Evaņģēlijs - εὐαγγέλιον - labā vēsts, kur εὐ - labs, un ἀγγελία- vēsts.

Autors

Matejs, viens no 12 apustuļiem, ir Mateja evaņģēlija autors. Vārds Matejs nozīmē "Jahves dāvana". Matejs bija muitnieks, kuru Jēzus aicināja sev sekot. Matejs to arī darīja (9:9-13). Marka un Lūkas ev. viņš tiek saukts ar viņa otro vārdu - Levijs. Matejs, uzskaitot 12 apustuļu vārdus (Mt. 10.nod.), vienīgi sev ir pielicis klāt nodarbošanos: "Matejs, muitnieks" (Mt. 10:3).

Mateja ev. ir viens no sinoptiskajiem evaņģēlijiem, un jautājums par tā līdzību ar, piem., Marka evaņģēliju liek jautāt par to savstarpējo atkarību. Piem., vai  Matejs izmantoja Marka ev. un papildināja vēl ar to, ko viņš pats, būdams Jēzus apustulis, bija piedzīvojis un dzirdējis? Un kāpēc lai viņš to nedarītu, ja viņš zināja, ka Marka ev. ir patiess?

Sarakstīšanas laiks

Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tāpēc kādi uzskata, ka tas rakstīts kristīgās draudzes sākuma laikā, kad draudze pamatā sastāvēja no jūdiem un evaņģēlijs tika sludināts vienīgi jūdiem (Ap.d. 10. un 11.nod., arī 11:19). Tomēr tie, kas uzskata, ka Matejs un Lūka daudz izmantojuši Marka ev., Mateja ev. datē vēlāk, - pēc tam kad Marka ev. jau kādu laiku bija bijis lietots.

Adresāti

Matejs savu evaņģēliju sarakstījis grieķu val. (ir arī uzskats, ka aramiešu vai ebreju val., bet tam nav pierādījumu). Viņa lasītāji, acīmredzot, runāja grieķu val. un evaņģēlija judaiskās iezīmes liek domāt, ka primārie evaņģēlija lasītāji bijuši jūdi. Uz to norāda:

  1. evaņģēlijs iesākas ar ciltsrakstiem;
  2. norādes uz VD piepildīšanos (Matejam ir vairāk citāti no VD un atsauces uz VD nekā jebkuram citam JD grāmatu autoram);
  3. apraksts par Jēzus izcelšanos no Ābrahāma (1:1-17);
  4. netiek izskaidrotas jūdu parašas (kas ir gluži pretēji Marka ev.);
  5. jūdu terminoloģijas lietošana (piem., debesu valstība, kur vārds "debesis" norāda uz jūdu bijību, nelietojot Dieva vārdu);
  6. uzsvars uz Jēzu kā Dāvida dēlu (1:1; 9:27; 12:23; 15:22; 20:30.31; 21:9.15; 22:41-45).

Tas tomēr nenozīmē, ka Matejs evaņģēliju domājis tikai jūdiem. Matejs stāsta par magiem (nejūdiem), kas nāca pielūgt Jēzu (2:1-12), kā arī ir uzrakstījis Jēzus sacīto, ka "tīrums ir pasaule" (13:38); vēl: lielā pavēle (28:18-20). Tāpēc, kaut arī Mateja ev. ir ar jūdu iezīmēm, tas tomēr ir universāls.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Mateja galvenais nolūks ir pierādīt saviem jūdu lasītājiem, ka Jēzus ir viņu Mesija. Matejs rāda, kā Jēzus savā dzīvē un kalpošanā piepildīja VD Svētos rakstus. Lai gan visi evaņģēliju autori citē no VD, Matejs dod vēl 9 tekstus no VD (1:22.23; 2:15; 2:17.18; 2:23; 4:14-16; 8:17; 12:17-21; 13:35; 27:9.10), lai pierādītu, ka Jēzus ir Mesija, par Kuru runā VD pravietojumi.

Uzbūve

Arī Mateja evaņģēlija uzbūve varēja palīdzēt jūdu lasītājiem, proti, evaņģēlija materiāls ir būvēts ap piecām lielām runām (ļoti iespējams, ka šīs 5 lielās runas ir veidotas kā 5 Mozus grāmatu atspulgs):

  1. 5.-7.nod. - Debesu valstības ētika;
  2. 10.nod. - misija;
  3. 13.nod. - glābšanas vēsture;
  4. 18.nod. - disciplinēšana draudzē;
  5. 24. un 25.nod. - eshatoloģija (mācība par pēdējiem laikiem)

Tas, ka tas ir darīts apzināti, ir skaidrs no vārdiem, kas nobeidz katru no šīm runām:

7:28a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
7:28a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
11:1a: "Un notika, kad Jēzus pavēles Saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis ..."
11:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς διατάσσων τοῖς δώδεκα μαθηταῖς αὐτοῦ
13:53a: "Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis ..."
13:53a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τὰς παραβολὰς ταύτας
19:1a: "Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt ..."
19:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς τοὺς λόγους τούτους
26:1a: "Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas ..."
26:1a: Καὶ ἐγένετο ὅτε ἐτέλεσεν ὁ Ἰησοῦς πάντας τοὺς λόγους τούτους

Stāstījuma daļas, kas atrodas pirms katras no Jēzus runām, labi pieved pie šīm runām. Evaņģēlijam ir prologs (1. un 2.nod.) un spēcīgs epilogs (28, 16 - 20). Piecdaļīgais evaņģēlija sadalījums varētu likt domāt, ka Matejs savu evaņģēliju ir veidojis pēc Pentatoiha (pirmās piecas VD grāmatas) parauga. Varbūt Matejs evaņģēliju pasniedz kā jaunu Toru un Jēzu kā jaunu un lielāku Mozu (sk. Dt. 18:15.18):

  1. Jēzu gribēja nogalināt Hērods; Mozu gribēja nogalināt faraons;
  2. Jēzus vecāki ar Jēzus bērnu bēga; Mozus bēga;
  3. Jēzus nāca no Ēģiptes, Mateja ev. 2:15: "No Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis." (sk. Hozejas gr. 11:1); Mozus nāca no Ēģiptes;
  4. Kalna svētrunu (5.-7.nod.) Jēzus sludināja kalnā; Mozus saņēma bauslību no Dieva Sinaja kalnā.
Mārtiņš Balodis
  • The Genealogy of Jesus the Messiah

  • 1 This is the genealogy of Jesus the Messiah the son of David, the son of Abraham:
  • 2 Abraham was the father of Isaac, Isaac the father of Jacob, Jacob the father of Judah and his brothers,
  • 3 Judah the father of Perez and Zerah, whose mother was Tamar, Perez the father of Hezron, Hezron the father of Ram,
  • 4 Ram the father of Amminadab, Amminadab the father of Nahshon, Nahshon the father of Salmon,
  • 5 Salmon the father of Boaz, whose mother was Rahab, Boaz the father of Obed, whose mother was Ruth, Obed the father of Jesse,
  • 6 and Jesse the father of King David. David was the father of Solomon, whose mother had been Uriah’s wife,
  • 7 Solomon the father of Rehoboam, Rehoboam the father of Abijah, Abijah the father of Asa,
  • 8 Asa the father of Jehoshaphat, Jehoshaphat the father of Jehoram, Jehoram the father of Uzziah,
  • 9 Uzziah the father of Jotham, Jotham the father of Ahaz, Ahaz the father of Hezekiah,
  • 10 Hezekiah the father of Manasseh, Manasseh the father of Amon, Amon the father of Josiah,
  • 11 and Josiah the father of Jeconiah and his brothers at the time of the exile to Babylon.
  • 12 After the exile to Babylon: Jeconiah was the father of Shealtiel, Shealtiel the father of Zerubbabel,
  • 13 Zerubbabel the father of Abihud, Abihud the father of Eliakim, Eliakim the father of Azor,
  • 14 Azor the father of Zadok, Zadok the father of Akim, Akim the father of Elihud,
  • 15 Elihud the father of Eleazar, Eleazar the father of Matthan, Matthan the father of Jacob,
  • 16 and Jacob the father of Joseph, the husband of Mary, and Mary was the mother of Jesus who is called the Messiah.
  • 17 Thus there were fourteen generations in all from Abraham to David, fourteen from David to the exile to Babylon, and fourteen from the exile to the Messiah.
  • Joseph Accepts Jesus as His Son

  • 18 This is how the birth of Jesus the Messiah came about: His mother Mary was pledged to be married to Joseph, but before they came together, she was found to be pregnant through the Holy Spirit.
  • 19 Because Joseph her husband was faithful to the law, and yet did not want to expose her to public disgrace, he had in mind to divorce her quietly.
  • 20 But after he had considered this, an angel of the Lord appeared to him in a dream and said, “Joseph son of David, do not be afraid to take Mary home as your wife, because what is conceived in her is from the Holy Spirit.
  • 21 She will give birth to a son, and you are to give him the name Jesus, because he will save his people from their sins.”
  • 22 All this took place to fulfill what the Lord had said through the prophet:
  • 23 “The virgin will conceive and give birth to a son, and they will call him Immanuel” (which means “God with us”).
  • 24 When Joseph woke up, he did what the angel of the Lord had commanded him and took Mary home as his wife.
  • 25 But he did not consummate their marriage until she gave birth to a son. And he gave him the name Jesus.