Pāvils kalpoja Korintā apm. 49.-51.gadam sava 2.misijas ceļojuma laikā (Ap.d. 18:1-18).

Korintas draudze bija ar lielām problēmā. Tomēr šo problēmu dēļ mums ir divas vēstules ar brīnišķīgu mācību. Problēmas: dalīšanās; tiesāšanās; laulības jautājumi; elku upuru mielasti; nespēja baudīt Svēto vakarēdienu, jo dalījās šķirās; par Svētā Gara dāvanām; par augšāmcelšanos; Pāvila apustuliskā aicinājuma apšaubīšana. 1.Kor. ir īpašas mācības draudzei, 2.Kor. mums ir arī īpaši ieskati Pāvila paša dzīvē.

Pāvils sarakstīja vairākas vēstules Korintas draudzei, bet mums Bībelē ir tikai 2 vēstules. No tām secinām:

  1. 1.Kor. ir atsauce uz kādu iepriekšēju vēstuli, 5:9: “Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem.” Tas nozīmē, ka mums pieejamā 1.Kor. jau ir 2.vēstule.
  2. Arī 2.Kor. 2:3.4 Pāvils piemin kādu iepriekšēju vēstuli:
3 Tamdēļ es jums aizrakstīju, lai man nākot nebūtu jānoskumst par tiem, par kuriem man būtu jāpriecājas; un es stipri ceru, ka mans prieks būs arī jūsu visu prieks.
4 Jo lielās bēdās un sirds bailēs un ar daudz asarām es jums esmu rakstījis, nevis lai jūs skumdinātu, bet lai jūs redzētu manu lielo mīlestību uz jums.

Tā varētu būt tā pati mums zināmā 1.Kor.. Tomēr kādi Bībeles skaidrotāji saka, ka tā ir bijusi atsevišķa vēstule, saukta par smago jeb skumjo vēstuli. Ir vēl citi, kas saka, ka 2.Kor. 10.-13.nod. varētu būt šī smagā vēstule, bet tam nav pilnīgi nekāda pamata, jo nav neviens manuskripts, kas nodalītu šīs nodaļas no pārējās vēstules. Tas nozīmē, ka 2.Kor. ir 3.vēstule, ko Pāvils rakstījis Korintas draudzei (ja vien tiešām tāda smagā vēstule nav bijusi, kas ir zudusi).

Autors, sarakstīšans laiks un vieta

1.Kor. apliecina, ka tās autors ir ap. Pāvils (1:1.2; 16:21).

Šī vēstule arī nosauc sarakstīšanas vietu, proti, Efezu, sk. 1.Kor. 16:5-9.

Šo vēstuli Pāvils raksta draudzei, kurā viņš jau bija bijis sava 2. misijas ceļojuma laikā, sk. Apd. 18:1-18; 1.Kor. 1:12-16; tātad Pāvils gatavojas būt Korintā otro reizi. Saskaņā ar Apd. gr., Pāvils Korintā bijis 2x, bet 2.Kor. 12:14 un 13:1 runā par kādu priekšāstāvošu 3.reizi. Ja 1.Kor. 16.nod. atklāj nodomu vākt ziedojumus, bet Rom. 15.nod. liecina, ka tie jau savākti, tātad Pāvils ir vai ir bijis Korintā otro reizi. Tātad: Rom. sarakstīta pēc 1.Kor. un 2.Kor., kurā (8. un 9.nod.) vēl tiek runāts par ziedojumiem (sk. 9:1-5).

Iespējams, ka 1.Kor. tikusi sarakstīta ap 55.gadu Efezā, sk. 1.Kor. 16:5-9; Apd. 19:10.22; 20:31. Tas bija Pāvila 3.misijas ceļojuma laikā. Tā kā Efeza ir burtiski nosaukta un Ap.d. apliecina Pāvila uzturēšanos Efezā ar sekojošu plānu doties pie korintiešiem, tad tas tiešā veidā saskan arī ar Ap.d. 20:1.2.

Korinta atradās Ahajas provincē, kas bija daļa no Romas impērijas provincēm. Arī Atēnas bija šajā pašā provincē, bet Atēnas jau bija piedzīvojušas norietu, jo, kad Pāvils tur bija, tad tajā bija ap 20 000 iedzīvotāju, bet Korinta bija plaukstoša pilsēta. Tā gan bija jauna Korinta, dibināta kādus 100 gadus pirms Pāvila ierašanās. Vecā bija dibināta ap 10. gs. pirms mūsu ēras. Bet veco Korintu romieši nopostīja 146.g.p.m.ē. Jaunā Korinta bija kādas 5x lielāka par Atēnām, jo tajā dzīvoja ap 100 000 iedzīvotāju. Citi aprēķini saka, ka Pāvila laikā Korintā dzīvoja vēl daudz vairāk iedzīvotāju. Tā bija galvenā Grieķijas pilsēta (lieluma ziņā ceturtā aiz Romas, Aleksandrijas un Antiohijas Sīrijā).

Tā kā daļa Ahajas bija uz Peloponēses pussalas un Korinta atradās pie šīs pussalas zemes šaurās strēles, kas šo pussalu savienoja ar kontinentu, tad tajā bija plaši attīstīta tirdzniecība. Pāvila laika Korintā bija daudzi brīvību ieguvuši vergi, Romas leģionu veterāni un tirgotāji, kas vairāk veidoja sabiedrības “apakšējo” slāni nevis aristokrātiju. Tā kā bija iespēja no apakšas izsisties uz augšu, tad vēstulē parādās tik aktuālas tēmas kā šķiru atšķirības (11.nod.), strīdi (6.nod.) un lielīšanās ar personu vārdiem (1.-4.nodaļas). Korintā bija tempļi dažādiem dieviem, tai skaitā Zevam, Afroditei – auglības dievietei, Asklepijam – dziedināšanas dievam, Dēmetrai u.c. Netālu no Korintas bija Atēnas, tāpēc arī filozofijas un retorika bija plaši izplatītas. Tai skaitā arī sofisti, kuriem bija raksturīga lielība ar gudrību, viltība un daiļrunība. Viņu klātbūtni, šķiet, labi parāda Pāvila rakstītais 1.nodaļā. Un vēl: Korinta bija ļoti amorāla pilsēta, ar daudzām tempļa prostitūtām.

Vēstules sarakstīšanas iemesls un nolūks

Pāvils no dažādiem cilvēkiem bija uzzinājis par stāvokli Korintas draudzē. Kādi no Hloes nama locekļiem bija ziņojuši Pāvilam par šķelšanos draudzē (1:11). Varbūt, ka 16:17 minētie Stefans, Fortunats un Ahaiks bija no Hloes saimes, tomēr zināt to nevaram.

Pāvilam bija atnestas ziņas par morāliem grēkiem draudzē (5. un 6.nod.). No 5:9.10 saprotam, ka Pāvils jau iepriekš bija rakstījis, lai korintieši nebiedrojas ar netikļiem. Acīmredzot, Pāvila iepriekš rakstītais būs ticis pārprasts un šajā vēstulē Pāvils paskaidro tuvāk, ar ko nebūs biedroties (5:10.11) un skubina uz tūlītēju un drastisku darbību (5:3-5.13b). No vēstules satura saprotam, ka Pāvilam bija ticis jautāts par dažādām tēmām vai arī viņš redzēja, ka ir kādas lietas, kurās korintiešiem bija vajadzīgs padoms (5:1; 7:1; 8:1; 12:1; 16:1).

Kaut gan draudze bija apdāvināta (1:4-7), tā tomēr bija nenobriedusi un negarīga (3:1-4). Pāvila nolūks starp citām lietām, rakstot šo vēstuli, bija pamācīt un mēģināt palīdzēt draudzei labot tajā esošās nepareizās lietas:

  1. dalīšanos (1:10-4:21),
  2. amoralitāti (5.nod., 6:12-20),
  3. tiesāšanos nekristiešu tiesās (6:1-8),
  4. dot mācību laulību jautājumos (7.nod.);
  5. saistībā ar Svētā vakarēdiena nepareizu baudīšanu (11:17-34);
  6. dot mācību par Svētā Gara dāvanu lietošanu draudzē (12.-14. nod.);
  7. dot pareizu mācību par augšāmcelšanu nepareizās mācības vietā (15.nod.);
  8. dot pamācību par ziedojumu nabadzībā nonākušajiem ticīgajiem Jeruzālemē (16:1-4).

15.nod. satur evaņģēlija pamatpatiesību apliecinājumu: Kristus nomira par mūsu grēkiem, Viņš tika aprakts, Viņš tika augšāmcelts. Ņemot vērā, ka kādi no evaņģēlijiem varēja tikt sarakstīti ap to laiku vai nedaudz vēlāk, tad šī vēstule satur apliecinājumus par Kristus augšāmcelšanos vai nu vienlaikus ar citos evaņģēlijos uzrakstītām liecībām vai pirms kādi no evaņģēlijiem par to bija rakstījuši.

Plāns


Ievads

1:1-9

Šķelšanās draudzē

1:10-4.nod.

Morālas un ētikas nekārtības draudzē

5. un 6.nod.

Par laulību

7.nod.

Mīlestības pārākums par atziņu

8.nod.

Pāvils kā apustulis un evaņģēlija sludinātājs

9.nod.

Brīdinājumi, lai nekristu grēkā

10.nod.

Par pielūgsmi un kalpošanu draudzē

11.-14.nod.

Par augšāmcelšanos

15.nod.

Par ziedojumu vākšanu un citām praktiskām lietām, sveicieni, noslēgums

16.nod.


Mārtiņš Balodis

  • Christ Is Undivided

  • 1 Paul, called as an apostle of Jesus Christ by the will of God, and Sosthenes our brother,
  • 2 To the church of God which is at Corinth, to those who have been sanctified in Christ Jesus, called as saints, with all who in every place call on the name of our Lord Jesus Christ, their Lord and ours:
  • 3 Grace to you and peace from God our Father and the Lord Jesus Christ.
  • 4 I thank my God always concerning you for the grace of God which was given you in Christ Jesus,
  • 5 that in everything you were enriched in Him, in all word and all knowledge,
  • 6 even as the witness about Christ was confirmed in you,
  • 7 so that you are not lacking in any gift, eagerly awaiting the revelation of our Lord Jesus Christ,
  • 8 who will also confirm you to the end, beyond reproach in the day of our Lord Jesus Christ.
  • 9 God is faithful, through whom you were called into fellowship with His Son, Jesus Christ our Lord.
  • 10 Now I exhort you, brothers, by the name of our Lord Jesus Christ, that you all agree and that there be no divisions among you, but that you be made complete in the same mind and in the same judgment.
  • 11 For I have been informed concerning you, my brothers, by Chloe’s people, that there are quarrels among you.
  • 12 Now I mean this, that each one of you is saying, “I am of Paul,” and “I of Apollos,” and “I of Cephas,” and “I of Christ.”
  • 13 Has Christ been divided? Was Paul crucified for you? Or were you baptized in the name of Paul?
  • 14 I thank God that I baptized none of you except Crispus and Gaius,
  • 15 so that no one would say you were baptized in my name.
  • 16 Now I did baptize also the household of Stephanas; beyond that, I do not know whether I baptized any other.
  • 17 For Christ did not send me to baptize, but to proclaim the gospel, not in wisdom of word, so that the cross of Christ will not be made empty.

  • Christ the Power and Wisdom of God

  • 18 For the word of the cross is foolishness to those who are perishing, but to us who are being saved, it is the power of God.
  • 19 For it is written, “I will destroy the wisdom of the wise, And the cleverness of the clever I will set aside.”
  • 20 Where is the wise man? Where is the scribe? Where is the debater of this age? Has not God made foolish the wisdom of the world?
  • 21 For since, in the wisdom of God, the world through its wisdom did not come to know God, God was well-pleased, through the foolishness of the message preached, to save those who believe.
  • 22 For indeed Jews ask for signs and Greeks search for wisdom,
  • 23 but we preach Christ crucified, to Jews a stumbling block and to Gentiles foolishness,
  • 24 but to those who are the called, both Jews and Greeks, Christ the power of God and the wisdom of God.
  • 25 Because the foolishness of God is wiser than men, and the weakness of God is stronger than men.
  • 26 For consider your calling, brothers, that there were not many wise according to the flesh, not many mighty, not many noble.
  • 27 But God has chosen the foolish things of the world to shame the wise, and God has chosen the weak things of the world to shame the things which are strong,
  • 28 and the base things of the world and the despised God has chosen, the things that are not, so that He may abolish the things that are,
  • 29 so that no flesh may boast before God.
  • 30 But by His doing you are in Christ Jesus, who became to us wisdom from God, and righteousness and sanctification, and redemption,
  • 31 so that, just as it is written, “Let him who boasts, boast in the Lord.”