• Bēdu naktī cerības gaisma.

  • 1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
  • 2 Viņš mani vedis un licis iet tumsā un ne gaismā.
  • 3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
  • 4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
  • 5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
  • 6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
  • 7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
  • 8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis manai lūgšanai.
  • 9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas takas sagrozījis.
  • 10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
  • 11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
  • 12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
  • 13 Viņš savas bultas iešāvis manās nierēs.
  • 14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
  • 15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
  • 16 Viņš manus zobus ar akmeņiem sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
  • 17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
  • 18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir iznīkusi.
  • 19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, vērmeles un žulti.
  • 20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās manī.
  • 21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
  • 22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam iznīkuši, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
  • 23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
  • 24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
  • 25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, dvēselei, kas Viņu meklē.
  • 26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
  • 27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
  • 28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
  • 29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
  • 30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
  • 31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
  • 32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
  • 33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
  • 34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
  • 35 Kad loka vīra tiesu Visaugstākā priekšā,
  • 36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
  • 37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
  • 38 Vai no Visaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
  • 39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
  • 40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
  • 41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
  • 42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
  • 43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
  • 44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
  • 45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
  • 46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
  • 47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
  • 48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
  • 49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
  • 50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
  • 51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
  • 52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
  • 53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
  • 54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
  • 55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu Vārdu no dziļās bedres,
  • 56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
  • 57 Tu nāci tuvu klāt dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
  • 58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
  • 59 Tu, Kungs, redzi netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
  • 60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
  • 61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
  • 62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
  • 63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
  • 64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
  • 65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
  • 66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.