"Evaņģēlijs" ir vārds, kas nāk no grieķu val. vārda εὐαγγέλιον, kas nozīmē "labā vēsts". Šis vārds lietots Marka evaņģēlija pirmajā pantā.
Autors
Šīs grāmatas autors ir Marks, Palestīnas ebrejs (Ap.d. 12:12). Pašā evaņģēlijā autors gan nav nosaukts, bet Eusebijs, citējot Papiju, saka, ka Marks bija tulks, kad Pēteris mācīja. Tātad aiz Marka evaņģēlija satura ir apustulis Pēteris. Ciešā saikne starp Marku un Pēteri (1.Pēt. 5:13) pamanāma, ja tiek salīdzināts evaņģēlija saturs un Pētera sprediķis Apustuļu darbos 10:36-41.
Marka vārds Jaunajā Derībā parādās 8 reizes (Ap.d. 12:12.25; 13:5.13; 15:37-39; Kol. 4:10; 2.Tim. 4:11; Filemonam 23:24; 1.Pēt. 5:13). Jānis bija viņa ebreju vārds, un Marks bija viņa romiešu vārds (Ap.d. 12:12). Marks bija Marijas dēls, kurai bija māja Jeruzālemē, acīmredzot, pietiekami plaša ticīgo tikšanās vieta kristīgās draudzes sākuma dienās (Ap.d. 12.nod.)s. Marks bija Barnabas brāļa dēls (Kol. 4:10). Marks ir bijis Pāvila misijas līdzdalībnieks (Ap.d. 13:5), kas pēc neilga laika, mums nezināmu iemeslu dēļ, atteicās no misijas (Ap.d. 13:13; 15:37.38). Tomēr vēlāk viņš atkal bija ļoti noderīgs Pāvilam (2.Tim. 4:11).
Marka evaņģēlijs, kopā ar Mateja un Lūkas evaņģēlijiem, ir sinoptiskie evaņģēliji, kas nozīmē, ka saistoši ir jautājumi par šo evaņģēliju līdzību: vai evaņģēliju autori izmantoja viens otra uzrakstīto? Kurš kuru izmantoja? Parasti Marku uzlūko kā pirmo, kuru izmantojuši Matejs un Lūka. Bet to nezinām.
Sarakstīšanas vieta
Ja ar 1.Pēt. 5:13 minēto Babilonu ir domāta Roma, tad sarakstīšanas vieta varētu būt Roma.
Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks
Primārā evaņģēlija auditorija, iespējams, bija cilvēki Romā. Uz to varētu norādīt gan 1.Pēt. 5:13 (ja Babilona nozīmē Romu), gan arī tas, kas, salīdzinot ar citiem evaņģēlijiem, tajā ir iekļauts un kas nav iekļauts. Piemēram, cittautiešiem varēja nebūt svarīga Jēzus ģenealoģija, kas ir Mateja ev. sākumā.
Marks arī interpretē aramiešu vārdus, kas nebūtu pazīstami Romā dzīvojošiem cittautiešiem (aramiešu vārdi tiek tulkoti):
Mk 3:17: "… un Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem pielika vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli …" (Boanerges - aramiešu val.)
Mr. 5:41: "Un Viņš satvēra bērna roku un saka uz to: "Talita, kūmi!" Tas ir tulkots: "Meitiņ, Es tev saku, celies augšā!""
Mr. 7:34: "… un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: atveries.""
Mr. 15:22: "Un tie Viņu noveda Golgatā, kas tiek tulkots: pieres vieta."
Kāpēc evaņģēlija autors uzreiz nerakstīja tulkojumu aramiešu vārdiem? Iespējams, ka aramiešu izteicieni bija īpašā atmiņā par to, ko darīja Jēzus.
Kaut arī Marks rakstīja savu evaņģēliju grieķu valodā, viņš lieto vairākus latīņu terminus grieķu ekvivalentu vietā (kādi no tiem lietoti arī citos evaņģēlijos).
Tā kā aiz Marka kā evaņģēlija autora jeb uzrakstītāja ir Pēteris, pēc Papija liecības, tad tas palīdz saprast labāk tādas vietas kā Mr. 7:19b (sk. Ap.d. 10:9-17.28) un Mr. 16:7 (par Pēteri īpaši pieteikts - nav citos evaņģēlijos).
Marks daudz izmanto vārdu "tūlīt" (εὐθύς) 42x (atlikušajā JD vēl 12x, no kurām Mt. 5x, Lk. 1x). Marks arī daudz lieto tagadnes laiku, ko citi evaņģēliju autori dara mazāk. Iespējams, ka tā stāstītais (Pēteris to sludināja) tika paspilgtināts.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta aicinājumam kļūt par mācekli (Mk. 8.-10.nod.). Visām 3 rakstvietām, kurās Jēzus runā par savām ciešanām, seko mācība par to, ko nozīmē būt Jēzus māceklim, proti, viņam ir jācieš. Sk. Mr. 8:31-38; 9:30-37; 10:32-45. Tieši šī iezīme, proti, ka sekošana Jēzum iekļauj ciešanas, - tieši tāpat, kā Jēzus cieta, - varētu būt viena no norādēm, kāds ir šī evaņģēlija vismaz viens no sarakstīšanas iemesliem, proti, iedrošināt kristiešus, kas cieš, izturēt ciešanās.
Mārtiņš Balodis
Jāņa Kristītāja sludināšana
1
Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums.
2
Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu,
3
saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.-
4
Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.
5
Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
6
Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu,
7
un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.
8
Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."
Jēzus kristīšana
9
Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nacaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jordānā.
10
Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies.
11
Un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man ir labs prāts."
Jēzus kārdināšana
12
Un Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.
13
Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
14
Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:
15
"Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju."
Pirmo mācekļu aicināšana
16
Un, pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.
17
Un Jēzus tiem sacīja: "Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem."
18
Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, Viņam sekoja.
19
Un, nedaudz tālāk pagājis, Viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā tīklus lāpām.
20
Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja Viņam pakaļ.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
21
Un viņi nonāca Kapernaumā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja sinagogā un mācīja.
22
Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.
23
Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,
24
sacīdams: "Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais."
25
Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: "Paliec klusu un izej no tā."
26
Un, to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.
27
Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa."
28
Un tūdaļ Viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.
Jēzus dziedina slimos
29
Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.
30
Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja.
31
Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.
32
Un, kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.
33
Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.
34
Un Viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un Viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina.
Jēzus sludina visā Galilejā
35
Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
36
Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, Viņam steidzās pakaļ,
37
un, Viņu atraduši, tie Viņam saka: "Visi Tevi meklē."
38
Un Viņš tiem saka: "Noejam citur tuvējos miestos, ka Es tur arī sludinu; jo tāpēc Es esmu nācis."
39
Un Viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.
Spitālīgā dziedināšana
40
Un kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: "Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt."
41
Un Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: "Es gribu, topi šķīsts."
42
Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.
43
Un Viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina,
44
un uz to sacīja: "Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību."
45
Bet tas izgājis iesāka daudz runāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.
"Evaņģēlijs" ir vārds, kas nāk no grieķu val. vārda
εὐαγγέλιον, kas nozīmē "labā vēsts". Šis vārds lietots Marka evaņģēlija pirmajā pantā.Autors
Šīs grāmatas autors ir Marks, Palestīnas ebrejs (Ap.d. 12:12). Pašā evaņģēlijā autors gan nav nosaukts, bet Eusebijs, citējot Papiju, saka, ka Marks bija tulks, kad Pēteris mācīja. Tātad aiz Marka evaņģēlija satura ir apustulis Pēteris. Ciešā saikne starp Marku un Pēteri (1.Pēt. 5:13) pamanāma, ja tiek salīdzināts evaņģēlija saturs un Pētera sprediķis Apustuļu darbos 10:36-41.
Marka vārds Jaunajā Derībā parādās 8 reizes (Ap.d. 12:12.25; 13:5.13; 15:37-39; Kol. 4:10; 2.Tim. 4:11; Filemonam 23:24; 1.Pēt. 5:13). Jānis bija viņa ebreju vārds, un Marks bija viņa romiešu vārds (Ap.d. 12:12). Marks bija Marijas dēls, kurai bija māja Jeruzālemē, acīmredzot, pietiekami plaša ticīgo tikšanās vieta kristīgās draudzes sākuma dienās (Ap.d. 12.nod.)s. Marks bija Barnabas brāļa dēls (Kol. 4:10). Marks ir bijis Pāvila misijas līdzdalībnieks (Ap.d. 13:5), kas pēc neilga laika, mums nezināmu iemeslu dēļ, atteicās no misijas (Ap.d. 13:13; 15:37.38). Tomēr vēlāk viņš atkal bija ļoti noderīgs Pāvilam (2.Tim. 4:11).
Marka evaņģēlijs, kopā ar Mateja un Lūkas evaņģēlijiem, ir sinoptiskie evaņģēliji, kas nozīmē, ka saistoši ir jautājumi par šo evaņģēliju līdzību: vai evaņģēliju autori izmantoja viens otra uzrakstīto? Kurš kuru izmantoja? Parasti Marku uzlūko kā pirmo, kuru izmantojuši Matejs un Lūka. Bet to nezinām.
Sarakstīšanas vieta
Ja ar 1.Pēt. 5:13 minēto Babilonu ir domāta Roma, tad sarakstīšanas vieta varētu būt Roma.
Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks
Primārā evaņģēlija auditorija, iespējams, bija cilvēki Romā. Uz to varētu norādīt gan 1.Pēt. 5:13 (ja Babilona nozīmē Romu), gan arī tas, kas, salīdzinot ar citiem evaņģēlijiem, tajā ir iekļauts un kas nav iekļauts. Piemēram, cittautiešiem varēja nebūt svarīga Jēzus ģenealoģija, kas ir Mateja ev. sākumā.
Marks arī interpretē aramiešu vārdus, kas nebūtu pazīstami Romā dzīvojošiem cittautiešiem (aramiešu vārdi tiek tulkoti):
Kāpēc evaņģēlija autors uzreiz nerakstīja tulkojumu aramiešu vārdiem? Iespējams, ka aramiešu izteicieni bija īpašā atmiņā par to, ko darīja Jēzus.
Kaut arī Marks rakstīja savu evaņģēliju grieķu valodā, viņš lieto vairākus latīņu terminus grieķu ekvivalentu vietā (kādi no tiem lietoti arī citos evaņģēlijos).
Tā kā aiz Marka kā evaņģēlija autora jeb uzrakstītāja ir Pēteris, pēc Papija liecības, tad tas palīdz saprast labāk tādas vietas kā Mr. 7:19b (sk. Ap.d. 10:9-17.28) un Mr. 16:7 (par Pēteri īpaši pieteikts - nav citos evaņģēlijos).
Marks daudz izmanto vārdu "tūlīt" (
εὐθύς) 42x (atlikušajā JD vēl 12x, no kurām Mt. 5x, Lk. 1x). Marks arī daudz lieto tagadnes laiku, ko citi evaņģēliju autori dara mazāk. Iespējams, ka tā stāstītais (Pēteris to sludināja) tika paspilgtināts.Īpaša uzmanība tiek pievērsta aicinājumam kļūt par mācekli (Mk. 8.-10.nod.). Visām 3 rakstvietām, kurās Jēzus runā par savām ciešanām, seko mācība par to, ko nozīmē būt Jēzus māceklim, proti, viņam ir jācieš. Sk. Mr. 8:31-38; 9:30-37; 10:32-45. Tieši šī iezīme, proti, ka sekošana Jēzum iekļauj ciešanas, - tieši tāpat, kā Jēzus cieta, - varētu būt viena no norādēm, kāds ir šī evaņģēlija vismaz viens no sarakstīšanas iemesliem, proti, iedrošināt kristiešus, kas cieš, izturēt ciešanās.