• Jēzus Pilāta priekšā

  • 1 Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika To aizvest un nodeva Viņu Pilātam.
  • 2 Un Pilāts Viņam jautāja: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam saka: "Tu to saki."
  • 3 Un augstie priesteri Viņu smagi apsūdzēja.
  • 4 Bet Pilāts Viņam atkal vaicāja: "Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie Tevi apsūdz!"
  • 5 Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās.

  • Jēzum piespriež nāves sodu

  • 6 Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.
  • 7 Bet tur bija kāds, vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību.
  • 8 Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts.
  • 9 Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?"
  • 10 Jo viņš zināja, ka augstie priesteri To bija nodevuši aiz skaudības.
  • 11 Bet augstie priesteri sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu.
  • 12 Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: "Ko tad lai daru ar To, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?"
  • 13 Bet tie atkal brēca: "Sit Viņu krustā!"
  • 14 Bet Pilāts tiem sacīja: "Ko tad Viņš ļaunu darījis?" Bet tie vēl vairāk brēca: "Sit Viņu krustā!"
  • 15 Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.

  • Kareivji ņirgājas par Jēzu

  • 16 Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir, pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku.
  • 17 Un tie Viņam apvelk purpura apmetni un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika Viņam to galvā
  • 18 un sāka Viņu sveicināt: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"
  • 19 Un sita Viņam pa galvu ar niedri, un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.
  • 20 Un, kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka purpura apmetni un Viņam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu aizveda, lai sistu krustā.

  • Jēzus krustā sišana

  • 21 Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu.
  • 22 Un tie Viņu noveda Golgatā, kas tiek tulkots: pieres vieta.
  • 23 Un Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš to nepieņēma.
  • 24 Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.
  • 25 Un tā bija trešā stunda, kad Viņu sita krustā.
  • 26 Un bija likts uzraksts Viņa vainas apzīmēšanai: JŪDU ĶĒNIŅŠ.
  • 27 Un līdz ar Viņu sita krustā divi slepkavas, vienu Viņam pa labo, otru pa kreiso roku.
  • 28 Un raksti ir piepildīti, kas saka: "Viņš tika ļaundariem pielīdzināts."
  • 29 Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: "Redzi, Tempļa noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās,
  • 30 palīdzies pats Sev un kāp no krusta zemē."
  • 31 Tāpat arī augstie priesteri ar rakstu mācītājiem Viņu apsmēja un sacīja: "Citus Viņš ir pestījis un Sevi pašu Viņš nevar pestīt.
  • 32 Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam." Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu zaimoja.

  • Jēzus nāve

  • 33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
  • 34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: "Eloī, Eloī, lamā zabahtani?" Tas ir tulkots: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?"
  • 35 Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: "Redzi, Viņš sauc Ēliju."
  • 36 Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri, un deva Viņam dzert, sacīdams: "Pagaidiet, redzēsim, vai Ēlija nāks un Viņu noņems."
  • 37 Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.
  • 38 Un priekškars Templī pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.
  • 39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams, ka Viņš tādā veidā bija miris, sacīja: "Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls."
  • 40 Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome.
  • 41 Tās, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.

  • Jēzus guldīšana kapā

  • 42 Kad jau vakars metās un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir, sabata priekšvakars,
  • 43 Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
  • 44 Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau bija nomiris, un, virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš miris?
  • 45 Un, to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.
  • 46 Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika Viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.
  • 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur Viņš tapa nolikts.