Evaņģēlijs - εὐαγγέλιον - labā vēsts, kur εὐ - labs, un ἀγγελία- vēsts.

Autors

Matejs, viens no 12 apustuļiem, ir Mateja evaņģēlija autors. Vārds Matejs nozīmē "Jahves dāvana". Matejs bija muitnieks, kuru Jēzus aicināja sev sekot. Matejs to arī darīja (9:9-13). Marka un Lūkas ev. viņš tiek saukts ar viņa otro vārdu - Levijs. Matejs, uzskaitot 12 apustuļu vārdus (Mt. 10.nod.), vienīgi sev ir pielicis klāt nodarbošanos: "Matejs, muitnieks" (Mt. 10:3).

Mateja ev. ir viens no sinoptiskajiem evaņģēlijiem, un jautājums par tā līdzību ar, piem., Marka evaņģēliju liek jautāt par to savstarpējo atkarību. Piem., vai  Matejs izmantoja Marka ev. un papildināja vēl ar to, ko viņš pats, būdams Jēzus apustulis, bija piedzīvojis un dzirdējis? Un kāpēc lai viņš to nedarītu, ja viņš zināja, ka Marka ev. ir patiess?

Sarakstīšanas laiks

Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tāpēc kādi uzskata, ka tas rakstīts kristīgās draudzes sākuma laikā, kad draudze pamatā sastāvēja no jūdiem un evaņģēlijs tika sludināts vienīgi jūdiem (Ap.d. 10. un 11.nod., arī 11:19). Tomēr tie, kas uzskata, ka Matejs un Lūka daudz izmantojuši Marka ev., Mateja ev. datē vēlāk, - pēc tam kad Marka ev. jau kādu laiku bija bijis lietots.

Adresāti

Matejs savu evaņģēliju sarakstījis grieķu val. (ir arī uzskats, ka aramiešu vai ebreju val., bet tam nav pierādījumu). Viņa lasītāji, acīmredzot, runāja grieķu val. un evaņģēlija judaiskās iezīmes liek domāt, ka primārie evaņģēlija lasītāji bijuši jūdi. Uz to norāda:

  1. evaņģēlijs iesākas ar ciltsrakstiem;
  2. norādes uz VD piepildīšanos (Matejam ir vairāk citāti no VD un atsauces uz VD nekā jebkuram citam JD grāmatu autoram);
  3. apraksts par Jēzus izcelšanos no Ābrahāma (1:1-17);
  4. netiek izskaidrotas jūdu parašas (kas ir gluži pretēji Marka ev.);
  5. jūdu terminoloģijas lietošana (piem., debesu valstība, kur vārds "debesis" norāda uz jūdu bijību, nelietojot Dieva vārdu);
  6. uzsvars uz Jēzu kā Dāvida dēlu (1:1; 9:27; 12:23; 15:22; 20:30.31; 21:9.15; 22:41-45).

Tas tomēr nenozīmē, ka Matejs evaņģēliju domājis tikai jūdiem. Matejs stāsta par magiem (nejūdiem), kas nāca pielūgt Jēzu (2:1-12), kā arī ir uzrakstījis Jēzus sacīto, ka "tīrums ir pasaule" (13:38); vēl: lielā pavēle (28:18-20). Tāpēc, kaut arī Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tas tomēr ir universāls.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Mateja galvenais nolūks ir pierādīt saviem jūdu lasītājiem, ka Jēzus ir viņu Mesija. Matejs rāda, kā Jēzus savā dzīvē un kalpošanā piepildīja VD Svētos rakstus. Lai gan visi evaņģēliju autori citē no VD, Matejs dod vēl 9 tekstus no VD (1:22.23; 2:15; 2:17.18; 2:23; 4:14-16; 8:17; 12:17-21; 13:35; 27:9.10), lai pierādītu, ka Jēzus ir Mesija, par Kuru runā VD pravietojumi.

Uzbūve

Arī Mateja evaņģēlija uzbūve varēja palīdzēt jūdu lasītājiem, proti, evaņģēlija materiāls ir būvēts ap piecām lielām runām (ļoti iespējams, ka šīs 5 lielās runas ir veidotas kā 5 Mozus grāmatu atspulgs):

  1. 5.-7.nod. - Debesu valstības ētika;
  2. 10.nod. - misija;
  3. 13.nod. - glābšanas vēsture;
  4. 18.nod. - disciplinēšana draudzē;
  5. 24. un 25.nod. - eshatoloģija (mācība par pēdējiem laikiem)

Tas, ka tas ir darīts apzināti, ir skaidrs no vārdiem, kas nobeidz katru no šīm runām:

7:28a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
7:28a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
11:1a: "Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis ..."
11:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς διατάσσων τοῖς δώδεκα μαθηταῖς αὐτοῦ
13:53a: "Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis ..."
13:53a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τὰς παραβολὰς ταύτας
19:1a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
19:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
26:1a: "Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas ..."
26:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς πάντας τοὺς λόγους τούτους

Stāstījuma daļas, kas atrodas pirms katras no Jēzus runām, labi pieved pie šīm runām. Evaņģēlijam ir prologs (1. un 2.nod.) un spēcīgs epilogs (28, 16 - 20). Piecdaļīgais evaņģēlija sadalījums varētu likt domāt, ka Matejs savu evaņģēliju ir veidojis pēc Pentatoiha (pirmās piecas VD grāmatas) parauga. Varbūt Matejs evaņģēliju pasniedz kā jaunu Toru un Jēzu kā jaunu un lielāku Mozu (sk. Dt. 18:15.18):

  1. Jēzu gribēja nogalināt Hērods; Mozu gribēja nogalināt faraons;
  2. Jēzus vecāki ar Jēzus bērnu bēga; Mozus bēga;
  3. Jēzus nāca no Ēģiptes, Mateja ev. 2:15: "No Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis." (sk. Hozejas gr. 11:1); Mozus nāca no Ēģiptes;
  4. Kalna svētrunu (5.-7.nod.) Jēzus sludināja kalnā; Mozus saņēma bauslību no Dieva Sinaja kalnā.
Mārtiņš Balodis
  • The Genealogy of Jesus Christ

  • 1 The book of the genealogy of Jesus Christ, the Son of David, the Son of Abraham:
  • 2 Abraham begot Isaac, Isaac begot Jacob, and Jacob begot Judah and his brothers.
  • 3 Judah begot Perez and Zerah by Tamar, Perez begot Hezron, and Hezron begot Ram.
  • 4 Ram begot Amminadab, Amminadab begot Nahshon, and Nahshon begot Salmon.
  • 5 Salmon begot Boaz by Rahab, Boaz begot Obed by Ruth, Obed begot Jesse,
  • 6 and Jesse begot David the king. David the king begot Solomon by her who had been the wife of Uriah.
  • 7 Solomon begot Rehoboam, Rehoboam begot Abijah, and Abijah begot Asa.
  • 8 Asa begot Jehoshaphat, Jehoshaphat begot Joram, and Joram begot Uzziah.
  • 9 Uzziah begot Jotham, Jotham begot Ahaz, and Ahaz begot Hezekiah.
  • 10 Hezekiah begot Manasseh, Manasseh begot Amon, and Amon begot Josiah.
  • 11 Josiah begot Jeconiah and his brothers about the time they were carried away to Babylon.
  • 12 And after they were brought to Babylon, Jeconiah begot Shealtiel, and Shealtiel begot Zerubbabel.
  • 13 Zerubbabel begot Abiud, Abiud begot Eliakim, and Eliakim begot Azor.
  • 14 Azor begot Zadok, Zadok begot Achim, and Achim begot Eliud.
  • 15 Eliud begot Eleazar, Eleazar begot Matthan, and Matthan begot Jacob.
  • 16 And Jacob begot Joseph the husband of Mary, of whom was born Jesus who is called Christ.
  • 17 So all the generations from Abraham to David are fourteen generations, from David until the captivity in Babylon are fourteen generations, and from the captivity in Babylon until the Christ are fourteen generations.
  • Christ Born of Mary

  • 18 Now the birth of Jesus Christ was as follows: After His mother Mary was betrothed to Joseph, before they came together, she was found with child of the Holy Spirit.
  • 19 Then Joseph her husband, being a just man, and not wanting to make her a public example, was minded to put her away secretly.
  • 20 But while he thought about these things, behold, an angel of the Lord appeared to him in a dream, saying, “Joseph, son of David, do not be afraid to take to you Mary your wife, for that which is conceived in her is of the Holy Spirit.
  • 21 And she will bring forth a Son, and you shall call His name Jesus, for He will save His people from their sins.”
  • 22 So all this was done that it might be fulfilled which was spoken by the Lord through the prophet, saying:
  • 23 “Behold, the virgin shall be with child, and bear a Son, and they shall call His name Immanuel,” which is translated, “God with us.”
  • 24 Then Joseph, being aroused from sleep, did as the angel of the Lord commanded him and took to him his wife,
  • 25 and did not know her till she had brought forth her firstborn Son. And he called His name Jesus.