• Ījabs: neizmērojama ir Dieva varenība

  • 1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
  • 2 "Kā tu nu esi palīdzējis tam, kam pašam nav spēka, kā esi atbalstījis to, kā elkonis ir vājš!
  • 3 Kādu padomu tu nu esi sniedzis tam, kam nav paša gudrības, un cik lielā pārpilnībā tu viņam esi cēlis priekšā savas zināšanas!
  • 4 Kā priekšā tu esi uzstājies ar pamācīgu runu, un kā gars ir runājis no tevis?
  • 5 Mirušo ēnas pat trīc izbailēs Dieva priekšā zem ūdeņiem un visi tie, kas tur mīt.
  • 6 Mirušo valstība ir kaila Viņa priekšā, un nav pat apsega nāves bezdibenī.
  • 7 Viņš ir tas, kas izpleš zemes ziemeļus pāri tukšumam, kas tur zemi uzkārtu ne pie kā.
  • 8 Viņš savos mākoņos saņem ūdeni, un padebeši tomēr aiz šā ūdens svara nesaplīst gabalos.
  • 9 Viņš aizsedz skatam Savu goda krēslu, tam pāri pārklājot Savus mākoņus.
  • 10 Viņš pāri ūdeņiem nospraudis galējo robežu, kur saskaras gaisma un tumsa.
  • 11 Un debesu balsti sāk grīļoties un trīcēt, kad Viņš rājas.
  • 12 Ar Savu spēku Viņš apklusina jūru, un ar Savu gudrību Viņš satriec Rahabu.
  • 13 Ar Viņa dvesmu debesis kļūst spoži tīras, Viņa roka ir tā, kas nodūra bēguļojošo pūķi.
  • 14 Redzi, tās ir tikai Viņa valdīšanas pamales, un cik klusa čukstoņa ir tas, ko mēs no Viņa dzirdam! Tomēr pērkona dārdus kā Viņa varas izpausmi - kas gan tos var izprast?"