• Amacjāhu valda pār Jūdu

  • 1 Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrajā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
  • 2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Joadana, un viņa bija no Jeruzālemes.
  • 3 Un viņš darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
  • 4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
  • 5 Pēc tam kad viņa ķēniņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika sodīt ar nāvi tos savus kalpus, kuri bija viņa tēvu, ķēniņu, nogalinājuši.
  • 6 Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: "Nenonāvējiet tēvus bērnu dēļ, nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats savu grēku dēļ."
  • 7 Viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstošus edomiešu Sāls ielejā un ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to vārdā Jokteēla, kas ir līdz šai dienai.
  • 8 Toreiz Amacja sūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus mazdēla, Israēla ķēniņa, un lika tam pateikt: "Nāc, mērosimies viens ar otru spēkiem!"
  • 9 Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika tam atbildēt: "Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka Libanonā, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu! Bet tad Libanona lauku zvēri skrēja pāri ērkšķu krūmam un to samina.
  • 10 Tu patiešām esi sakāvis Edomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas. Paturi savu godu un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu pats krīti un Jūda līdz ar tevi?"
  • 11 Bet, kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās kalnā, un tie mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas ķēniņš, pie Bet-Šemešas Jūdas zemē.
  • 12 Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
  • 13 Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas dēladēlu, Jūdas ķēniņu, pie Bet-Šemešas, un viņš lika pēc tam, kad tas ienāca Jeruzālemē, nopostīt tās mūrus četri simti olekšu garumā, no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem.
  • 14 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija novietoti Tā Kunga namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un viņš paņēma bērnus par ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
  • 15 Un, kas vēl stāstāms par Joasu, ko viņš darījis, un viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
  • 16 Un Joass gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts pie Israēla ķēniņiem Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
  • 17 Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa dēla, nāves dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
  • 18 Un, kas vēl stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
  • 19 Kad notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz Lahišu; bet viņi sūtīja pēc viņa uz Lahišu un viņu tur nogalināja.
  • 20 Un tie viņu pārveda, uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika apglabāts Jeruzālemē pie saviem tēviem Dāvida pilsētā.
  • 21 Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
  • 22 Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam pēc tam, kad pats ķēniņš jau bija gūlies pie saviem tēviem.

  • Jārobāms II valda pār Israēlu

  • 23 Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas gadā Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu un valdīja četrdesmit vienu gadu.
  • 24 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
  • 25 Un viņš atjaunoja Israēla robežas no ieejas uz Hamatu un līdz Tuksneša jūrai, kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, kas bija no Gat-Heferas, runājis.
  • 26 Jo Tas Kungs redzēja Israēla ciešanas, ka tās bija ļoti rūgtas; un tur nebija ne saistītā, ne brīvā, un neviena palīga Israēlam nebija.
  • 27 Un Tas Kungs nebija sacījis, ka Viņš grib izdzēst Israēla vārdu apakš debesīm, un tādēļ Viņš glabāja viņus ar Jerobeāma, Joasa dēla, roku.
  • 28 Un, kas vēl stāstāms par Jerobeāmu un viss, ko viņš darījis, arī viņa varoņdarbi, kurus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas un pievienoja Israēlam gan Damasku, gan Hamatu,- tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
  • 29 Un Jerobeāms gūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zaharja kļuva ķēniņš viņa vietā.