• Nelaimīga cilvēka lūgšana mūžīgajam Dievam

  • 1 Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā.
  • 2 Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā!
  • 3 Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!
  • 4 Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
  • 5 Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
  • 6 No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
  • 7 Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
  • 8 Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
  • 9 Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
  • 10 Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
  • 11 Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
  • 12 Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
  • 13 Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
  • 14 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
  • 15 jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
  • 16 lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
  • 17 kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.
  • 18 Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.
  • 19 Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu!
  • 20 Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,
  • 21 lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos,
  • 22 lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu,
  • 23 kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam.
  • 24 Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas.
  • 25 Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!"
  • 26 Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.
  • 27 Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.
  • 28 Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
  • 29 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.