• Ījab, pieņem Dieva pārmācību!

  • 1 Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kuru no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst?
  • 2 Tik tiešām, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība.
  • 3 Es esmu gan redzējis arī nelgu iesakņojamies, bet drīz vien man bija jānolād viņa miteklis.
  • 4 Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja.
  • 5 Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības.
  • 6 Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,
  • 7 bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.
  • 8 Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam,
  • 9 Tam, kas dara jo varenas lietas, kuras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita,
  • 10 Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam,
  • 11 kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi;
  • 12 Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu;
  • 13 Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos:
  • 14 dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā.
  • 15 Viņš ir tas, kas izglābj no zobena, no viņu mutes, un nabago no stiprā rokas.
  • 16 Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti.
  • 17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības,
  • 18 jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina.
  • 19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars.
  • 20 Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kara laikā no zobena varas.
  • 21 No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs.
  • 22 Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties,
  • 23 jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā.
  • 24 Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un, kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst,
  • 25 un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, cik zāles virs zemes.
  • 26 Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis.
  • 27 Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!"