• Ījabs: bezdievis bieži iziet bez soda

  • 1 Ījabs atkal atbildēja un sacīja:
  • 2 "Klausaities, klausaities manu runu, un lai tā aizstāj man jūsu mierinājumus!
  • 3 Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem tad tu vari, cik gribi, zoboties!
  • 4 Vai tad mana sūdzība vēršas pret cilvēkiem, bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam?
  • 5 Pagriezieties šurp pie manis - un jūs sastingsit un liksit roku uz savas mutes!
  • 6 Pat man, tiklīdz es to tikai pieminu, ir jāizbīstas, un manu miesu sagrābj šaušalas!
  • 7 Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā?
  • 8 Viņu vaigu priekšā ir nostiprinājušies to pēcnācēji, un viņu acu priekšā ir viņu atvašu atvases.
  • 9 Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskar Dieva rīkste.
  • 10 Viņu vērsis aplec un neatstāj teles ālavās, viņu govs atnesas, tā neizmetas.
  • 11 Tie savus mazos zēnus izlaiž kā avju pulkus, un viņu bērni lēkā bariem.
  • 12 Tie ir līksmi ar bungām un cītarām un priecājas ar stabuļu skaņām.
  • 13 Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī.
  • 14 Un, lūk, tomēr tie ir, kas saka Dievam: atkāpies no mums, mums nav nekādas patikas zināt Tavus ceļus!
  • 15 Kas tad ir tas Visuvarenais, ka mēs lai Viņam kalpojam, un ko tas līdz, ka mēs Viņu pielūdzam?
  • 16 Redziet, viņu laime un labklājība tomēr nav viņu rokās, un lai no manis tālu paliek bezdievīgo domāšanas veids!
  • 17 Bet cik bieži tad gadās, ka izdziest bezdievīgo gaismeklis un viņus skar iznīcības pirksts, ka Viņš viņiem piešķir likteņus saskaņā ar Savām dusmām,
  • 18 ka tie kļūst kā salmi vēja varā, kā pelavas, ko virpuļos aiznes lielā auka?
  • 19 Dievs pataupa, jūs sakāt, viņa nelaimi viņa bērniem. Taču Dievam vajadzētu to atmaksāt viņam pašam un tā, lai viņš to mana,
  • 20 ka lai viņa paša acis redz savu postu un lai viņš dzer malku no Visuvarenā bardzības!
  • 21 Un kāda gan tam bēda pēc paša dzīves par savu namu pēc tam, kad pārtraukts viņa ritošo mēnešu skaits?
  • 22 Vai kāds dos pamācības Dievam, Viņam, kas tiesā pat visaugstākos?
  • 23 Te viens nomirst pilns spēka visā mierā, pilnīgi bez rūpēm;
  • 24 viņa slauktuves un podi ir pilni piena, un smadzenes viņa kaulos ir barības spēcinātas;
  • 25 un citam jāmirst dvēseles sarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus.
  • 26 Un abi vienādi tie guļ kapa smiltīs, un pāri tiem sedzas iznīcība.
  • 27 Redziet, es labi zinu jūsu slepenos sirds nodomus, jūsu aizmugurisko viltu un paņēmienus, ar kādiem jūs man darāt pāri.
  • 28 Ja jūs sakāt: kur tad palicis dižciltīgā mājoklis, un kur ir bezdievīgo telts un iedzīve? -
  • 29 vai tad jūs neesat jautājuši tiem, kas tālus ceļus staigā un kuru zīmes jūs neatstājat bez ievērības?
  • 30 Proti, ka ļaunais glābjas nelaimes dienā un bardzības dienā top pasargāts.
  • 31 Un kas viņam atklāti acīs viņa ceļu pārmet, kas viņu soda, kad tas ko dara?
  • 32 Nē, viņu vēl svinīgi pavada uz pēdējo dusas vietu un izliek pie viņa kapa vēl sardzi.
  • 33 Maigi sedz viņu ielejas velēnas, un viņa dzīves gaitas turpina tālāk visa pasaule, tāpat kā bezgala daudz ir bijis viņam priekšgājēju.
  • 34 Kālab tad jūs mani mierināt ar neīstu patiesību? Jūsu atbildes ir un paliek tikai māņi."