• Līdzība par ķēniņa dēla kāzām

  • 1 Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja:
  • 2 "Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas.
  • 3 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.
  • 4 Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās.
  • 5 Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās.
  • 6 Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva.
  • 7 Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.
  • 8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi.
  • 9 Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.
  • 10 Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.
  • 11 Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs.
  • 12 Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms.
  • 13 Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
  • 14 Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."
  • Par nodevu maksāšanu cēzaram

  • 15 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā.
  • 16 Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: "Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
  • 17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?"
  • 18 Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi?
  • 19 Parādait Man nodevu naudu." Un tie atnesa Viņam vienu denāriju.
  • 20 Un Viņš sacīja tiem: "Kā attēls šis un uzraksts?"
  • 21 Tie sacīja: "Ķeizara." Tad Viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder."
  • 22 Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.
  • Saduķeji izjautā Jēzu par augšāmcelšanos

  • 23 Tanī dienā nāca pie Viņa saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,
  • 24 sacīdami: "Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. -
  • 25 Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim.
  • 26 Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam.
  • 27 Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira.
  • 28 Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi."
  • 29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.
  • 30 Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.
  • 31 Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis:
  • 32 Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs."
  • 33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par Viņa mācību.
  • Lielākais bauslis

  • 34 Bet farizeji, dzirdēdami, ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās,
  • 35 un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja:
  • 36 "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?"
  • 37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
  • 38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
  • 39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
  • 40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."
  • Par Kristu – Dāvida dēlu un Kungu

  • 41 Kad farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja:
  • 42 "Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls Viņš ir?" Tie Viņam saka: "Dāvida."
  • 43 Viņš tiem sacīja: "Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, sacīdams:
  • 44 Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par pameslu Tavām kājām. -
  • 45 Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?"
  • 46 Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt.