• Ābrahāms ticības priekšzīme, 1; tas bez bauslības caur ticību vien dabūjis mūžīgu dzīvošanu, 3; to parāda daži Dieva raksti, 6-25.

  • 1 Ko tad lai sakām, ka mūsu tēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?
  • 2 Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.
  • 3 Jo ko saka Raksti? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.
  • 4 Bet darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.
  • 5 Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz Viņu, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.
  • 6 Tā kā arī Dāvids saka, tādu cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:
  • 7 Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;
  • 8 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.
  • 9 Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.
  • 10 Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai apgraizījumā, vai priekšādā? Nevis apgraizījumā, bet priekšādā.
  • 11 Bet apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zīmogu ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,
  • 12 Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.
  • 13 Jo apsolījums, ka viņš kļus par pasaules mantinieku, Ābrahāmam jeb viņa pēcnācējiem nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
  • 14 Jo, ja bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un apsolīšana iznīkusi.
  • 15 Jo bauslība rada dusmas; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
  • 16 Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai apsolījums ir pastāvīgs visam dzimumam, ne vien tiem, kas no bauslības, bet arī tiem, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
  • 17 (Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu,) Dieva priekšā, kuram viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.
  • 18 Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, saskaņā ar to, kas tika teikts: Tādam būs tavam dzimumam būt.
  • 19 Un viņš nepalika vājš ticībā, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.
  • 20 Bet pie Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs ticībā un Dievam deva godu,
  • 21 Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.
  • 22 Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.
  • 23 Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,
  • 24 Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz Viņu, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,
  • 25 Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.