• Ēd un dzer ar sātu un gausu.

  • 1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
  • 2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
  • 3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
  • 4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
  • 5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
  • 6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
  • 7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. “Ēd un dzer!” tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
  • 8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
  • 9 Nerunā ģeķim dzirdot; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
  • 10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
  • 11 Jo viņu atriebējs ir varens; Tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
  • 12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
  • 13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
  • 14 Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles.
  • 15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
  • 16 Un mana sirds no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
  • 17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
  • 18 Jo tiešām nāks pastarā diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
  • 19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
  • 20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
  • 21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
  • 22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
  • 23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
  • 24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
  • 25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
  • 26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
  • 27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
  • 28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
  • 29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
  • 30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
  • 31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
  • 32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
  • 33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
  • 34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
  • 35 “Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!”