, ar ienaidu par manu mīlestību.
  • 6 Iecel viņam bezdievi par tiesnesi, un sātans lai stāv viņam pie viņa labās rokas!
  • 7 Par vainīgu lai viņš top atzīts tiesā, un pat viņa Dieva lūgšana lai kļūst viņam par grēku!
  • 8 Viņa mūža dienas lai iet mazumā, viņa amatu lai pārņem citi!
  • 9 Par bāriņiem lai kļūst viņa bērni un par atraitni viņa sieva!
  • 10 Viņa bērni lai staigā kā klaidoņi ubagodami un meklē maizi tālu no savas tēva mājas drupām!
  • 11 Parāda devējs lai atņem visu, kas viņam ir, svešinieki lai izvazā un laupa viņa mantu!
  • 12 Neviens lai viņam nepalīdz, un lai neviens nežēlo viņa bārabērnus!
  • 13 Viņa pēcnācēji lai top izdeldēti, otrā augumā lai izzūd viņa vārds!
  • 14 Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti!
  • 15 Tie lai paliek Tā Kunga priekšā vienumēr, un viņa piemiņa lai izzūd virs zemes,
  • 16 tādēļ ka viņš necentās rādīt mīlestību, bet vajāja atstāto un nabago un sirdī noskumušo, lai to nogalinātu.
  • 17 Viņš mīlēja lāstu - lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību - tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!
  • 18 Viņš tērpās lāstos kā drēbēs - lai tie tagad spiežas kā ūdens viņam iekšā, kā eļļa viņa kaulos!
  • 19 Tie lai top viņam kā par drēbēm, kas viņu sedz, kā par jostu, ar ko tas jožas!
  • 20 Tā lai ir Tā Kunga alga maniem pretiniekiem un visiem tiem, kas par mani runā ļaunu!
  • 21 Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ, Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
  • 22 Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana sirds manī ir ievainota.
  • 23 Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
  • 24 Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav.
  • 25 Es esmu kļuvis ļaudīm par apsmieklu: kad viņi mani redz, viņi, mani nievādami, krata galvu.
  • 26 Palīdzi man, ak, Kungs mans Dievs, izglāb mani pēc Savas žēlastības!
  • 27 Lai viņi atzīst, ka tā ir Tava roka, ka Tu, Kungs, to dari!
  • 28 Lai viņi lād, bet Tu svētī; kad viņi ceļas, tad lai viņi krīt kaunā, bet Tavs kalps lai priecājas!
  • 29 Mani pretinieki lai top tērpti kaunā, viņu negods lai viņus sedz kā drēbes!
  • 30 Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
  • 31 jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina.