2. Kor. ir 3. vai 4.vēstule, kuru Pāvils rakstīja korintiešiem. Sk. “Ievads. 1. Korintiešiem”.

Pāvila pretinieki izaicināja viņa apustulisko autoritāti un viņa darbības motīvus. 2.Kor. rakstīšanas laikā jau daudzi Korintā bija atgriezušies no grēkiem un Pāvila izaicināšanas, bet vēl kādi Korintā bija tādi.

Ir uzskats, ka 2.Kor. 10.-13.nod. ir pielikums no citas vēstules, taču nav pilnīgi nekādu liecību, ka 2.Kor. būtu jebkad bijusi sadalīta. Manuskripti uzrāda tikai vienu veselu 2.Kor.

Autors, sarakstīšanas laiks un adresāti

Autors ir ap. Pāvils (1:1; 10:1). Šī vēstule satur vairāk autobiogrāfiskas ziņas par Pāvilu nekā jebkurš cits viņa rakstīts darbs.

Šī vēstule sarakstīta ap 55.gadu. No 1.Kor. 16:5-8 secinām, ka 1.Kor. sarakstīta no Efezas pirms Vasarsvētkiem (pavasarī). Tad 2.Kor. tikusi sarakstīta tajā pašā gadā pirms ziemas iestāšanās, jo 2.Kor. saturs liek domāt, ka Pāvils vēl ir tikai Maķedonijā (sk. 2.Kor. 2:13; 7:5), par kuras šķērsošanu viņš min 1.Kor. 16:5. 2.Kor. sarakstīta 3.misijas ceļojuma laikā.

2.Kor. 1:1 saka, ka vēstule adresēta Korintas draudzei un visiem kristiešiem, kas dzīvoja Ahajas provincē.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Korintas draudzē bija ienākuši maldu mācītāji, kas apšaubīja Pāvila personīgo integritāti un viņa kā apustuļa autoritāti. Tāpēc, ka viņš bija paziņojis par izmaiņu sava maršruta plānā, kā rezultātā viņš korintiešus neapmeklēs divas, bet vienu reizi, šie pretinieki uzstāja, ka viņa vārdiem nevar ticēt. Viņi arī sacīja, ka viņš nebija īsts apustulis un ka viņš pats savā kabatā ielika to naudu, ko viņi bija savākuši priekš nabadzībā nonākušajiem ticīgajiem Jeruzālemē. Pāvils lūdz viņus izvērtēt to, ka viņa personīgā dzīve viņu vidū bija vienmēr bijusi godpilna un ka viņa dzīvi izmainošā pestīšanas vēsts bija patiesa. Pāvils runā par savām ciešanām. Viņš runā arī par nākošo godību. Viņš skubina korintiešus sagatavoties viņa vizītei, noslēdzot to ziedojumu vākšanu, kuru viņi bija iesākuši gadu iepriekš un lai viņi sagatavojas viņu atnākšanai, darot kaut ko ar nemiera cēlājiem viņu vidū. Pāvils brīdina, ka viņš domā nopietni to, ko viņš raksta.

Dr. Scott Hafemann par 2.Kor. sarakstīšanas nolūku (sk. https://www.youtube.com/watch?v=PoOcpskLOfY):

  1. Stiprināt uzticīgos un darīt visu, lai draudze būtu šķīsta, 1.-7.nod.
  2. Vākt atbalstu nabadzīgiem un vajātiem kristiešiem Jeruzālemē, 8.-9.nod.
  3. Piedāvāt nepaklausīgajai Korintas draudzes minoritātei vēl vienu iespēju nožēlot savus grēkus, 10.-13.nod.

Visas šīs trīs tēmas caurvij 2.Kor. vēstuli.

Plāns


Vēstules ievads

1:1-11

Pāvils izskaidro savu rīcību

1:12-2:13

Par kalpošanu un ar to saistītām tēmām

2:14-7.nod.

Aicinājums ziedot

8. un 9.nod.

Pāvila par savu apustulisko autoritāti

10.nod.-13:10

Noslēgums

13:11-13

Mārtiņš Balodis
  • 1 Paul, an apostle of Christ Jesus by the will of God, and Timothy our brother, To the church of God in Corinth, together with all his holy people throughout Achaia:
  • 2 Grace and peace to you from God our Father and the Lord Jesus Christ.

  • Praise to the God of All Comfort

  • 3 Praise be to the God and Father of our Lord Jesus Christ, the Father of compassion and the God of all comfort,
  • 4 who comforts us in all our troubles, so that we can comfort those in any trouble with the comfort we ourselves receive from God.
  • 5 For just as we share abundantly in the sufferings of Christ, so also our comfort abounds through Christ.
  • 6 If we are distressed, it is for your comfort and salvation; if we are comforted, it is for your comfort, which produces in you patient endurance of the same sufferings we suffer.
  • 7 And our hope for you is firm, because we know that just as you share in our sufferings, so also you share in our comfort.
  • 8 We do not want you to be uninformed, brothers and sisters, about the troubles we experienced in the province of Asia. We were under great pressure, far beyond our ability to endure, so that we despaired of life itself.
  • 9 Indeed, we felt we had received the sentence of death. But this happened that we might not rely on ourselves but on God, who raises the dead.
  • 10 He has delivered us from such a deadly peril, and he will deliver us again. On him we have set our hope that he will continue to deliver us,
  • 11 as you help us by your prayers. Then many will give thanks on our behalf for the gracious favor granted us in answer to the prayers of many.

  • Paul’s Change of Plans

  • 12 Now this is our boast: Our conscience testifies that we have conducted ourselves in the world, and especially in our relations with you, with integrity and godly sincerity. We have done so, relying not on worldly wisdom but on God’s grace.
  • 13 For we do not write you anything you cannot read or understand. And I hope that,
  • 14 as you have understood us in part, you will come to understand fully that you can boast of us just as we will boast of you in the day of the Lord Jesus.
  • 15 Because I was confident of this, I wanted to visit you first so that you might benefit twice.
  • 16 I wanted to visit you on my way to Macedonia and to come back to you from Macedonia, and then to have you send me on my way to Judea.
  • 17 Was I fickle when I intended to do this? Or do I make my plans in a worldly manner so that in the same breath I say both “Yes, yes” and “No, no”?
  • 18 But as surely as God is faithful, our message to you is not “Yes” and “No.”
  • 19 For the Son of God, Jesus Christ, who was preached among you by us—by me and Silas and Timothy—was not “Yes” and “No,” but in him it has always been “Yes.”
  • 20 For no matter how many promises God has made, they are “Yes” in Christ. And so through him the “Amen” is spoken by us to the glory of God.
  • 21 Now it is God who makes both us and you stand firm in Christ. He anointed us,
  • 22 set his seal of ownership on us, and put his Spirit in our hearts as a deposit, guaranteeing what is to come.
  • 23 I call God as my witness—and I stake my life on it—that it was in order to spare you that I did not return to Corinth.
  • 24 Not that we lord it over your faith, but we work with you for your joy, because it is by faith you stand firm.