Pāvils kalpoja Korintā apm. 49.-51.gadam sava 2.misijas ceļojuma laikā (Ap.d. 18:1-18).

Korintas draudze bija ar lielām problēmā. Tomēr šo problēmu dēļ mums ir divas vēstules ar brīnišķīgu mācību. Problēmas: dalīšanās; tiesāšanās; laulības jautājumi; elku upuru mielasti; nespēja baudīt Svēto vakarēdienu, jo dalījās šķirās; par Svētā Gara dāvanām; par augšāmcelšanos; Pāvila apustuliskā aicinājuma apšaubīšana. 1.Kor. ir īpašas mācības draudzei, 2.Kor. mums ir arī īpaši ieskati Pāvila paša dzīvē.

Pāvils sarakstīja vairākas vēstules Korintas draudzei, bet mums Bībelē ir tikai 2 vēstules. No tām secinām:

  1. 1.Kor. ir atsauce uz kādu iepriekšēju vēstuli, 5:9: “Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem.” Tas nozīmē, ka mums pieejamā 1.Kor. jau ir 2.vēstule.
  2. Arī 2.Kor. 2:3.4 Pāvils piemin kādu iepriekšēju vēstuli:
3 Tamdēļ es jums aizrakstīju, lai man nākot nebūtu jānoskumst par tiem, par kuriem man būtu jāpriecājas; un es stipri ceru, ka mans prieks būs arī jūsu visu prieks.
4 Jo lielās bēdās un sirds bailēs un ar daudz asarām es jums esmu rakstījis, nevis lai jūs skumdinātu, bet lai jūs redzētu manu lielo mīlestību uz jums.

Tā varētu būt tā pati mums zināmā 1.Kor.. Tomēr kādi Bībeles skaidrotāji saka, ka tā ir bijusi atsevišķa vēstule, saukta par smago jeb skumjo vēstuli. Ir vēl citi, kas saka, ka 2.Kor. 10.-13.nod. varētu būt šī smagā vēstule, bet tam nav pilnīgi nekāda pamata, jo nav neviens manuskripts, kas nodalītu šīs nodaļas no pārējās vēstules. Tas nozīmē, ka 2.Kor. ir 3.vēstule, ko Pāvils rakstījis Korintas draudzei (ja vien tiešām tāda smagā vēstule nav bijusi, kas ir zudusi).

Autors, sarakstīšans laiks un vieta

1.Kor. apliecina, ka tās autors ir ap. Pāvils (1:1.2; 16:21).

Šī vēstule arī nosauc sarakstīšanas vietu, proti, Efezu, sk. 1.Kor. 16:5-9.

Šo vēstuli Pāvils raksta draudzei, kurā viņš jau bija bijis sava 2. misijas ceļojuma laikā, sk. Apd. 18:1-18; 1.Kor. 1:12-16; tātad Pāvils gatavojas būt Korintā otro reizi. Saskaņā ar Apd. gr., Pāvils Korintā bijis 2x, bet 2.Kor. 12:14 un 13:1 runā par kādu priekšāstāvošu 3.reizi. Ja 1.Kor. 16.nod. atklāj nodomu vākt ziedojumus, bet Rom. 15.nod. liecina, ka tie jau savākti, tātad Pāvils ir vai ir bijis Korintā otro reizi. Tātad: Rom. sarakstīta pēc 1.Kor. un 2.Kor., kurā (8. un 9.nod.) vēl tiek runāts par ziedojumiem (sk. 9:1-5).

Iespējams, ka 1.Kor. tikusi sarakstīta ap 55.gadu Efezā, sk. 1.Kor. 16:5-9; Apd. 19:10.22; 20:31. Tas bija Pāvila 3.misijas ceļojuma laikā. Tā kā Efeza ir burtiski nosaukta un Ap.d. apliecina Pāvila uzturēšanos Efezā ar sekojošu plānu doties pie korintiešiem, tad tas tiešā veidā saskan arī ar Ap.d. 20:1.2.

Korinta atradās Ahajas provincē, kas bija daļa no Romas impērijas provincēm. Arī Atēnas bija šajā pašā provincē, bet Atēnas jau bija piedzīvojušas norietu, jo, kad Pāvils tur bija, tad tajā bija ap 20 000 iedzīvotāju, bet Korinta bija plaukstoša pilsēta. Tā gan bija jauna Korinta, dibināta kādus 100 gadus pirms Pāvila ierašanās. Vecā bija dibināta ap 10. gs. pirms mūsu ēras. Bet veco Korintu romieši nopostīja 146.g.p.m.ē. Jaunā Korinta bija kādas 5x lielāka par Atēnām, jo tajā dzīvoja ap 100 000 iedzīvotāju. Citi aprēķini saka, ka Pāvila laikā Korintā dzīvoja vēl daudz vairāk iedzīvotāju. Tā bija galvenā Grieķijas pilsēta (lieluma ziņā ceturtā aiz Romas, Aleksandrijas un Antiohijas Sīrijā).

Tā kā daļa Ahajas bija uz Peloponēses pussalas un Korinta atradās pie šīs pussalas zemes šaurās strēles, kas šo pussalu savienoja ar kontinentu, tad tajā bija plaši attīstīta tirdzniecība. Pāvila laika Korintā bija daudzi brīvību ieguvuši vergi, Romas leģionu veterāni un tirgotāji, kas vairāk veidoja sabiedrības “apakšējo” slāni nevis aristokrātiju. Tā kā bija iespēja no apakšas izsisties uz augšu, tad vēstulē parādās tik aktuālas tēmas kā šķiru atšķirības (11.nod.), strīdi (6.nod.) un lielīšanās ar personu vārdiem (1.-4.nodaļas). Korintā bija tempļi dažādiem dieviem, tai skaitā Zevam, Afroditei – auglības dievietei, Asklepijam – dziedināšanas dievam, Dēmetrai u.c. Netālu no Korintas bija Atēnas, tāpēc arī filozofijas un retorika bija plaši izplatītas. Tai skaitā arī sofisti, kuriem bija raksturīga lielība ar gudrību, viltība un daiļrunība. Viņu klātbūtni, šķiet, labi parāda Pāvila rakstītais 1.nodaļā. Un vēl: Korinta bija ļoti amorāla pilsēta, ar daudzām tempļa prostitūtām.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Pāvils no dažādiem cilvēkiem bija uzzinājis par stāvokli Korintas draudzē. Kādi no Hloes nama locekļiem bija ziņojuši Pāvilam par šķelšanos draudzē (1:11). Varbūt, ka 16:17 minētie Stefans, Fortunats un Ahaiks bija no Hloes saimes, tomēr zināt to nevaram.

Pāvilam bija atnestas ziņas par morāliem grēkiem draudzē (5. un 6.nod.). No 5:9.10 saprotam, ka Pāvils jau iepriekš bija rakstījis, lai korintieši nebiedrojas ar netikļiem. Acīmredzot, Pāvila iepriekš rakstītais būs ticis pārprasts un šajā vēstulē Pāvils paskaidro tuvāk, ar ko nebūs biedroties (5:10.11) un skubina uz tūlītēju un drastisku darbību (5:3-5.13b). No vēstules satura saprotam, ka Pāvilam bija ticis jautāts par dažādām tēmām vai arī viņš redzēja, ka ir kādas lietas, kurās korintiešiem bija vajadzīgs padoms (5:1; 7:1; 8:1; 12:1; 16:1).

Kaut gan draudze bija apdāvināta (1:4-7), tā tomēr bija nenobriedusi un negarīga (3:1-4). Pāvila nolūks starp citām lietām, rakstot šo vēstuli, bija pamācīt un mēģināt palīdzēt draudzei labot tajā esošās nepareizās lietas:

  1. dalīšanos (1:10-4:21),
  2. amoralitāti (5.nod., 6:12-20),
  3. tiesāšanos nekristiešu tiesās (6:1-8),
  4. dot mācību laulību jautājumos (7.nod.);
  5. saistībā ar Svētā vakarēdiena nepareizu baudīšanu (11:17-34);
  6. dot mācību par Svētā Gara dāvanu lietošanu draudzē (12.-14. nod.);
  7. dot pareizu mācību par augšāmcelšanu nepareizās mācības vietā (15.nod.);
  8. dot pamācību par ziedojumu nabadzībā nonākušajiem ticīgajiem Jeruzālemē (16:1-4).

15.nod. satur evaņģēlija pamatpatiesību apliecinājumu: Kristus nomira par mūsu grēkiem, Viņš tika aprakts, Viņš tika augšāmcelts. Ņemot vērā, ka kādi no evaņģēlijiem varēja tikt sarakstīti ap to laiku vai nedaudz vēlāk, tad šī vēstule satur apliecinājumus par Kristus augšāmcelšanos vai nu vienlaikus ar citos evaņģēlijos uzrakstītām liecībām vai pirms kādi no evaņģēlijiem par to bija rakstījuši.

Plāns


Ievads

1:1-9

Šķelšanās draudzē

1:10-4.nod.

Morālas un ētikas nekārtības draudzē

5. un 6.nod.

Par laulību

7.nod.

Mīlestības pārākums par atziņu

8.nod.

Pāvils kā apustulis un evaņģēlija sludinātājs

9.nod.

Brīdinājumi, lai nekristu grēkā

10.nod.

Par pielūgsmi un kalpošanu draudzē

11.-14.nod.

Par augšāmcelšanos

15.nod.

Par ziedojumu vākšanu un citām praktiskām lietām, sveicieni, noslēgums

16.nod.


Mārtiņš Balodis

  • Greeting

  • 1 Paul, called to be an apostle of Jesus Christ through the will of God, and Sosthenes our brother,
  • 2 To the church of God which is at Corinth, to those who are sanctified in Christ Jesus, called to be saints, with all who in every place call on the name of Jesus Christ our Lord, both theirs and ours:
  • 3 Grace to you and peace from God our Father and the Lord Jesus Christ.

  • Spiritual Gifts at Corinth

  • 4 I thank my God always concerning you for the grace of God which was given to you by Christ Jesus,
  • 5 that you were enriched in everything by Him in all utterance and all knowledge,
  • 6 even as the testimony of Christ was confirmed in you,
  • 7 so that you come short in no gift, eagerly waiting for the revelation of our Lord Jesus Christ,
  • 8 who will also confirm you to the end, that you may be blameless in the day of our Lord Jesus Christ.
  • 9 God is faithful, by whom you were called into the fellowship of His Son, Jesus Christ our Lord.

  • Sectarianism Is Sin

  • 10 Now I plead with you, brethren, by the name of our Lord Jesus Christ, that you all speak the same thing, and that there be no divisions among you, but that you be perfectly joined together in the same mind and in the same judgment.
  • 11 For it has been declared to me concerning you, my brethren, by those of Chloe’s household, that there are contentions among you.
  • 12 Now I say this, that each of you says, “I am of Paul,” or “I am of Apollos,” or “I am of Cephas,” or “I am of Christ.”
  • 13 Is Christ divided? Was Paul crucified for you? Or were you baptized in the name of Paul?
  • 14 I thank God that I baptized none of you except Crispus and Gaius,
  • 15 lest anyone should say that I had baptized in my own name.
  • 16 Yes, I also baptized the household of Stephanas. Besides, I do not know whether I baptized any other.
  • 17 For Christ did not send me to baptize, but to preach the gospel, not with wisdom of words, lest the cross of Christ should be made of no effect.

  • Christ the Power and Wisdom of God

  • 18 For the message of the cross is foolishness to those who are perishing, but to us who are being saved it is the power of God.
  • 19 For it is written: “I will destroy the wisdom of the wise, And bring to nothing the understanding of the prudent.”
  • 20 Where is the wise? Where is the scribe? Where is the disputer of this age? Has not God made foolish the wisdom of this world?
  • 21 For since, in the wisdom of God, the world through wisdom did not know God, it pleased God through the foolishness of the message preached to save those who believe.
  • 22 For Jews request a sign, and Greeks seek after wisdom;
  • 23 but we preach Christ crucified, to the Jews a stumbling block and to the Greeks foolishness,
  • 24 but to those who are called, both Jews and Greeks, Christ the power of God and the wisdom of God.
  • 25 Because the foolishness of God is wiser than men, and the weakness of God is stronger than men.

  • Glory Only in the Lord

  • 26 For you see your calling, brethren, that not many wise according to the flesh, not many mighty, not many noble, are called.
  • 27 But God has chosen the foolish things of the world to put to shame the wise, and God has chosen the weak things of the world to put to shame the things which are mighty;
  • 28 and the base things of the world and the things which are despised God has chosen, and the things which are not, to bring to nothing the things that are,
  • 29 that no flesh should glory in His presence.
  • 30 But of Him you are in Christ Jesus, who became for us wisdom from God—and righteousness and sanctification and redemption—
  • 31 that, as it is written, “He who glories, let him glory in the Lord.”