Vēstulē galatiešiem ap. Pāvils atklājas ļoti dedzīgs, sk. 3:1; 4:30; 5:12. Iespējams, ka iemesls tam bija ap. Pāvila paša pieredze bauslības nespējā glābt. Saskatot Galatijas draudzēs maldinātājus, kas mācīja, ka glābšanai ar Jēzu vien ir par maz, Pāvils ļoti krasi iestājās pret šiem maldiem. Argumentācija šajā vēstulē arī ir ļoti iesaistoša. Zīmīgi arī tas, ka šajā vēstulē Pāvils nesaka: “Es pateicos …”, vārdi, kurus lasām vairākās citās viņa vēstulēs. Tas parāda to, cik viņam sāpēja galatiešu aplamā rīcība. Šī ir vienīgā Pāvila vēstule, kas sarakstīta vairākām draudzēm (ja neskaita vēstuli efeziešiem, kas arī varētu būt plašākai auditorijai). Un līdzīgi kā 2.Kor., arī Gal. ir daudz personīgas informācijas par pašu ap. Pāvilu, sk. Gal. 1. un 2.nod.

Autors, sarakstīšanas laiks un adresāti

Gal. 1:1 saka, ka autors ir ap. Pāvils. Iespējams, ka šī ir pirmā vēstule no mums pieejamām, kuru Pāvils ir sarakstījis. Sarakstīšanas laiks lielā mērā ir atkarīgs no tā, kam šī vēstule ir adresēta. Ir divi galvenie uzskati:

  1. Ziemeļ-Galatijas teorija. Šis ir vecāks uzskats un pēc tā šī vēstule ir tikusi adresēta draudzēm, kas atradās Ziemeļu - centrālajā Mazāzijā, kur galli bija apmetušies dzīvot, kad viņi iekaroja šo reģionu 3.gs.p.m.ē. Pēc šī uzskata: Pāvils esot apmeklējis šo reģionu sava 2.misijas ceļojuma laikā, kaut gan Ap.d. grāmata neko par tādu apmeklējumu nesaka. Vēstule galatiešiem, pēc šī uzskata, tikusi sarakstīta starp 53. un 57.g. no Efezas vai Maķedonijas.
  2. Dienvid-Galatijas teorija. Saskaņā ar šo uzskatu, vēst. galatiešiem tikusi rakstīta draudzēm, kas atradās Romas impērijas Galatijas provinces Dienvidu daļā, kur atradās Ap.d. grāmatas minētās pilsētas Antiohija, Ikonija, Listra un Derbe. Šīs draudzes Pāvils dibināja sava 1.misijas ceļojuma laikā. Kādi domā, ka vēst. galatiešiem tikusi sarakstīta no Antiohijas Sīrijā 48.-49. g. pēc Pāvila 1.misijas ceļojuma un pirms koncila Jeruzālemē (Ap.d. 15.nod.). Citi saka, ka vēst. galatiešiem sarakstīta Antiohijā Sīrijā vai Korintā starp 51. un 53.g.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Pāvils bija sludinājis evaņģēliju Galatijā un tur bija izveidotas draudzes. No šīs vēstules satura noprotam, ka pēc Pāvila kalpošanas šajās draudzēs tur kādi jūdu kristieši bija sākuši mācīt, ka kādi VD likumi vēl joprojām bija jāievēro JD draudzei, piemēram, apgraizīšana. Varbūt šie jūdu kristieši tādā veidā vēlējās izvairīties no vajāšanām no citiem jūdiem (sk. 6:12). Jebkurā gadījumā, viņu aicinājums bija, ka evaņģēlijam, ko galatieši jau bija saņēmuši, kaut ko vajag pielikt klāt.

Pāvils savā atbildē norāda uz savu apustulisko autoritāti un pamato to evaņģēliju, kuru viņš sludina. Pāvila pretinieki priekš taisnošanas bija pielikuši klāt vēl kādas prasības (bauslības ievērošanu) un tādā veidā sagrozījuši žēlastības evaņģēliju. Lai izglābtu draudzes no legālisma, Pāvils caur šo vēstuli šos maldus atspēkoja.

Plāns


Ievads

1:1–9

Pāvils aizstāv savu apustuļa aicinājumu

1:10–2:21

Brīvības un ticības doktrīnas aizstāvēšana

3.nod.–5:12

Aicinājums kalpot, staigājot Svētajā Garā

5:13–6:10

Noslēgums

6:11–18

Īpašie akcenti

  1. Taisnošana ticībā. Gal. 2:16: “Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.”
  2. Ticībā uz Jēzu mēs esam brīvi no bauslības lāsta un ar to nākošās pazušanas. Gal. 3:13: “Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka ...”
  3. Ticībā uzklausot Dieva vārdu mēs saņemam Svēto Garu, Gal. 3:2: “To vien vēlos no jums dabūt zināt: vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?”
  4. Ticībā uzklausot Dieva vārdu mēs turpinoši tiekam piepildīti ar Svēto Garu, Gal. 3:5: “Vai tad nu Tas, kas jums sniedz Garu un jūsos dara brīnumus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?”
  5. Pie evaņģēlija nedrīkst pielikt neko, citādi zaudējam arī Dievu un Jēzu, Gal. 1:6: “Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.” Gal. 5:4: “Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši.”
  6. Svētā Gara auglis. Gal. 5:22: “Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.”

Starpība starp darbiem un ticību, lai mantotu glābšanu, - aktualitāte katra kristieša un draudzes dzīvē. Kamēr esam šajā pasaulē, mums būs tendence labi izskatīties Dieva un cilvēku acīs, to cenšoties panākt ar kādiem saviem labiem darbiem. Tā vietā mums ir jālūdz Dieva palīdzība, lai Kristus kļūtu redzams mūsos.

 

Mārtiņš Balodis

  • Introduction

  • 1 Paul, an apostle (not sent from men nor through human agency, but through Jesus Christ and God the Father, who raised Him from the dead),
  • 2 and all the brothers who are with me, To the churches of Galatia:
  • 3 Grace to you and peace from God the Father and our Lord Jesus Christ,
  • 4 who gave Himself for our sins so that He might rescue us from this present evil age, according to the will of our God and Father,
  • 5 to whom be the glory forevermore. Amen.

  • Distortion of the Gospel

  • 6 I am amazed that you are so quickly deserting Him who called you by the grace of Christ, for a different gospel,
  • 7 which is not just another account; but there are some who are disturbing you and want to distort the gospel of Christ.
  • 8 But even if we, or an angel from heaven, should preach to you a gospel contrary to what we have preached to you, he is to be accursed!
  • 9 As we have said before, even now I say again: if anyone is preaching to you a gospel contrary to what you received, he is to be accursed!
  • 10 For am I now seeking the favor of people, or of God? Or am I striving to please people? If I were still trying to please people, I would not be a bond-servant of Christ.

  • Paul Defends His Ministry

  • 11 For I would have you know, brothers and sisters, that the gospel which was preached by me is not of human invention.
  • 12 For I neither received it from man, nor was I taught it, but I received it through a revelation of Jesus Christ.
  • 13 For you have heard of my former way of life in Judaism, how I used to persecute the church of God beyond measure and tried to destroy it;
  • 14 and I was advancing in Judaism beyond many of my contemporaries among my countrymen, being more extremely zealous for my ancestral traditions.
  • 15 But when He who had set me apart even from my mother’s womb and called me through His grace was pleased
  • 16 to reveal His Son in me so that I might preach Him among the Gentiles, I did not immediately consult with flesh and blood,
  • 17 nor did I go up to Jerusalem to those who were apostles before me; but I went away to Arabia, and returned once more to Damascus.
  • 18 Then three years later I went up to Jerusalem to become acquainted with Cephas, and stayed with him for fifteen days.
  • 19 But I did not see another one of the apostles except James, the Lord’s brother.
  • 20 (Now in what I am writing to you, I assure you before God that I am not lying.)
  • 21 Then I went into the regions of Syria and Cilicia.
  • 22 I was still unknown by sight to the churches of Judea which are in Christ;
  • 23 but they only kept hearing, “The man who once persecuted us is now preaching the faith which he once tried to destroy.”
  • 24 And they were glorifying God because of me.