2. Kor. ir 3. vai 4.vēstule, kuru Pāvils rakstīja korintiešiem. Sk. “Ievads. 1. Korintiešiem”.

Pāvila pretinieki izaicināja viņa apustulisko autoritāti un viņa darbības motīvus. 2.Kor. rakstīšanas laikā jau daudzi Korintā bija atgriezušies no grēkiem un Pāvila izaicināšanas, bet vēl kādi Korintā bija tādi.

Ir uzskats, ka 2.Kor. 10.-13.nod. ir pielikums no citas vēstules, taču nav pilnīgi nekādu liecību, ka 2.Kor. būtu jebkad bijusi sadalīta. Manuskripti uzrāda tikai vienu veselu 2.Kor.

Autors, sarakstīšanas laiks un adresāti

Autors ir ap. Pāvils (1:1; 10:1). Šī vēstule satur vairāk autobiogrāfiskas ziņas par Pāvilu nekā jebkurš cits viņa rakstīts darbs.

Šī vēstule sarakstīta ap 55.gadu. No 1.Kor. 16:5-8 secinām, ka 1.Kor. sarakstīta no Efezas pirms Vasarsvētkiem (pavasarī). Tad 2.Kor. tikusi sarakstīta tajā pašā gadā pirms ziemas iestāšanās, jo 2.Kor. saturs liek domāt, ka Pāvils vēl ir tikai Maķedonijā (sk. 2.Kor. 2:13; 7:5), par kuras šķērsošanu viņš min 1.Kor. 16:5. 2.Kor. sarakstīta 3.misijas ceļojuma laikā.

2.Kor. 1:1 saka, ka vēstule adresēta Korintas draudzei un visiem kristiešiem, kas dzīvoja Ahajas provincē.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Korintas draudzē bija ienākuši maldu mācītāji, kas apšaubīja Pāvila personīgo integritāti un viņa kā apustuļa autoritāti. Tāpēc, ka viņš bija paziņojis par izmaiņu sava maršruta plānā, kā rezultātā viņš korintiešus neapmeklēs divas, bet vienu reizi, šie pretinieki uzstāja, ka viņa vārdiem nevar ticēt. Viņi arī sacīja, ka viņš nebija īsts apustulis un ka viņš pats savā kabatā ielika to naudu, ko viņi bija savākuši priekš nabadzībā nonākušajiem ticīgajiem Jeruzālemē. Pāvils lūdz viņus izvērtēt to, ka viņa personīgā dzīve viņu vidū bija vienmēr bijusi godpilna un ka viņa dzīvi izmainošā pestīšanas vēsts bija patiesa. Pāvils runā par savām ciešanām. Viņš runā arī par nākošo godību. Viņš skubina korintiešus sagatavoties viņa vizītei, noslēdzot to ziedojumu vākšanu, kuru viņi bija iesākuši gadu iepriekš un lai viņi sagatavojas viņu atnākšanai, darot kaut ko ar nemiera cēlājiem viņu vidū. Pāvils brīdina, ka viņš domā nopietni to, ko viņš raksta.

Dr. Scott Hafemann par 2.Kor. sarakstīšanas nolūku (sk. https://www.youtube.com/watch?v=PoOcpskLOfY):

  1. Stiprināt uzticīgos un darīt visu, lai draudze būtu šķīsta, 1.-7.nod.
  2. Vākt atbalstu nabadzīgiem un vajātiem kristiešiem Jeruzālemē, 8.-9.nod.
  3. Piedāvāt nepaklausīgajai Korintas draudzes minoritātei vēl vienu iespēju nožēlot savus grēkus, 10.-13.nod.

Visas šīs trīs tēmas caurvij 2.Kor. vēstuli.

Plāns


Vēstules ievads

1:1-11

Pāvils izskaidro savu rīcību

1:12-2:13

Par kalpošanu un ar to saistītām tēmām

2:14-7.nod.

Aicinājums ziedot

8. un 9.nod.

Pāvila par savu apustulisko autoritāti

10.nod.-13:10

Noslēgums

13:11-13

Mārtiņš Balodis

  • Greeting

  • 1 Paul, an apostle of Jesus Christ by the will of God, and Timothy our brother, To the church of God which is at Corinth, with all the saints who are in all Achaia:
  • 2 Grace to you and peace from God our Father and the Lord Jesus Christ.

  • Comfort in Suffering

  • 3 Blessed be the God and Father of our Lord Jesus Christ, the Father of mercies and God of all comfort,
  • 4 who comforts us in all our tribulation, that we may be able to comfort those who are in any trouble, with the comfort with which we ourselves are comforted by God.
  • 5 For as the sufferings of Christ abound in us, so our consolation also abounds through Christ.
  • 6 Now if we are afflicted, it is for your consolation and salvation, which is effective for enduring the same sufferings which we also suffer. Or if we are comforted, it is for your consolation and salvation.
  • 7 And our hope for you is steadfast, because we know that as you are partakers of the sufferings, so also you will partake of the consolation.

  • Delivered from Suffering

  • 8 For we do not want you to be ignorant, brethren, of our trouble which came to us in Asia: that we were burdened beyond measure, above strength, so that we despaired even of life.
  • 9 Yes, we had the sentence of death in ourselves, that we should not trust in ourselves but in God who raises the dead,
  • 10 who delivered us from so great a death, and does deliver us; in whom we trust that He will still deliver us,
  • 11 you also helping together in prayer for us, that thanks may be given by many persons on our behalf for the gift granted to us through many.

  • Paul’s Sincerity

  • 12 For our boasting is this: the testimony of our conscience that we conducted ourselves in the world in simplicity and godly sincerity, not with fleshly wisdom but by the grace of God, and more abundantly toward you.
  • 13 For we are not writing any other things to you than what you read or understand. Now I trust you will understand, even to the end
  • 14 (as also you have understood us in part), that we are your boast as you also are ours, in the day of the Lord Jesus.

  • Sparing the Church

  • 15 And in this confidence I intended to come to you before, that you might have a second benefit—
  • 16 to pass by way of you to Macedonia, to come again from Macedonia to you, and be helped by you on my way to Judea.
  • 17 Therefore, when I was planning this, did I do it lightly? Or the things I plan, do I plan according to the flesh, that with me there should be Yes, Yes, and No, No?
  • 18 But as God is faithful, our word to you was not Yes and No.
  • 19 For the Son of God, Jesus Christ, who was preached among you by us—by me, Silvanus, and Timothy—was not Yes and No, but in Him was Yes.
  • 20 For all the promises of God in Him are Yes, and in Him Amen, to the glory of God through us.
  • 21 Now He who establishes us with you in Christ and has anointed us is God,
  • 22 who also has sealed us and given us the Spirit in our hearts as a guarantee.
  • 23 Moreover I call God as witness against my soul, that to spare you I came no more to Corinth.
  • 24 Not that we have dominion over your faith, but are fellow workers for your joy; for by faith you stand.