• Lūgšana no lielām bēdām.

  • 1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
  • 2 Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
  • 3 Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
  • 4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
  • 5 Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
  • 6 Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asīriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
  • 7 Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
  • 8 Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
  • 9 Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
  • 10 Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
  • 11 Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
  • 12 Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
  • 13 Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
  • 14 Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
  • 15 Mūsu sirds līksmība ir pārtraukta, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
  • 16 Mūsu galvas kronis nokritis, - Bēdas mums, ka esam grēkojuši!
  • 17 Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
  • 18 Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to skraida.
  • 19 Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
  • 20 Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
  • 21 Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
  • 22 Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?