• Dāvids nostiprinās Jeruzālemē

  • 1 Un Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida un ciedru kokus, namdarus un galdniekus, lai tie uzceltu viņam namu.
  • 2 Tad Dāvids noprata, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu pār Israēlu un ka viņa ķēniņa valsts vara tapa paaugstināta viņa tautas Israēla labad.
  • 3 Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu.
  • 4 Un šie ir viņa dēlu vārdi, kuri viņam piedzima Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
  • 5 Jibhars, Ēlišua un Ēlpelets,
  • 6 Nogahs, Nefegs un Jafija,
  • 7 Ēlišāma, Beēljada un Ēlifelets.

  • Filistiešu sakāve

  • 8 Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satvertu Dāvidu. Bet, kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī.
  • 9 Un filistieši nāca un izvietojās pa visu refajiešu ieleju;
  • 10 tad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: "Vai man būs celties pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?" Un Tas Kungs viņam atbildēja: "Celies, jo Es viņus došu tavā rokā!"
  • 11 Un viņi gāja uz Baal-Peracimu, un Dāvids viņus tur sakāva. Tad Dāvids izsaucās: "Dievs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem ar manu roku, itin kā ūdens izlaužas!" Un tādēļ tie nosauca tās vietas vārdu Baal-Peracima.
  • 12 Un viņi, filistieši, tur pameta savus dievus, un Dāvids pavēlēja, lai tos sadedzina ugunī.
  • 13 Un filistieši vēlreiz nāca un izvietojās ielejā.
  • 14 Tad Dāvids vēlreiz jautāja Dievam, un Dievs viņam atbildēja: "Neej aiz viņiem, bet apej viņiem apkārt un uzbrūc viņiem iepretī balzama kokiem!
  • 15 Un, kad tu dzirdēsi balzama koku galotnēs soļu troksni, tad esi gatavs doties kaujā! Jo tad pats Dievs iziet laukā tavā priekšā, lai sakautu filistiešu karaspēku."
  • 16 Un Dāvids izpildīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis, un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.
  • 17 Tā Dāvida slava izpaudās visās zemēs, un Tas Kungs iedvesa bailes no viņa visām tautām.