• No bauslības esam atsvabināti, 4; ko bauslība padara, 7; kāda cīnīšanās ceļas cilvēka sirdī caur bauslību, 14.

  • 1 Jeb vai jūs nezināt, brāļi (jo es runāju ar tiem, kas bauslību zina), ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr tas dzīvo?
  • 2 Jo laulāta sieva caur bauslību ir piesieta pie vīra, kamēr tas dzīvs. Bet kad vīrs miris, tad viņa ir atsvabināta no vīra bauslības.
  • 3 Tad nu viņa taps saukta laulības pārkāpēja, kad viņa, kamēr vīrs dzīvs, pie cita vīra turas. Bet ja vīrs miris, tad viņa ir svabada no bauslības, tā ka viņa nav vairs laulības pārkāpēja, kad viņa iet pie cita vīra.
  • 4 Tā, mani brāļi, arī jūs bauslībai esat nonāvēti caur Kristus miesu, ka jums būs turēties pie cita, pie Tā, kas no miroņiem ir uzmodināts, lai Dievam augļus nesam.
  • 5 Jo kad mēs miesā bijām, tad grēku kārības caur bauslību mūsu locekļos bija spēcīgas, nāvei augļus nest.
  • 6 Bet tagad mēs no bauslības, kur tapām turēti, esam atsvabināti un tai nomiruši, tā ka mēs kalpojam atjaunotā garā un ne raksta vecā būšanā.
  • 7 Ko nu lai sakām? Vai bauslība ir grēks? Nemaz ne! Bet grēku es nepazinu kā vien caur bauslību. Jo iekārošanu es nezinātu, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!
  • 8 Bet grēks, caur bausli pamodināts, cēla manī visādu iekārošanu. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
  • 9 Un kadreiz es dzīvoju bez bauslības. Bet, kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs, bet es nomiru.
  • 10 Un atklājās, ka bauslis, kas man bija dots uz dzīvību, man izrādījās uz nāvi.
  • 11 Jo grēks caur bausli pamodināts mani ir pievīlis un caur to mani nokāvis.
  • 12 Tad jau bauslība gan ir svēta, un bauslis gan ir svēts un taisns un labs.
  • 13 Vai tad tas, kas ir labs, man palicis par nāvi? Nemaz ne! Bet grēks, - lai tas parādītos kā grēks, kas caur to, kas labs, man padara nāvi, lai grēks paliktu pārlieku grēcīgs caur bausli.
  • 14 Jo mēs zinām, ka bauslība ir garīga; bet es esmu miesīgs, pārdots apakš grēka.
  • 15 Jo es nezinu, ko es daru. Jo to es nedaru, ko gribu, bet ko es ienīstu, to es daru.
  • 16 Bet ja es daru, ko negribu, tad es apliecināju, bauslību esam labu.
  • 17 Bet tagad es vairs to nedaru, bet grēks, kas mīt manī.
  • 18 Jo es zinu, ka manī (tas ir manā miesā) labums nemīt; jo gribēt gan gribu labu darīt, bet spēt nespēju.
  • 19 Jo labu, ko gribu, es nedaru; bet ļaunu, ko negribu, to es daru.
  • 20 Bet ja es to daru, ko negribu, tad es to vairs nedaru, bet grēks, kas mīt manī.
  • 21 Tad nu šo likumu atrodu, kad es gribu labu darīt, tad man ļaunums pielīp.
  • 22 Jo man ir labs prāts pie Dieva bauslības pēc iekšējā cilvēka.
  • 23 Bet es redzu citu bauslību savos locekļos pret mana prāta bauslību karojam un mani gūstītu novedam apakš grēka bauslības, kas ir manos locekļos.
  • 24 Es nabaga cilvēks, kas mani izraus no šīs nāves miesas.
  • 25 Es Dievam pateicos caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tad nu es pats ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.