Saīsinājumi atbilst izvēlētā tulkojuma valodai: latviski atkl, angliski rev.
Genesis
Exodus
Leviticus
Numbers
Deuteronomy
Joshua
Judges
Ruth
1 Samuel
2 Samuel
1 Kings
2 Kings
1 Chronicles
2 Chronicles
Ezra
Nehemiah
Esther
Job
Psalms
Proverbs
Ecclesiastes
Song of Solomon
Isaiah
Jeremiah
Lamentations
Ezekiel
Daniel
Hosea
Joel
Amos
Obadiah
Jonah
Micah
Nahum
Habakkuk
Zephaniah
Haggai
Zechariah
Malachi
Matthew
Mark
Luke
John
Acts
Romans
1 Corinthians
2 Corinthians
Galatians
Ephesians
Philippians
Colossians
1 Thessalonians
2 Thessalonians
1 Timothy
2 Timothy
Titus
Philemon
Hebrews
James
1 Peter
2 Peter
1 John
2 John
3 John
Jude
Revelation
Autors
Evaņģēlija autors ir apustulis Jānis, māceklis, "ko Jēzus mīlēja" (20:2; sk. arī 13:23; 19:26; 21:7.20.24). Tas nav tā, ka Jēzus nemīlēja citus mācekļus vai citus mācekļus mīlēja mazāk. Visticamāk Jānis ar šiem vārdiem kā šī evaņģēlija autors izmantoja to priekštiesību uzrakstīt to, kā viņš jutās. No Mt. 4:21.22 uzzinām, ka Jānim bija brālis Jēkabs, un tēvs Cebedejs. Viņi bija zvejnieki.
Jānis bija ievērojams pirmajā draudzē, bet šajā evaņģēlijā viņš nav vārdā nosaukts, kas būtu dabīgi, ja viņš to rakstīja. Bet, ja viņš nav rakstījis šo evaņģēliju, tad: kāpēc Jānis nebūtu nosaukts vārdā? No rakstītā redzams, ka autors labi pārzināja jūdu dzīvi un zemi: jūdi ar samariešiem bija naidā (4:9), Betānija bija 15 stadiju (3,2 km) no Jeruzalemes (11:18), Jānis piemin Kānas ciemu, kas nav minēts nevienā no seniem rakstiem (2:1; 21:2). Ir notikumi, kurus varēja un būtu gribējis pieminēt tikai aculiecinieks: svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju Betānijā (12:3) u.c.
Sarakstīšanas laiks
Kādi uzskata, ka Jāņa evaņēlijs ticis uzrakstīts ap 85.gadu vai vēlāk. Viens no argumentiem pie šī uzskata ir attīstītā Jāņa ev. teoloģija. Citi saka, ka evaņģēlijs varētu būt ticis sarakstīts 50-tajos gados un ne vēlāk kā 70.gadā. Šī uzskata pārstāvji saka arī, ka attīstīta teoloģija nebūt nenorāda uz vēlāku sarakstīšanas laiku. Piem., Rom. teoloģija (vēstule sarakstīta ap 57.g.), ir tikpat attīstīta kā Jāņa ev. Pie tam 5:2 rakstītais, ka Jeruzalemē "ir" Betzatas (Betezdas) dīķis un nevis, ka šis dīķis "bija", varētu norādīt, ka Jāņa evaņģēlijs ticis sarakstīts pirms 70.gada, kad Jeruzālemi nopostīja. Citi saka, ka Jānis arī citur, runādams par pagātni, lietojis tagadnes laiku.
Rakstīšanas nolūks
Rakstīšanas nolūks ir skaidri nosaukts, Jņ. 20:30.31:
30 Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja Savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā.
31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.
Vārds ticētu 31.p. pēc vienas daļas manuskriptu ir prezentā, aktīvā, konkunktīvā (πιστεύητε), bet pēc citiem manuskriptiem aoristā, aktīvā, konjunktīvā (πιστεύςητε). Ja aoristā, tad domāts ticības sākums; ja prezentā, tad ticības turpinājums. Frāze "pie ticības nākuši" grieķu val. ir prezenta divd., kas būtu jātulko "ticēdami". Gan darbības vārds, gan divdabas ir saskaņā ar Jāņa ev. lielo akcentu, proti, ticību Jēzum. Līdz ar to šis pants pasaka, kāpēc sarakstīts Jāņa evaņģēlijs. Šis evaņģēlijs ir noderīgs gan neticīgiem, gan kristiešiem. Lasot šo evaņģēliju un cenšoties to saprast ir jāpatur prātā Jāņa definētais rakstīšanas nolūks: uzrakstītās zīmes (sk. zemāk A) ir rakstītas ar nolūku, lai cilvēki ticētu (sk. zemāk B), un ticētu, "ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls".
(A) Zīmes nav tikai brīnumi, bet norādes uz kaut ko. Šīs zīmes ir sekojošās:
Ūdens pārvēršana vīnā Kānā Galilejā (2:1-11). 11.p.: "Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt."
Galma vīra dēla dziedināšana Kapernaumā (4:46-54). 54.p.: "Šī jau bija otra zīme, ko Jēzus darīja, atnācis no Jūdejas Galilejā."
Neveselā dziedināšana pie Betzatas dīķa Jeruzalemē (5:1-18).
5000 cilvēku paēdināšana pie Galilejas jūras (6:5-14).
Staigāšana pa ūdens virsu Galilejas jūrā (6:16-21).
Aklā dziedināšana Jeruzālemē (9:1-7).
Lācara uzcelšana no mirušiem Betānijā (11:1-45).
Ar šo zīmju palīdzību tiek parādīts, ka Jēzus ir Dievs un Israēla tautas Mesija.
(B) Ticības akcents. Tas aprakstīts gan tiešā, gan netiešā veidā.
Tiešā veidā:
Jānis Kristītājs 1:34: „Un es esmu redzējis un liecinājis, ka Viņš ir Dieva Dēls."
Nātānaēls 1:49: „Rabi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš!"
Pēteris 6:69: „. . . mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais."
Izdziedinātais aklais 9:35-38, 38.p.: "Viņš teica: "Es ticu, Kungs!" - un To pielūdza."
Marta 11:27: „Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."
Toms 20:28: „Mans Kungs un Mans Dievs!"
Jānis 20:31: „. . . Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls . . ."
Jēzus 10:36: „Es esmu Dieva Dēls." (Sk. arī 4:26; 8:58; 9:35-38.)
Netiešā veidā:
1:7.12; 2:22; 3:16; 4:39.41.53 u.c.
Īpašie akcenti
Vairāk kā 1/3 daļa no visa Jāņa evaņģēlija apraksta to, kas notika aptuveni 24 stundu periodā, proti, 13.-19.nod. Tas iekļauj: Jēzus mazgā saviem mācekļiem kājas, Svētais vakarēdiens, Jēzus runas, augstpriesteriskā lūgšana (17.nod.), Jēzus nodošana, tiesāšana un nāve.
Viena no svarīgām tēmām Jāņa evaņģēlijā ir „Es esmu" pasludinājumi:
"ES ESMU dzīvības maize." (6:35)
"ES ESMU pasaules gaisma ..." (8:12)
"ES ESMU durvis, kas ved pie avīm." (10:7, sk. arī 9.p.)
"ES ESMU labais gans." (10:11.14)
"ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība …" (11:25)
"ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība …" (14:6)
"ES ESMU īstais vīnakoks …" (15:1, sk. arī 5.p.)
Vēl ir Jēzus lietotie vārdi "Es esmu", kas ir paši par sevi: 4:26; 6:20; 8:24.28.58; 13:19; 18:5.6.8.
Jņ. 8:58 redzam kontrastu starp Ābrahāmu un Jēzu:
58 Jēzus atbildēja viņiem: "Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es."
Par Ābrahāmu sacīts γενέσθαι - aor.med.inf. - kļūt, tapt; par sevi Jēzus saka: ἐγὼ εἰμί - palīgdarbības vārds prez.akt.ind. - Es esmu.
Sakot "Es esmu" Jēzus skaidri norādīja, ka Viņš ir Dievs. Tas nāk no Ex. 3:14. Sk. arī Jes. 41:4; 43:10; 46:4.
Jāņa ev. daudzas runas ir šaurā lokā, vairākas no tām ir Jēzum runājot ar vienu cilvēku (piem., Jēzus runā ar Nikodēmu, ar sievu Samarijā, ar izdziedināto aklo u.c.).
Jāņa ev. ir uzrakstītas vairākas reizes, norādot, kad Jēzus savas kalpošanas laikā devās uz Jeruzālemi. Sk.:
2:13: "Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi." - 1.reize Jāņa ev., kad sacīts, ka Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
5:1: "Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi." - 2.reize Jāņa ev., kad sacīts, ka Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
7:2.10: "Bet jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. … Bet, kad Viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī Viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslepus." (Sk. 3.Moz. 23:34; 5.Moz. 16:13) - 3.reize Jāņa ev., kad sacīts, ka Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
10:22.23:
22 Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā.
23 Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.
Varētu būt, ka šī ir vēl viena atsevišķa reize no iepriekšējās, proti, 7:10 minētās reizes, kad Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Ja tā, tad šī ir 4.reize, kad Jāņa ev. sacīts, ka Jēzus aizgāja jeb šoreiz ir aizgājis uz Jeruzālemi. Ja tomēr Jēzus kopš 7:10 nav atstājis Jeruzālemi, tad šī nav atsevišķa reize.
5. 12:12: "Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi ..." - 4.vai 5.reizi (atkarībā no tā, kā saprast 10:22.23), kad Jāņa ev. sacīts, ka Jēzus iet uz vai ir Jeruzālemē.
Citos evaņģēlijos tas notiek 1x katrā (Lk. ev. sk. vēl par Jēzus bērnību).
Jāņa evaņģēlijā uzturēšanās un runas Jeruzālemē aizņem apmēram pusi no evaņģēlija.
Mārtiņš Balodis
The Deity of Jesus Christ
1
In the beginning was the Word, and the Word was with God, and the Word was God.
2
He was in the beginning with God.
3
All things came into being through Him, and apart from Him not even one thing came into being that has come into being.
4
In Him was life, and the life was the Light of mankind.
5
And the Light shines in the darkness, and the darkness did not grasp it.
The Witness John the Baptist
6
A man came, one sent from God, and his name was John.
7
He came as a witness, to testify about the Light, so that all might believe through him.
8
He was not the Light, but he came to testify about the Light.
9
This was the true Light that, coming into the world, enlightens every person.
10
He was in the world, and the world came into being through Him, and yet the world did not know Him.
11
He came to His own, and His own people did not accept Him.
12
But as many as received Him, to them He gave the right to become children of God, to those who believe in His name,
13
who were born, not of blood, nor of the will of the flesh, nor of the will of a man, but of God.
The Word Made Flesh
14
And the Word became flesh, and dwelt among us; and we saw His glory, glory as of the only Son from the Father, full of grace and truth.
15
John *testified about Him and called out, saying, “This was He of whom I said, ‘He who is coming after me has proved to be my superior, because He existed before me.’”
16
For of His fullness we have all received, and grace upon grace.
17
For the Law was given through Moses; grace and truth were realized through Jesus Christ.
18
No one has seen God at any time; God the only Son, who is in the arms of the Father, He has explained Him.
The Testimony of John the Baptist
19
This is the testimony of John, when the Jews sent priests and Levites to him from Jerusalem to ask him, “Who are you?”
20
And he confessed and did not deny; and this is what he confessed: “I am not the Christ.”
21
And so they asked him, “What then? Are you Elijah?” And he *said, “I am not.”“Are you the Prophet?” And he answered, “No.”
22
Then they said to him, “Who are you? Tell us, so that we may give an answer to those who sent us. What do you say about yourself?”
23
He said, “I am the voice of one calling out in the wilderness, ‘Make the way of the Lord straight,’ as Isaiah the prophet said.”
24
And the messengers had been sent from the Pharisees.
25
They asked him, and said to him, “Why then are you baptizing, if you are not the Christ, nor Elijah, nor the Prophet?”
26
John answered them, saying, “I baptize in water, but among you stands One whom you do not know.
27
It is He who comes after me, of whom I am not worthy even to untie the strap of His sandal.”
28
These things took place in Bethany beyond the Jordan, where John was baptizing people.
29
The next day he *saw Jesus coming to him, and *said, “Behold, the Lamb of God who takes away the sin of the world!
30
This is He in behalf of whom I said, ‘After me is coming a Man who has proved to be my superior, because He existed before me.’
31
And I did not recognize Him, but so that He would be revealed to Israel, I came baptizing in water.”
32
And John testified, saying, “I have seen the Spirit descending as a dove out of heaven, and He remained upon Him.
33
And I did not recognize Him, but He who sent me to baptize in water said to me, ‘He upon whom you see the Spirit descending and remaining upon Him, this is the One who baptizes in the Holy Spirit.’
34
And I myself have seen, and have testified that this is the Son of God.”
Jesus’ Public Ministry; First Converts
35
Again the next day John was standing with two of his disciples,
36
and he looked at Jesus as He walked, and *said, “Behold, the Lamb of God!”
37
And the two disciples heard him speak, and they followed Jesus.
38
And Jesus turned and saw them following, and *said to them, “What are you seeking?” They said to Him, “Rabbi (which translated means Teacher), where are You staying?”
39
He *said to them, “Come, and you will see.” So they came and saw where He was staying, and they stayed with Him that day; it was about the tenth hour.
40
One of the two who heard John speak, and followed Him, was Andrew, Simon Peter’s brother.
41
He first *found his own brother Simon and *said to him, “We have found the Messiah” (which translated means Christ).
42
He brought him to Jesus. Jesus looked at him and said, “You are Simon the son of John; you shall be called Cephas” (which is translated Peter).
43
The next day He decided to go to Galilee, and He *found Philip. And Jesus *said to him, “Follow Me.”
44
Now Philip was from Bethsaida, the city of Andrew and Peter.
45
Philip *found Nathanael and *said to him, “We have found Him of whom Moses wrote in the Law, and the prophets also wrote: Jesus the son of Joseph, from Nazareth!”
46
Nathanael said to him, “Can anything good be from Nazareth?” Philip *said to him, “Come and see.”
47
Jesus saw Nathanael coming to Him, and *said of him, “Here is truly an Israelite, in whom there is no deceit!”
48
Nathanael *said to Him, “How do You know me?” Jesus answered and said to him, “Before Philip called you, when you were under the fig tree, I saw you.”
49
Nathanael answered Him, “Rabbi, You are the Son of God; You are the King of Israel!”
50
Jesus answered and said to him, “Because I said to you that I saw you under the fig tree, do you believe? You will see greater things than these.”
51
And He *said to him, “Truly, truly, I say to you, you will see heaven opened and the angels of God ascending and descending on the Son of Man.”
Autors
Evaņģēlija autors ir apustulis Jānis, māceklis, "ko Jēzus mīlēja" (20:2; sk. arī 13:23; 19:26; 21:7.20.24). Tas nav tā, ka Jēzus nemīlēja citus mācekļus vai citus mācekļus mīlēja mazāk. Visticamāk Jānis ar šiem vārdiem kā šī evaņģēlija autors izmantoja to priekštiesību uzrakstīt to, kā viņš jutās. No Mt. 4:21.22 uzzinām, ka Jānim bija brālis Jēkabs, un tēvs Cebedejs. Viņi bija zvejnieki.
Jānis bija ievērojams pirmajā draudzē, bet šajā evaņģēlijā viņš nav vārdā nosaukts, kas būtu dabīgi, ja viņš to rakstīja. Bet, ja viņš nav rakstījis šo evaņģēliju, tad: kāpēc Jānis nebūtu nosaukts vārdā? No rakstītā redzams, ka autors labi pārzināja jūdu dzīvi un zemi: jūdi ar samariešiem bija naidā (4:9), Betānija bija 15 stadiju (3,2 km) no Jeruzalemes (11:18), Jānis piemin Kānas ciemu, kas nav minēts nevienā no seniem rakstiem (2:1; 21:2). Ir notikumi, kurus varēja un būtu gribējis pieminēt tikai aculiecinieks: svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju Betānijā (12:3) u.c.
Sarakstīšanas laiks
Kādi uzskata, ka Jāņa evaņēlijs ticis uzrakstīts ap 85.gadu vai vēlāk. Viens no argumentiem pie šī uzskata ir attīstītā Jāņa ev. teoloģija. Citi saka, ka evaņģēlijs varētu būt ticis sarakstīts 50-tajos gados un ne vēlāk kā 70.gadā. Šī uzskata pārstāvji saka arī, ka attīstīta teoloģija nebūt nenorāda uz vēlāku sarakstīšanas laiku. Piem., Rom. teoloģija (vēstule sarakstīta ap 57.g.), ir tikpat attīstīta kā Jāņa ev. Pie tam 5:2 rakstītais, ka Jeruzalemē "ir" Betzatas (Betezdas) dīķis un nevis, ka šis dīķis "bija", varētu norādīt, ka Jāņa evaņģēlijs ticis sarakstīts pirms 70.gada, kad Jeruzālemi nopostīja. Citi saka, ka Jānis arī citur, runādams par pagātni, lietojis tagadnes laiku.
Rakstīšanas nolūks
Rakstīšanas nolūks ir skaidri nosaukts, Jņ. 20:30.31:
Skaidrojums par tekstu pēc grieķu val.:
Vārds ticētu 31.p. pēc vienas daļas manuskriptu ir prezentā, aktīvā, konkunktīvā (
πιστεύητε), bet pēc citiem manuskriptiem aoristā, aktīvā, konjunktīvā (πιστεύςητε). Ja aoristā, tad domāts ticības sākums; ja prezentā, tad ticības turpinājums. Frāze "pie ticības nākuši" grieķu val. ir prezenta divd., kas būtu jātulko "ticēdami". Gan darbības vārds, gan divdabas ir saskaņā ar Jāņa ev. lielo akcentu, proti, ticību Jēzum. Līdz ar to šis pants pasaka, kāpēc sarakstīts Jāņa evaņģēlijs. Šis evaņģēlijs ir noderīgs gan neticīgiem, gan kristiešiem. Lasot šo evaņģēliju un cenšoties to saprast ir jāpatur prātā Jāņa definētais rakstīšanas nolūks: uzrakstītās zīmes (sk. zemāk A) ir rakstītas ar nolūku, lai cilvēki ticētu (sk. zemāk B), un ticētu, "ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls".(A) Zīmes nav tikai brīnumi, bet norādes uz kaut ko. Šīs zīmes ir sekojošās:
Ar šo zīmju palīdzību tiek parādīts, ka Jēzus ir Dievs un Israēla tautas Mesija.
(B) Ticības akcents. Tas aprakstīts gan tiešā, gan netiešā veidā.
Tiešā veidā:
Netiešā veidā:
1:7.12; 2:22; 3:16; 4:39.41.53 u.c.
Īpašie akcenti
Vairāk kā 1/3 daļa no visa Jāņa evaņģēlija apraksta to, kas notika aptuveni 24 stundu periodā, proti, 13.-19.nod. Tas iekļauj: Jēzus mazgā saviem mācekļiem kājas, Svētais vakarēdiens, Jēzus runas, augstpriesteriskā lūgšana (17.nod.), Jēzus nodošana, tiesāšana un nāve.
Viena no svarīgām tēmām Jāņa evaņģēlijā ir „Es esmu" pasludinājumi:
Vēl ir Jēzus lietotie vārdi "Es esmu", kas ir paši par sevi: 4:26; 6:20; 8:24.28.58; 13:19; 18:5.6.8.
Jņ. 8:58 redzam kontrastu starp Ābrahāmu un Jēzu:
Par Ābrahāmu sacīts
γενέσθαι- aor.med.inf. - kļūt, tapt; par sevi Jēzus saka:ἐγὼ εἰμί- palīgdarbības vārds prez.akt.ind. - Es esmu.Sakot "Es esmu" Jēzus skaidri norādīja, ka Viņš ir Dievs. Tas nāk no Ex. 3:14. Sk. arī Jes. 41:4; 43:10; 46:4.
Jāņa ev. daudzas runas ir šaurā lokā, vairākas no tām ir Jēzum runājot ar vienu cilvēku (piem., Jēzus runā ar Nikodēmu, ar sievu Samarijā, ar izdziedināto aklo u.c.).
Jāņa ev. ir uzrakstītas vairākas reizes, norādot, kad Jēzus savas kalpošanas laikā devās uz Jeruzālemi. Sk.:
Varētu būt, ka šī ir vēl viena atsevišķa reize no iepriekšējās, proti, 7:10 minētās reizes, kad Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Ja tā, tad šī ir 4.reize, kad Jāņa ev. sacīts, ka Jēzus aizgāja jeb šoreiz ir aizgājis uz Jeruzālemi. Ja tomēr Jēzus kopš 7:10 nav atstājis Jeruzālemi, tad šī nav atsevišķa reize.
5. 12:12: "Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi ..." - 4.vai 5.reizi (atkarībā no tā, kā saprast 10:22.23), kad Jāņa ev. sacīts, ka Jēzus iet uz vai ir Jeruzālemē.
Citos evaņģēlijos tas notiek 1x katrā (Lk. ev. sk. vēl par Jēzus bērnību).
Jāņa evaņģēlijā uzturēšanās un runas Jeruzālemē aizņem apmēram pusi no evaņģēlija.