Saīsinājumi atbilst izvēlētā tulkojuma valodai: latviski atkl, angliski rev.
1. Mozus
2. Mozus
3. Mozus
4. Mozus
5. Mozus
Jozuas
Soģu
Rutes
1. Samuēla
2. Samuēla
1. Ķēniņu
2. Ķēniņu
1. Laiku
2. Laiku
Ezras
Nehemijas
Esteres
Ījaba
Psalmi
Salamana Pamācības
Salamans Mācītājs
Augstā dziesma
Jesajas
Jeremijas
Raudu dziesmas
Ecēhiēla
Daniēla
Hozejas
Joēla
Āmosa
Obadjas
Jonas
Mihas
Nahuma
Habakuka
Cefanjas
Hagaja
Caharijas
Maleahija
Mateja ev.
Marka ev.
Lūkas ev.
Jāņa ev.
Apustuļu darbi
Romiešiem
1. korintiešiem
2. korintiešiem
Galatiešiem
Efeziešiem
Filipiešiem
Kolosiešiem
1. tesaloniķiešiem
2. tesaloniķiešiem
1. Timotejam
2. Timotejam
Titam
Filemonam
Ebrejiem
Jēkaba
1. Pētera
2. Pētera
1. Jāņa
2. Jāņa
3. Jāņa
Jūdas vēstule
Atklāsmes
Dāvida kari
1
Un notika, pēc tam Dāvids sakāva filistiešus un viņš tos pakļāva sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām.
2
Viņš uzvarēja arī Moābu, un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un maksāja meslus.
3
Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu, kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas.
4
Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas, bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus.
5
Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā, tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru.
6
Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur palīdzēja, kur vien viņš gāja.
7
Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.
8
No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara.
9
Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku,
10
tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti.
11
Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām, ko viņš bija sev pakļāvis,
12
proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem, no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām mantām.
13
Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru.
14
Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja.
Dāvida galms
15
Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā.
16
Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks.
17
Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis.
18
Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri.