• Gudrība aicina, un ģeķība tāpat.

  • 1 Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
  • 2 Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
  • 3 Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
  • 4 “Kas nejēga, lai griežas šurp!” kas neprātīgs, uz to viņa saka:
  • 5 “Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
  • 6 Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!”
  • 7 Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
  • 8 Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
  • 9 Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
  • 10 Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
  • 11 Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
  • 12 Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
  • 13 Ģeķīga sieva ir aplama, pļāpīga, kas nezin nenieka.
  • 14 Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
  • 15 Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās takās.
  • 16 Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
  • 17 “Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!”
  • 18 Bet tas nemana, ka tur miroņi, un elles dziļumos viņas viesi!